Konkursantiem tika dots uzdevums aranžēt kādu no ukraiņu tautasdziesmām a cappella dažādiem sastāviem. Kopumā saņemti 20 darbi no visas pasaules, aptverot Madagaskaru, Ameriku, Eiropu un pat Jaunzēlandi. Labākie darbi tiks izpildīti festivāla noslēguma koncertā "A Cappella nakts Ukrainai", kas Valmiermuižas parkā 2. jūlijā norisināsies bez ieejas maksas. Par festivālu plašāk stāsta komponiste, aranžētāja un "Latvian Voices" mākslinieciskā vadītāja Laura Jēkabsone.
Inga Žilinska: Svētki nosvinēti, brīvdienas bijušas, taču darbs nekad neapstājas un arī jūs esat sagaidījuši vienu no grupas nozīmīgākajiem vasaras notikumiem, kas ir a cappella mūzikas festivāls. Tas nenotiek pirmo reizi. Valmiera ir šī festivāla mītnes vieta jau sesto gadu. Kāds tas būs šoreiz? Kādi būs koncerti, kādas būs meistarklases, vai būs viss pilnais "Latvian Voices" sastāvs?
Laura Jēkabsone: Jā, šis noteikti mums ir katru gadu gaidītākais notikums, un šogad ļoti īpašs ar to, ka beidzot atkal klātienē. Festivāls notiks trīs dienas, kā jau ierasts – Valmierā. Bet pati būtiskākā festivāla sadaļa ir meistarklases, tāpēc man gribas bieži saukt to par "Latvian Voices" a cappella festivālu un meistarklasēm. Jo 30. jūnijā no paša rīta mēs sāksim darboties gan ar Latvijā jau esošajiem ansambļiem, gan arī vienkārši a cappella un vokālās mūzikas entuziastiem, kas ir pieteikušies. Visas dienas garumā dažādās nodarbībās kopā ar "Latvian Voices" mēs apgūsim dažādus a cappella muzicēšanas paņēmienus, trikus, ko tieši mēs kā grupa esam apguvuši nu jau 13 gadu garumā daudzviet pasaulē. Īpašie viesi šogad festivālā mums būs draugi no Igaunijas – "Estonian Voices", ar kuriem kopā kāpsim uz vienas skatuves 1. jūlijā Valmieras Kultūras centrā. Un "Estonian Voices" vadīs arī meistarklases nākamajā rītā visiem meistarklašu dalībniekiem. 2. jūlijā ir arī festivāla noslēgums, kurš tiek veltīts Ukrainai un Ukrainas tautas mūzikai.
Un tas gan mums ir tāds pirmais notikums festivālā, jo mēs rīkojām a cappella aranžēšanas konkursu par godu Ukrainas tautas mūzikai, un esam ļoti pārsteigti, cik liela atsaucība bija no visas pasaules! Mums ir vairāk nekā divdesmit ļoti skaistu Ukrainas tautas mūzikas aranžējumu.
Un, ja mēs paskatāmies pasaules kartē, tad nepārspīlējot – no Amerikas Savienotajām Valstīm, izejot cauri Madagaskarai līdz pat Jaunzēlandei un, protams, no Eiropas. Un tad nu šie visi jaundarbi tiks izskatīti un labākie no tiem tiks atskaņoti festivāla noslēguma koncertā – gan "Latvian Voices" sastāvā, gan festivāla dalībnieku sastāvā, gan būs arī mūsu īpašie viesi šajā koncertā – Rīgas Doma kora skolas gospeļkoris.
Cik daudz kolektīvu šogad pieteikušies?
Sogad lielāka interese ir tieši individuālajiem a cappella un vokālās mūzikas entuziastiem, bet ir arī ansambļi. Mums ir divi pilna sastāva ansambļi un viens, kurš nav pilnā sastāvā, bet ir ar mieru mesties un muzicēt kopā arī ar citiem. Pandēmija arī, protams, darījusi savu, kad muzicēšana nav bijusi iespējama, un to mēs, protams, jūtam arī festivāla pieteikumos, jo pirms tam uz meistarklasēm bija arī konkurss, lai varētu tikt un piedalīties.
Bet mēs ļoti cerīgi skatāmies nākotnē, un arī šogad festivāla un meistarklašu dalībnieku skaits ir ļoti liels, kas a cappella muzicēšanai vieš patīkamu cerību nākotnē.
Kas vēl būs meistarklašu pasniedzēji līdzās jums un arī igauņu grupai?
Šogad sadarbosimies ar Valmieras Drāmas teātri: mums būs brīnišķīga lektore Ieva Estere Barkāne, kura mums palīdzēs tikt galā ar dažādām skatuviskām lietām, jo dziedāšana, protams, ir viena lieta, bet tas, kā uzvesties uz skatuves, ir otra lieta.
Vai programmu jūs esat jau sagatavojuši, izveidojuši 1. jūlija vakaram?
Jā, "Latvian Voices", protams, vienmēr izvēlas dziedāt savas tautas mūzikas iecienītākās aranžijas, ko esam iecienījuši gan mēs, dziedātāji, gan mūsu klausītāji, bet ļoti nozīmīga programmas daļa būs arī jaundarbi. Tas ir stāsts par pandēmiju un "Latvian Voices", jo tad, kad mēs nevarējām koncertēt, mēs izdomājām, ka šo laiku veltīsim jaunradei. Un pilnīgi visi grupas dalībnieki sāka rakstīt gan dzeju, gan mūziku un aranžēt. Un mēs esam tādā brīnišķīgā procesā vēl joprojām, veidojot jaunu a cappella albumu. Tad nu arī šajā koncertā mēs prezentēsim dažas no jaunā albuma dziesmām.
Kādā veidā notika pieteikšanās ukraiņu tautas melodiju apdarēm šim konkursam, ko jūs prezentēsiet 2. jūlijā?
Mēs piegājām diezgan brīvā formā, mēs aicinājām aranžētājiem un komponistiem pašiem izvēlēties jebkādu, kaut vai instrumentālu, melodiju. Absolūti negribējās neko ierobežot. Aicinājām aranžēt gan sieviešu, gan arī jauktajam sastāvam, jo mūsu mērķis ir pēc tam šo mūziku radīt pieejamu ikvienam interesentam. Un tad nu lai ir gan viendabīgiem sastāviem, gan arī jauktajiem sastāviem iespēja izvēlēties. Bija ļoti, ļoti patīkami saņemt šos pieteikumus ar izvērstām vēstulēm no aranžētājiem, kuri izteica, pirmkārt, pateicību par to, ka šāda akcija notiek, bet, otrkārt, par to, ka viņiem pašiem bija iespēja uzzināt kaut ko par ukraiņu tautas mūziku.
Mani ļoti aizkustināja vēstule no Brazīlijas – bija viens aranžētājs, kurš teica, ka viņš turpinās darboties ukraiņu tautas mūzikā, jo viņam tas šķitis kaut kas tik ļoti tuvs. Un tajā brīdī šķiet – kāds mazs sasniegums jau ir izdarīts. Mēs jau esam vērsuši pasaules mūziķu uzmanību uz šo tik ļoti skaisto tautas mūziku.
"Latvian Voices" šobrīd ir jau jauktais ansamblis, pateicoties Jāņa Strazdiņa ienākšanai mūsu komandā, tad nu mēs noteikti izpildīsim gan jauktos aranžējumus jauktajām balsīm, un arī "Latvian Voices" atgriezīsies savos pirmsākumos – kā meiteņu ansamblis un izpildīs aranžijas, kas ir sieviešu sastāviem.
Jā gan – noteikti daudzi jau pamanījuši, ka "Latvian Voices" vairs nav tikai meiteņu sastāvs. Jums ir pievienojies Jānis Strazdiņš, un līdz ar to jums pieejamas daudz plašākas iespējas gan tembrāli, gan reģistrāli – tātad daudz plašāks melodiju loks. Kā uztverat Jāņa pievienošanos un kā plānojat tālāk šī ansambļa virzību? Vai paliksiet jaukts sastāvs un kādu laiku tā arī muzicēsiet tālāk, vai tomēr tas ir tikai īslaicīgs notikums?
Jāteic, ka tas bija likumsakarīgs solis, tas notika tik pašsaprotami, jo es kā aranžētāja un arī kā komponiste grupai biju sākusi rakstīt tik ļoti plaša diapazona mūziku, ka otrie alti nebija ļoti priecīgi. (smejas) Kad pirmās reizes ar Jāni sākām kopā dziedāt, principā man pat nevajadzēja pārrakstīt basam – tas viss jau bija viņam ērti izdziedams. Un tas kaut kā ļoti dabīgi notika, un mēs pilnīgi noteikti plānojam tā turpināt.
Šobrīd repertuāra iespējas, man pašai rakstot mūziku, ir izaicinošākas. Pilnīgi noteikti! Tās ir daudz lielākas iespējas diapazona ziņā, un mūsu plāni, kā jau minēju, ir saistīti ar jauno albumu.
Un ir tāda pavisam jau sena doma, kura, šobrīd kopā ar Jāni esot, šķiet daudz reālāka, to būs daudz vieglāk īstenot. Proti, pirms kāda laika mēs izdevām aranžējumu Emīla Dārziņa "Melanholiskajam valsim", un šajā virzienā pilnīgi noteikti negribam apstāties: skatāmies gan uz Ivanova Čellkoncertu, gan arī vēl daudzām skaistām latviešu simfoniskās mūzikas pērlēm, kuras mēs gribam iedzīvināt a cappella balsīs. Un tas ir vēl tālāks mērķis pēc jaunā albuma mums kopā šajā sastāvā.
Un tas, jāteic, nav arī ļoti viegls mērķis, jo instrumentālās mūzikas izdziedāšana prasa daudz lielāku izaicinājumu plašo melodisko līniju dēļ.
Tieši tā, un arī balss – tas nav temperēts mūzikas instruments. Un a cappella ir tik sarežģīts muzicēšanas veids... Jo balss ir ļoti atkarīga ne tikai no dažādām fizioloģiskām, bet arī mentālām lietām. Otrkārt, viss atkarīgs arī no kolēģiem, un tad tas skaistais un reizē arī sarežģītais – ka nekad nevar būt vienāds izpildījums. Tas vienkārši nav iespējams. Tas arī nekad nevar būt perfekts. Un tieši tāpēc šajā visā grūtajā uzstādījumā šis izaicinājums – dziedāt instrumentālo mūziku, mūsuprāt, ļoti norūda un ļoti, ļoti, ļoti attīsta un, iespējams, tieši tāpēc to mēs arī esam izvēlējušies.
