Par Vīnes trim lielajiem klasiķiem ierasti dēvē Haidnu, Mocartu un Bēthovenu. Taču Vīnes mūzika ir daudz plašāka, tā sevī ietver gan romantisma laiku – Šūberta un Brāmsa veikumu, gan tā saucamo jauno Vīnes mūziku, kas tapusi 20. un 21.gadsimtā. Vīnes mūziku visā tās daudzveidībā tad arī cenšas aptvert festivāls „Vīnes klasika”.
Festivālā dominējošā loma allaž ir tieši pašmāju mūziķiem, gan Latvijā, gan ārzemēs dzīvojošajiem, kuri Vīnes klasisko mūziku spēj interpretēt ļoti spilgti. Tā tas būs arī šī gada festivālā, kuru piektdien, 12. februārī, Lielajā ģildē ar Mocarta programmu atklās dziedātāja Elīna Šimkus, Rīgas Doma zēnu koris un „Sinfonietta Rīga” Mārtiņa Klišāna vadībā.
Tieši baroka un agrīnā klasicisma mūzikā Elīna Šimkus pēdējos gados uzmirdzējusi visspilgtāk, ko apliecina arī viņas nesenie panākumi Milānā. Dziedātāja stāsta, kas viņas sniegumā skanēs piektdien Lielajā ģildē:
„Es piedāvāšu Mocarta operu varones plašā emociju spektrā, tā būs gan vienmēr attapīgā un optimistiskā kalponīte Suzanna, gan dzīvesgudrā un pamācošā Despīna, gan kareivīgā valdniece Tamiri. Savukārt koncerta otrajai daļai es esmu sagatavojusi spožo, virtuozo, tehniski ļoti sarežģīto, bet brīnišķīgi skaisto moteti soprānam ar orķestri „Exsultate jubilate”."
Svētdien, 14.februārī, festivālu turpinās koncerts „Vīns un mūzika” Spīķeru koncertzālē, piedāvājot doties garšas un mūzikas ceļojumā uz Austriju, un šajā koncertā vairāk atklāsies Vīnes tā dēvētās vieglās mūzikas seja.
Koncertu caurvīs dejiskas un romantiskas noskaņas nesen izveidotā meiteņu kvarteta „Latvian Sound Quartet” izpildījumā, kāda mūzika būs tā centrā, stāsta Latvijas Koncertu programmu direktors Arturs Maskats:
„Protams, ka Vīnes vieglās un izklaides mūzikas visspilgtākais pārstāvis ir Johans Štrauss, tas ir Vīnes simbols, valšu, romantisma simbols, arī iemīlēšanās simbols, ne velti šis koncerts ir Valentīna dienā. Programma ar Štrausa mūziku un vīnu, un mūsu jaunajām izpildītājām „Latvian Sound Quartet”."
Nākamnedēļ festivālu turpinās Mocarta 12.klavierkoncerts un Bēthovena 2.simfonija Dzintaru Mazajā zālē, kur ar Liepājas simfonisko orķestri satiksies divi jauni, ļoti talantīgi mākslinieki – pianiste Aurēlija Šimkus un diriģents Atvars Lakstīgala.
Diriģents stāsta, ka studējot Bēthovena simfoniju partitūras, viņu vienmēr pārņem neizskaidrojama iedvesmas sajūta, 2.simfoniju viņš raksturo kā īstu mīlas drāmu ar ugunīgi dzirksteļojošu temperamentu.
Aurēlijas Šimkus sniegumā savukārt dzirdēsim Mocarta mūziku, pianiste stāsta, kas viņu tajā visvairāk fascinē:
„Caur vieglumu un reizēm arī humoru Mocarts nepadodas šīs pasaules traģismam un drūmumam, viņš to pārvar. Tas ir tas, kas mani visvairāk šajā mūzikā fascinē."
Festivāls ietvers arī pianista Jura Žvikova un videomākslinieka Roberta Rubīna koncertizrādi „Bēthovens un citas planētas", un noslēgsies ar diviem koncertiem, kuros varēs dzirdēt arī 20.gadsimta Vīnes klasiku.
Jaunā, Šveicē dzīvojošā čelliste Gunta Ābele līdzās Bēthovenam, Šūbertam un Brāmsam koncertā iekļāvusi Antona Vēberna kompozīcijas, bet orķestris „Sinfonietta Rīga” – līdzās Šūbertam arī Alana Berga Kamerkoncertu. Vēberns un Bergs ir tā dēvētās Jaunās Vīnes skolas vai dodekafonijas komponisti, un Latvijā šo mūziku var dzirdēt reti.
Arturs Maskats: „Tā ir tā saucamā jaunā Vīnes skola, kas parādās 20.gadsimta sākumā, kā tādi romantisma un ekspresionisma sekotāji, absolūti radikāli laužot mūzikas un mūzikas uztveres estētiku. Šie komponisti kļūst par celmlaužiem jau ļoti noteiktām 20.gadsimta mūzikas tradīcijām, un tie ir Arnolds Šēnbergs, Albans Bergs un Antons Vēberns, un mūsu festivālā Bergs un Vēberns būs pārstāvēti ar ļoti spēcīgiem un spilgtiem opusiem."
Festivāls „Vīnes klasika” norisināsies līdz 27.februārim.