Atvadīšanās no Haralda Sīmaņa notiks 8. decembrī; vāc ziedojumus izvadīšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Atvadīšanās no dziesminieka Haralda Sīmaņa (1951–2022), kurš 1. decembrī devies mūžībā, notiks 8. decembrī plkst. 12.00. Izvadīšana notiks no Cēsu baznīcas, pēc tam vistuvākie cilvēki viņu pavadīs uz krematoriju Valmierā, sociālās saziņas tīklā ''Facebook'' vēsta Austras biedrība. Tāpat biedrība aicina ziedu vietā nest svecītes un vāc ziedojumus, lai godam atvadītos no mūziķa.

"Esam vienojušies ar Haralda Sīmaņa tuviniekiem, ka centīsimies atbalstīt viņus šajā grūtajā brīdī, palīdzot vākt ziedojumus, lai varam godam atvadīties no leģendārā dziesminieka. Aicinām ziedot, veicot pārskaitījumu uz Austras biedrības ziedojumu kontu ar obligātu norādi: "Ziedojums atvadām no Haralda Sīmaņa"," informē biedrība. 

Konts ziedojumiem:

Biedrība „Austras biedrība”
Reģistrācijas Nr. 50008125791
A.Čaka 156 dz.34, Rīga, LV-1012
Ziedojumu konts: LV52HABA0551043224512
Banka: Swedbank
Kods: HABALV22
Ar obligātu norādi: "Ziedojums atvadām no Haralda Sīmaņa"

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Haralds Sīmanis ir dzimis Cēsīs 1951. gada 12. jūnijā. Skolas gados Sīmanis aizrāvās ar sportu un 1967. gadā pat kļuva par valsts čempionu kalnu slēpošanā junioriem. Tomēr šo sākotnējo kaislību drīz vien aizēnoja ģitāra un dziesmas. Tēva ietekmē Sīmanis apguva jumiķa profesiju, ko licis lietā turpmāk, tostarp kopā ar draugu un radošo partneri, dzejnieku Arvīdu Ulmi restaurējot Latvijas baznīcas. Pa baznīcām ceļojot, Sīmanis apguva arī ērģeļspēli, taču viņa pamatinstruments bija ģitāra. Pateicoties neparastajai balsij un ģitārista iemaņām, Haralda Sīmaņa talantam uzmanību pievērsa vispirms jau Filharmonijas ansamblis "Tip Top", tad brīvdomīgais mūziķis pārcēlās uz kolhoza "Lāčplēsis" ansambli, taču arī tur ilgi neuzturējās. No saistības ar estrādes mūziku palikusi vien dziesma "Ezers", kas 1980. gadā iekļuva "Mikrofona aptaujas" populārāko dziesmu desmitniekā.

Tolaik Sīmanis komponēja jau samērā aktīvi, lielākoties ar Arvīda Ulmes dzeju, 70. gados radīti vairāki dziesmu cikli. 1981. gadā Valmieras teātrī iestudēta izrāde "Sieviete ārpus mīlestības un nāves", kurā skanēja Haralda Sīmaņa dziesmas.

Kad 1984. gadā tika nodibināts Vides aizsardzības klubs, Sīmanis nekavējoties pievienojās šai organizācijai un kļuva par kluba dvēseli. 

Kopš 90. gadiem izdoti vairāki Haralda Sīmaņa soloalbumi, pirmajam – "Es strauta malā slāpēs eju bojā" (1995) sekoja kasete "Starp divām gaismām" (1996) un diski "Tavā vārdā" (2001) un "Es esmu rīts" (2012). Šajā gadsimtā iemūžinātas arī jau 1979. gadā sacerētā cikla dziesmas "Par zāli, sāli un tevi".

Haralds Sīmanis turpinājis uzstāties reti, bet regulāri gan Latvijas baznīcās, gan dziesminieku saietos, viņš pieskaitāms arī mūzikas un mākslas festivāla "Bildes" pastāvīgo dalībnieku pulkam. Dziesminieks sadziedājies ar Ievu Akurateri, Lailu Ilzi Purmalieti, bieži viņa skatuves partneri ir bijuši Ilze un Andris Gruntes. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti