Ksenijas Sidorovas akordeonspēlei un arī viņas personībai piemīt īpašs šarms. Viņa ne tikai meistarīgi spēlē, bet atrodas it kā pilnīgā saplūsmē ar savu instrumentu. Reizē viņa ir absolūti pārņemta ar mūziku, bet reizē ļoti pretimnākoša ikvienam skatītājam, radot sajūtu, ka tiek spēlēts tieši viņam. Skatītāji to arī novērtē, ne velti biļetes uz akordeonistes koncertiem tiek izpirktas zibens ātrumā.
Savā jaunajā soloalbumā "Fairy Tales" („Pasakas") Ksenija Sidorova akordeona iespējas parāda visplašākajā spektrā. Tas ieskaņots kopā ar BBC Velsas simfonisko orķestri un diriģentu Klārku Randelu.
Līdzās šai akordeonistei ir vēl ļoti daudz dažādu sadarbību un arī koncertu ģeogrāfija viņai kļūst aizvien plašāka. Aizvadītajā vasarā vien viņa koncertējusi Vācijā, Francijā, Beļģijā, Vīnē un pat Austrālijā, no kurienes atvesti visspilgtākie iespaidi:
„Protams, no Austrālijas, jo tā bija mana pirmā reize tajā valstī. Man iepatikās cilvēki, man iepatikās spēlēt ar brīnišķīgiem mūziķiem. Tur tiešām bija salidojuši mūziķi no Amerikas, Eiropas. Man bija prieks dalīties ar savu instrumentu, jo festivāls tur notiek jau 23 gadus un es biju pirmā akordeoniste festivālā," stāsta mūziķe.
Albuma „Fairy tales" prezentācijā Ksenijas spēli klausās arī viņas vecmāmiņa Valentīna. Iespējams tieši no viņas Ksenija arī mantojusi savu talantu un spēju savaldzināt klausītājus. Valentīnas kundze stāsta, ka nav profesionāla mūziķe, bet visu mūžu muzicējusi savam priekam un bijusi viena no pirmajām, kas arī mazmeitu ieinteresēja par mūziku.
„Es spēlēju ermoņikas jeb tā saucamo parasto garmošku. Spēlēju pati savam priekam vai ģimenes saietos, man ļoti patīk arī dziedāt un visi man parasti ātri sāk dziedāt līdzi. Kad dzīvojām Urālos, es, piemēram, izgāju ielas vidū, sāku spēlēt, cilvēki savācās man apkārt, mēs dziedājām un dejojām līdz nakts vidum. Mūs pat neuztrauca odu bari, kas Urālos ir ļoti uzmācīgi. Man nav muzikālās izglītības, es spēlēju pēc dzirdes, un tagad man ir pārsteigums, redzot, cik sarežģītas kompozīcijas Ksenija spēlē no galvas," stāsta Ksenijas vecmāmiņa Valentīna.
Uzsākot karjeru, Ksenijas Sidorovas viens no mērķiem bijis pierādīt, ka akordeons ir līdzvērtīgs instruments uz klasiskās mūzikas skatuvēm. Ar šī mērķa īstenošanu viņai veicas ļoti labi.
Kā atzīst mūzikas žurnāliste Lauma Mellēna, Sidorovai izcili padodas komunikācija ar saviem klausītājiem. „Viņa ļoti bieži pati piesaka koncertprogrammas un izstāsta stāstu. Tas rada pievienoto vērtību, kas nav vienkārši koncerts. Tas rada īpašo kamermūzikas sajūtu un simpātijas pret šo instrumentu, par kuru iepriekš, iespējams, bijuši aizspriedumi vai stereotipi," saka Mellēna.
Ksenijas Sidorovas soloalbuma „Fairy Tales" prezentācijas koncerts notiks otrdienas vakarā Lielajā Ģildē un iekļausies Rudens kamermūzikas festivālā. Festivāls noslēgsies trešdien ar koncertu Mazajā Ģildē, kurā Spīķeru kvartets pirmo reizi satiksies ar Londonā dzīvojošo ekspresīvo čellisti Kristīni Blaumani.
