Šī gada slavenāko viesu vidū būs franču komponists Tristans Miraijs, ko dēvē par vienu no spektrālisma tēviem, kā arī “Grammy” balvas nominants – amerikāņu altists Mets Maneri, kura vārds saistās ar mikrotonālo mūziku.
Viens no slavenākajiem cilvēkiem, kas jebkad bijis “Skaņu mežā”, šogad būs amerikāņu mūziķis Tērstons Mūrs. Plašākai publikai Latvijā viņš varētu būt pazīstams kā leģendārās indīroka grupas “Sonic Youth” līderis, taču tikpat nozīmīga viņa dzīvē allaž bijuši eksperimentālā mūzika.
Ko tieši dzirdēsim Tērstona Mūra sniegumā “Skaņu mežā”, stāsta festivāla radošais vadītājs Rihards Endriksons: “Man ir prieks teikt, ka komerciāli veiksmīgākais šī gada festivāla dalībnieks spēlēs festivālā arī vienu no sarežģītākajiem festivāla koncertiem, proti, šī būs trokšņu mūzika, ko viņš spēlēs kopā ar vienu no mūsu laiku labākajiem eksperimentālajiem saksofonistiem Matsu Gustavsonu.”
Slavenāko viesu vidū izceļams arī franču komponists Tristans Miraijs, kuru dēvē par vienu no spektrālisma tēviem.
Virziens radies 70. gados, un tajā svarīga loma ir skaņu spektra analīzei.
Tāpat festivālā gaidāms arī ambientās mūzikas klasiķis Viljams Basinskis no Amerikas. Viņa daiļrade spēj raisīt visdažādāko gradāciju noskaņas.
Piemēram, mūzikas izdevums “Pitchfork” par Basinska mūziku izteicies, ka tā ļauj noticēt paradīzei un pārliecina, ka paradīze izklausās tieši šādi.
Savukārt medijs “Vice” viņa darbus nodēvējis par skumjāko mūziku pasaulē.
Viljamu Basinski par savu iedvesmas avotu dēvē arī kāda cita “Skaņu meža” viešņa – eksperimentālā drīmpopa dziesminiece Līza Harisa jeb “Grouper”. “Pitchfork” savā sarakstā ar 30 visu laiku labākajiem drīmpopa albumiem Līzu Harisu iekļāvis ar veseliem diviem ierakstiem. Saldi ēteriskas sajūtas viņas mūzikā mijas ar nervozām noskaņām.
“Proti, viņa ir paņēmusi skaistu, lirisku dziesmu un paslēpusi to aiz vairākiem skaņu slāņiem, citreiz aiz klusuma, aiz ļoti neskaidras dikcijas, aiz tādas metodes ierakstīt mūziku, kur telpas skaņas ienāk iekšā mūzikā. Proti, aiz dažādiem šķēršļiem, aiz kuriem šī te skaistā dziesma kļūst neskaidra, un varbūt pat, ja jūs šo skaisto dziesmu sadzirdētu tīrā formā, tā nešķistu jums tikpat pievilcīga, cik tad, kad to komplimentē tāds skaists noslēpumainības plīvurs,” Harisas mūziku raksturo Endriksons.
Interesanta viešņa “Skaņu mežā” būs arī Berlīnē dzīvojošā itāliete – analogo sintezatoru mūzikas komponiste Katerina Barbjeri. Endriksons stāsta, ka vēl 2016.gadā neviens īsti nezināja, kas viņa ir, taču 2017.gadā viņas izdevniecībā “Important Records” izdoto albumu žurnāls “The Wire Magazine” ierindoja starp 50 labākajiem gada mūzikas ierakstiem. Šobrīd Barbjeri ar menedžeru un citu mūzikas biznesa ierēdņu palīdzību komunicē jau daudz arogantākā līmenī, viņa atsakās sniegt intervijas, ir aizņemta.
“Tas pieder pie viņas tēla, bet kalpo arī kā atgādinājums, ka, pirmkārt, “The Wire Magazine” ir ļoti ietekmīgs izdevums. Otrkārt, tas rosina cerību, ka rodas jauna eksperimentālās mūzikas autoritāšu paaudze,” komentē Endriksons.
Viena no jaunajām tendencēm – šobrīd ļoti lielu popularitāti bauda hiphops, mūzikas straumēšanas servisos tas pārspēj popmūziku. Šo tendenci iezīmēs arī “Skaņu mežs”, piedāvājot, protams, savdabīgākās šī mūzikas žanra formas.
Nepieradinātās mūzikas festivāls “Skaņu mežs 2018” noritēs šodien un rīt mūzikas namā „Daile”. Abus koncertvakarus atklās latviešu mūziķi – pianists Rūdolfs Macats, kurš spēlēs gan flīģeli, gan modulāro sintezatoru, un čellists Ēriks Kiršfelds ar Lindas Leimanes darba pirmatskaņojumu.
