Uz koncertzāles "Lielais dzintars" skatuves līdzās orķestrim redzam trīs solistus – ērģelnieci Ivetu Apkalnu, flautisti Ditu Krenbergu un pianistu Reini Zariņu. Šāds mūziķu sastāvs vienlaikus uz skatuves nav bijis, atklāj Liepājas Simfoniskā orķestra vadītājs Uldis Lipskis. Sākums meklējams 2017. gada Zvaigžņu festivāla laikā, par ko orķestris saņēmis arī Lielo mūzikas balvu.
"Tur bija astoņi solisti, pieci spēlēja Pēteri Plakidi dažādās zāles vietās, arī balkonos augšā, starp citu – Guntis Kuzma bija viens no solistiem toreiz, Iveta Apkalna spēlēja savu skaņdarbu, Dita Krenberga Pētera Vaska flautas koncertu, bet Reinis Zariņš pirmatskaņoja Arturu Maskatu. Tad radās oriģināla doma, jo pasaulē vēl neviens nav rakstījis nekad ērģelēm, klavierēm un flautai ar orķestri. Tas ir unikāls sastāvs, kas tieši šīm personībām ir radīts," stāsta Lipskis.
Bija paredzēts, ka skaņdarbs tiks atskaņots jau martā, taču pandēmija darīja savu un tas varēs notikt šobrīd, svinīgi atklājot koncertsezonu, turpina Uldis Lipskis: "Kovida dēļ tas nevarēja notikt. Tad tikko bija sācies karš Ukrainā, Artura Maskata mūzika ir tik skaista, ēteriska, bērnības laimības pilna, ka varbūt tad šai mūzikai nebija īstais laiks, šobrīd, kad pasaulē atjaunojas cerības uz normālu dzīvi nākotnē, normālu pasaules kārtību, ir labāks brīdis pirmatskaņot Artūru Maskatu, tāpēc tas tā liktenīgi viss sanāca."
Šādā instrumentu salikumā uz skatuves vienlaicīgi nav gadījies spēlēt, tā nav bijis, uzsver pianists Reinis Zariņš: "Arī tehniski sarežģīts koncepts, jo ērģeļu skaņa, vai tās būtu elektriskas vai akustiskas [..], jebkurā situācijā būs tā, ka ērģeļu skaņa nāks no visām pusēm, kamēr klavieru skaņa nāks lokāli, no vienas vietas. Un izpildītājiem vienam otru saprast, saklausīt un salīdzināties, kā mēs izklausāmies – tas ir tāds komplekss pasākums. Es domāju, tāpēc tas arī bieži netiek darīts – šo loģistikas iemeslu dēļ."
Reinis Zariņš uz skatuves spēlēs arī pavisam maziņas rotaļu klavierītes. Par Artura Maskata skaņdarbu "Bērnības taureņu dejas" stāsta pianists: "Beidzot mēs tiekam arī pie spēlēšanas un dzirdēšanas, kā izklausās šis skaņdarbs, kas būtībā ir viņa atmiņas par paša bērnību. Līdz ar to tur ir daži elementi, ar ko vairāk vai mazāk jebkurš var asociēties un domāt varbūt arī par savu bērnību."
Sestdienas vakara koncerts būs īpašs arī Guntim Kuzmam, kurš kļuvis par Liepājas Simfoniskā orķestra galveno diriģentu. Šī būs viņa pirmā koncertsezona šajā ampluā, viņš stāsta gan par Artūra Maskata pirmatskaņojumu, gan gaidāmo muzikālo notikumu koncerta otrajā daļā: "Simfoniskais hits – Sergeja Prokofjeva "Romeo un Džuljeta". Sākotnēji tā bija iecerēta kā baletmūzika, taču pati šī skaņu pasaule, mūzika uzzīmē tik krāsaini šos Šekspīra tēlus, ka īstenībā nav vajadzīga skatuviskā darbība. Ar kolēģiem esam runājuši – tas ir balets, ko var aizvērtām acīm klausīties un ļaut vaļu savai fantāzijai. Atgriežoties pie Artūra Maskata darba, tas viņam ir ļoti dziļi personisks darbs, kas veltīts viņa audžuvecākiem. Jau nosaukumā iekodēta tā esence – "Bērnības taureņu dejas", tās ir atmiņas par notikumiem, pārsvarā ir bijusi gaiša bērnība, taču arī ar dramatiskiem momentiem, tas viss būs dzirdams un galvenais – sajūtams šajā skaņdarbā."
Koncerta pirmā daļa būs veltīta latviešu mūzikai. Liepājas Simfoniskā orķestra sezonas atklāšanas koncertā klausītājiem būs iespēja dzirdēt arī Jura Karlsona darbu "El Cid. Dzīves un nāves dejas".