Baiba Skride Latvijā atskaņos Karola Šimanovska Otro vijolkoncertu

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) 13. janvārī sniegs otro koncertu jaunajā koncertciklā “Klasikas virsotnes”. Programmas vainagojums – Pētera Čaikovska Sestā simfonija. Īpašais notikums – poļu komponista Karola Šimanovska Otrā vijolkoncerta atskaņojums ar pasaulslavenās latviešu vijolnieces Baibas Skrides solo. Iemīļotā mūziķe Latvijā viesojas samērā reti, un katrs koncerts ir liels notikums.

Karola Šimanovska Otrais vijolkoncerts ir pārpilns romantiskas burvības un orķestra krāsu mirdzuma, vijolei te ir iespēja rādīt gan dvēselisku bezgalīgumu kantilēnā jeb dziedājumā, gan spēcīgu temperamentu izvērstajā kadencē jeb soloposmā. Baibas Skrides talants ir jo sevišķi piemērots, lai atslēgtu Šimanovska šedevru, un to apliecina brīnišķīgs ieskaņojums – 2014. gada nogalē skaņu ierakstu namā "Orfeo" nāca klajā CD, kurā Baiba Skride kopā ar Oslo filharmonisko orķestri un Vasiliju Petrenko iespēlējusi abus Šimanovska vijolkoncertus. Šis tvarts ieguva "BBC Music Magazine" mēneša titulu "BBC Music Choice", un Vācijas mūzikas kritiķi iekļāva to gada ceturkšņa atzinību sarakstā ''Bestenliste''.

Iepriekšējo reizi LNSO, Andris Poga un Baiba Skride sadarbojās pirmajā festivālā “LNSO vasarnīca” 2015. gada augustā, atskaņojot Bendžamina Britena Vijolkoncertu.

13. janvāra koncerta otrajā daļā skanēs Pētera Čaikovska Sestā simfonija (1893), ko mēdz saukt par “Patētisko”. Šī simfonija ir Čaikovska beidzamais pabeigtais opuss, tas piedzīvoja pirmatskaņojumu pusotru nedēļu pirms autora aiziešanas mūžībā.

Pēterim Čaikovskim bijis prātā konkrēts simfonijas saturs, taču viņš to nevienam neatklāja, un tā nu mūsu rīcībā ir tikai radinieku un draugu pieņēmumi par to, ka simfonija varētu būt autobiogrāfiska. Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad visas simfonijā iekļautās mūzikas tēmas ir hiti, un šīs melodijas zina arī tie, kas no klasiskās mūzikas attāli. Sevišķu dramaturģisku efektu simfonijai piešķir spējais kontrasts starp dzīvessparā kūsājošo trešo daļu un dziļā pārdzīvojumā grimstošo ceturto jeb noslēguma daļu.

Koncerta ievadā skanēs Igora Stravinska (1882–1971) jaunības gados sacerētais “Fantastiskais skerco” (1908). To mēdz saistīt ar bitēm, jo komponists it kā esot ņēmis iedvesmu no Morisa Māterlinka dabaszinātniskās esejas “Par bišu dzīvi”. Atmiņstāstos Stravinskis tomēr noliedz Māterlinka iespaidu, kaut arī atzīst, ka bites kā fenomens viņu vienmēr intriģējušas, turklāt viņš uztur veselību, ik dienu izēdot šķīvīti medus. Bet “Fantastiskais skerco” rakstīts vienkārši kā simfoniskas mūzikas spožs paraugs, un Māterlinka bites bez komponista ziņas piedomājis horeogrāfs Leo Stātss, kurš 1917. gadā izmantoja šo mūziku baletiestudējumam Parīzē.

Koncerts notiks 13. janvārī plkst. 19 Rīgā, Lielajā ģildē. Turpmākie koncerti ciklā “Klasikas virsotnes”: 3. martā, programmā Pētera Čaikovska Pirmais klavierkoncerts, solists Antons Ļahovskis, diriģents Dmitrijs Ļiss; 17. martā, programmā Sergeja Prokofjeva svīta “Romeo un Džuljeta”, diriģents Normunds Šnē; 7. aprīlī, programmā Gustava Mālera Pirmā simfonija, diriģents Gintars Rinkevičs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti