Guntis Kuzma šobrīd ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenā diriģenta Andra Pogas palīgs, otrais diriģents, daudzus gadus bijis kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” un Nacionālā simfoniskā orķestra pirmā klarnete. Savulaik guvis uzvaras starptautiskos konkursos, tostarp 1. vietu 2003. gadā Starptautiskās Klarnetistu biedrības jauno izpildītāju konkursā Soltleiksitijā, ASV. Savā ziņā Gunti Kuzmu var uzskatīt arī par liepājnieku vai vismaz ierindot Liepājas skarto sarakstā, jo savos studiju gados no 2003.–2007. gadam viņš muzicēja LSO sastāvā.
Orķestra vadītājs Uldis Lipskis par gaidāmo sadarbību ar Gunti Kuzmu stāsta: “Šoreiz piedāvājam programmu ‘Koncerts diriģentam ar orķestri”, kur parādīsim Gunta Kuzmas daudzšķautņaino talantu.” Programmā skanēs Johana Sebastiāna Baha Prelūdija no Otrās svītas čellam solo, ko Guntis Kuzma izpildīs pārlikumā basklarnetei. Koncerta īpašais notikums būs Riharda Zaļupes 2014. gadā Guntim Kuzmam radītais koncerts trīs dažādām klarnetēm, elektronikai un stīgām “Sequence Transformed”, kas skanējis tikai kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” izpildījumā. 3. decembra koncertā virtuozi skaisto un enerģisko Zaļupes skaņdarbu LSO kopā ar klarnetistu izpildīs jaunā redakcijā. Savukārt koncerta noslēgumā orķestris ar Gunti Kuzmu pie diriģenta pults atskaņos Ludviga van Bēthovena Ceturto simfoniju.
“Esmu iecerējis mazliet atkāpties no klasiskās koncertformas – uvertīra, solists, simfonija. Šim koncertam nav spožas orķestra uvertīras un varbūt arī nevajag. Kāpēc lai nepamēģinātu tās vietā ieklausīties baroka dižgara melodijā? Turpinājumā būs solists ar orķestri, bet ne diriģents – centīšos tikt galā pats. Simfonija noslēgumā gan būs,” par savu koncerta konceptu rezumē Guntis Kuzma.
Baha Sešas svītas čellam solo, kurās ietilpst arī šī Otrā svīta, ir no visbiežāk spēlētajām un atpazīstamākajām solo kompozīcijām, kas jebkad rakstītas čellam. Savulaik sarežģītības dēļ šīs svītas nemaz nebija tik zināmas un tika atskaņotas ļoti reti līdz brīdim, kad tās tikai 20.gadsimta sākumā atdzīvināja un ierakstīja Pablo Kazāls. Kopš tā laika šīs Baha svītas ir atskaņojuši un ierakstījuši daudzi pasaulslaveni čellisti, tām ir radīti pārlikumi daudziem citiem mūzikas instrumentiem, arī klarnetei, un tās tiek uzskatītas par Baha vienu no lielākajiem sasniegumiem mūzikā.
Riharda Zaļupes opuss “Sequence Transformed” pārsteidz ar dabā neesošu skaņu atveidojumu un nedzirdētu instrumentu spēli. Koncertā skanēs trīs dažādas klarnetes – basklarnete, sibemol klarnete un pikolo klarnete, kā arī elektronika un orķestris. Tā ir ļoti krāsaina mūzika. Pats komponists aicina klausītāju no sava skaņdarba nebaidīties, jo tas nav nekāds avangards. Koncertā gan gluži dejot nevar, bet ir šajā skaņdarbā fragmenti, kad kājas pašas sāk lēkāt līdzi. Kā pirms darba pirmatskaņojuma bija izteicies diriģents Normunds Šnē: “Katram komponistam ir savs stils, savs izteikts rokraksts. Rihardam Zaļupem tā ir ritmiskā mūzika, jo viņš ir saistīts ar džezu, ar savā ziņā mazliet populāro mūziku. Skaņdarbā ir izmantots diezgan daudz elektronikas, sintezatora skaņas, elektriskās bungas. Šī mūzika ir izteikti ritmiska, grūvs un džeza elementi tur noteikti ir. Un klarnetes partija ir ekstrēmi virtuoza.”
Runājot par Bēthovena Ceturto simfoniju, prātā nāk slavenais Roberta Šūmaņa raksturojums – “kā slaida grieķu meitene starp diviem ziemeļzemju milžiem”, kad viņš to salīdzināja ar Bēthovena majestātisko Trešo un brāzmaino Piekto simfoniju. Bēthovens to radījis pēc kāda grāfa Franca fon Opersdorfa pasūtinājuma, saņemot par to brangu naudu. Turklāt pie simfonijas radīšanas komponists pavadījis vien mēnesi, paralēli strādājot arī pie sava Ceturtā klavierkoncerta un operas “Fidelio”. Pēcāk Hektors Berliozs bijis tik sajūsmināts par simfonijas otro daļu, ka apgalvojis “to radījis ercenģelis Mihaēls, ne cilvēks”.
