"Mis, Deizij, vai nav labāk, ja ir bijušas sešas sievas un katrai savu reizi esi bijis uzticīgs, nekā viena sieva, kurai esi bijis sešas reizes neuzticīgs? Very interesting, mister Mustafa!" skan turku vēstniecības konsula Mustafa Beja un šarmantās amerikānietes Deizijas dialogs, ko izspēlē un izdzied Emīls Kivlenieks un Marlēne Keine.
Otrs mīlētāju pāris operetē ir nesen laulātie Aristīds un Madalēna, kuriem jau tūlīt pēc medusmēneša sākas laulības dzīves pārbaudījumi, ko izraisa liktenīgā sieviete Tangolita.
Sižets, kā jau operetei raksturīgi, ir mīlas peripetijās balstīts, bet 20.gadsimta sākuma noskaņas ar sievietes statusa maiņu un arī Paula Abrahama mūzika šajā darbā ir visai stipri atšķirīga no klasiskajiem šī žanra paraugiem.
"Esam izvēlējušies "Balle Savojā" kā jaunu krāsu Operetes fonda repertuārā, jo šeit tieši šie džeziskie akcenti un tas, ka šī operete ir radīta salīdzinoši nesen, bija tie momenti, kas mūs uzrunāja," uzsver Operetes fonda vadītāja Agija Ozoliņa-Kozlovska.
Paula Abrahama mūziku režisors Gundars Silakaktiņš raksturo kā skaistu, melodisku, bet arī kontrastainu, kas ieved noskaņās - no smeldzīgas melanholijas līdz mutuļojošam dzīvespriekam. Pats komponists savulaik teicis, ka šī operete esot kā garšviela labam gulašam.
"Tās ir 20.gadu beigas un 30.gadu sākums. Galvenā doma ir galvenās varones izaugsme no naivas, trauslas meitenītes līdz domājošai sievietei. Ņemot vērā, ka pati galvenā varone tiek nodota, tad viņa pašās beigās sevī rod spēku un piedod savam mīļotajam vīrietim ar tekstu - kāpēc vēl joprojām tevi mīlu?" stāsta Gundars Silakaktiņš.
Operetē neiztikt bez krāšņas vizualitātes - Alberts Kivlenieks tai iestudējis 22 deju numurus, bet Jurate Silakaktiņa izveidojusi 86 kostīmus.
"Strādāt pie šīs operetes ir bijis ļoti viegli un ļoti priecīgi. Man ir tikai viena problēma - viņi visi šausmīgi novājē. Alberts Kivlenieks viņus visus tā nomoka, ka tie mēri, kas ir decembra sākumā ņemti, nu jau vairs nevienam nav tādi paši. Par iedvesmu. Tas ir 20.gadsimta sākums, protams, progresa laiks - tas viss parādās ne tikai filozofijā, mākslā, bet arī modē. Dāmām tiek atļauts balsot, viņas kļūst sportiskas, viņas brauc ar mašīnām, viņas kļūst par neatkarīgām personībām. Tas viss atspoguļojas arī kostīmos," norāda Jurate Silakaktiņa.
Izrādās, operete "Balle Savojā" šobrīd piedzīvo īstu uzvaras gājienu visā pasaulē. Gundars Silakaktiņš popularitāti skaidro ar līdzīgu sajūtu par robežlaika tuvumu: "Ejot cauri visam šim materiālam, liekas tā, ka tūlīt beigsies kāda ēra, jo viss tik ātri, strauji mainās un mutuļo. Un ne bez iemesla, jo šīs operetes pirmizrāde, kas tika piedzīvota 1932.gada 23.decembrī, un jau pēc nepilna mēneša pie varas nāca Hitlers, kas ļoti strauji aizliedza šo opereti. Ļoti traģiski likteņi pēc tam izvērtās ne tikai solistiem, bet arī pašam komponistam."
Operetes "Balle Savojā" pirmizrāde kultūras pilī "Ziemeļblāzma" skatāma 13.martā.
