"Prieks, ka atkal ir vasara, un atkal uz Dubultu baznīcu nāk festivāla pastāvīgā publika, kura jau ilgi pirms festivāla atklāšanas jautāja, kas labs šogad būs dzirdams – par to man ir liels prieks, ka ir, kam strādāt," saka ērģelniece un festivāla idejas autore Edīte Alpe.
Par festivāla nemainīgo mājvietu izraudzīta Dubultu evaņģēliski luteriskā baznīca. "Tā ir apzināta izvēle, jo šis festivāls patiesi radīts tieši šai vietai,” stāsta Alpe. "Kad šīs ērģeles ap 2000. gadu atceļoja no Anglijas un tika uzstādītas Dubultos, tad arī radās doma, ka vajadzētu sarīkot festivālu. Ērģeles ir trīsmanuāļu mehāniskais instruments, uz kura kvalitatīvi un labā līmenī var atskaņot dažādu stilu mūziku. Iespējas šim instrumentam ir labas. Arī festivāla nosaukums nāk no konkrētā instrumenta, kas iebūvēts Dubultu baznīcā.
‘Vox angelica’ ir visai neparasts ērģeļu reģistrs, kādu ērģelēm nebūt nav daudz – tas ir visklusākais reģistrs šajās ērģelēs – eņģeliskā balss jeb stīgu grupas reģistrs.
Kad meklēju nosaukumu festivālam, gribēju kaut ko pietiekami poētisku un saistītu ar konkrēto instrumentu. Tā arī tas iegājies."
Poētiski ir arī koncertu nosaukumi, kas šogad iekļaujas festivālā: "Fantāzijas pieskārieni", "Stīgas uz debesīm", "Vasaras vakara harmonijas", "Saknes un zari", "Manas dvēseles atspulgs", "Sirds lūgšana".
"Kaut kā nāk tie nosaukumi un nereti izriet arī no programmas koncepcijas, kādiem skaņdarbiem, kas tur ir. Domāju, tas ir skaisti, ka sajūtam kādu poēziju visā, kas notiek un skan, kaut arī varbūt reizēm bez vārdiem," uzskata festivāla rīkotāja.
Nosaukumus izdomā gan pati Edīte Alpe, gan kopā ar mūziķiem, izejot no programmām. "Mani pašu šogad visvairāk uzrunā nosaukums "Saknes un zari" un "Stīgas uz debesīm”, jo festivāla mūzika bieži saistīta ar garīgo sfēru.
Spēks, ko gūstam tieši ar saknēm debesīs, mani pašu ļoti uzrunā, un man būtu gribējies, lai tas būtu šīgada festivāla moto."
Vienlaikus ērģelniece akcentē otru tēmu: "Saknes mūsu dzimtajā zemē un latviešu mūzika, kas ir klātesoša ļoti daudzās šī festivāla koncertprogrammās. Tāpat prieks par vienu otru pirmatskaņojumu."
Lai gan festivāls ir starptautisks, Alpe uzsver: "Ļoti augstu vērtēju mūsu mūziķus, tāpēc nebūt nelieku akcentu uz starptautiskumu, bet katru gadu vismaz vienu viesi no ārzemēm pieaicinām, un tā nu 14. jūlijā pie mums viesosies brazīliešu izcelsmes ērģelnieks no Šveices Marčello Džanīni, kurš šobrīd ir Ženēvas mūzikas augstskolas Senās mūzikas nodaļas profesors. Ir viens no Ženēvas katedrāļu galvenajiem ērģelniekiem.”
Edīte Alpe arī neslēpj: "Laikā, kad sāku šo festivālu veidot, tam bija divi lielie festivāli-brāļi: ērģeļmūzikas festivāls "Rīgas Doms" un Liepājas ērģeļmūzikas festivāls.
Šķiet, mans festivāls kalpojis par iedvesmu vēl citiem notikumiem Latvijā, kas saistīti ar ērģeļmūziku –
to arī kolēģi man teikuši, ka ir novitātes, kuras sākotnēji esam šeit ieviesuši – piemēram, vienmēr ir ekrāns, kurā klausītājs redz visu, kas notiek ērģeļu balkonā, un tagad šī tradīcija Latvijā tiek pārņemta aizvien vairāk un vairāk. Redzu arī, cik brīnišķīgi Latvijā attīstās ērģeļmākslas joma, ka esam vienots spēks – Mūzikas akadēmijas Ērģeļu klases absolventi, kuri veidojuši bāzi, kurai pateicoties, cilvēki Latvijā pievērsuši uzmanību ērģelēm – gan kā vēsturiskai vērtībai, gan arī vienkārši kā interesantam koncertinstrumentam. Koncertzālēs parādījušās daudzas ērģeles, kaut arī digitālās – Dzintaru koncertzālē, koncertzālē "Gors", tagad arī Jūrmalas Mūzikas vidusskolas jaunajā zālē. Tūdaļ arī Ventspilī gaidāma ērģeļu atklāšana – turklāt tas nu gan būs īsts stabuļu instruments!
Tā ka man tiešām prieks, ka ērģeļu mākslas joma attīstās gan baznīcās, gan koncertzālēs, un arī šis festivāls bijis viens no atspēriena punktiem, kas varbūt arī citus motivējis uzdrīkstēties un kaut ko darīt."
