Ar emociju plūdumu! Intervija ar jauno mūziķi Anniku Lanku

Šajā septembrī plašākai publikai ar instrumentālās mūzikas debijas albumu sevi pieteica Annika Lanka, pianiste un mūzikas autore. Viņai tuva ir gan klasiskā, gan popmūzika.

Annikas Lankas mūzika aizrauj ar melodiskumu un dažādām smalkām niansēm – aizverot acis labi var iztēloties, kā viņas pirksti skrien pāri klavieru taustiņiem kā pāri mirdzošām pērlītēm vai sudrabotiem vilnīšiem, kas ved mūs iekšā zemapziņas plūsmā.

Annikas Lankas albuma mentors ir pianists Reinis Zariņš, bet ierakstu un pēcapstrādi veicis skaņu inženieris Gatis Zaķis. Sarunā, kas notika albuma prezentācijā, Annika atzīstas, ka albuma tapšana un iznākšana ir kā neticama sapņa piepildīšanās. Esot klasiskā mūzikā skolota pianistei, ļaušanās pašas rakstītas mūzikas unikālajam plūdumam jaunajai mūziķei sākumā šķita kā liela uzdrīkstēšanās.

Aiga Leitholde: Annika, lūdzu iepazīstini ar sevi!

Annika Lanka: Iepazīstināt ar sevi – tas ir grūti, arī tad, kad opcijas “Kas tu esi?” jāaizpilda interneta vietnēs  “Instagram” vai “Facebook”. Un es vēl domāju, kurš ir tas moments, kurā jāatzīstas pasaulei, ka es esmu komponists vai mākslinieks. Es mācos Liepājas mūzikas vidusskolā 4. kursā. Apgūstu klasiskās klavieres, bet albums ir klasiskās un popmūzikas mikss. Un tagad, kad albums ir izdots, laikam, ir tas brīdis, kad officiāli jāsaka, ka es esmu viena no pasaules mūziķiem!

Tavā debijas albumā ir 9 kompozīcijas.

Jā, instrumentālie skaņdarbi. Albumam virsū arī nav nosaukums, bet to vienkārši sauc “Volume1”, konkrēti un īsi. Nosaukuma nav, lai katrs klausītājs varētu izdomātu, kā viņš gribētu to nosaukt. Ir tie dzejoļi, kuriem nosaukuma vietā ir zvaigznītes (***), man ir šāda sajūta par albuma nosaukumu.

Tomēr, tu albuma prezentācijā pieminēji, ka katram skaņdarbam ir savs reāls stāsts.

Es visu laiku esmu turējusi šos skaņdarbus mīļus sev, ģimenei un draugiem. Un tagad, kad albums ir izdots, es mācos kāpt ārā no savas komforta zonas. Šīs ir manas laika gaitā krātās emocijas – viss, ko es esmu jutusi, gājusi cauri, visas dzīves dziļākās aizas un prieki. Tas viss ir sakopojies šajos deviņos skaņdarbos, kas tapuši laika posmā no 11 līdz 18 gadiem. Tagad es katram skaņdarbam sarakstīju dzejolīti, kas arī man pašai labāk ļauj saprast to, ko es ar šiem skaņdarbiem pasaku. Dzejoļi būs lasāmi manos sociālajos tīklos.

Tu piederi pie Z-paaudzes. Piemēram, mums, mileniāļiem, bija ierobežota pieeja mūzikai, taču jums viss ir vaļā – spēj tik izvēlēties! Kā tu izvēlies mūziku? Kas tevi iedvesmo?

Man nav kauns teikt, ka es ļoti fanoju par popmūziku. Mācoties klasisko mūziku, ja kāds pasaka, ka fano par popmūziku, tad liekas, ko viņš vispār saprot? Bet man patīk viss, sākot no Džastina Bībera, beidzot ar visādiem klasiķiem. Pops un klasiskā mūzika – tās ir tās divas lielākās influences. Popmūzikā ir prātā paliekošas melodijas. Dziesmas ir vienkāršas, cilvēki tās atceras. Klasiskā mūzika ir kaut kas komplekss, izgudrots tā, lai cilvēki to analizētu.  Man pašai savā mūzikā bija svarīgi paturēt savu vienkāršību. Mana albuma skaņdarbi ir vienkāršas skaņas, tās nav sarežģītas melodijas, kurus pēc 100 gadiem kāds ņems un analizēs. Tās ir emocijas.

 

Jā, ir cilvēki, kas augstu novērtē tehniskumu, bet dienas beigās ir vajadzīga emociju atbrīvošana un vienkāršība. Melodija dzīvo pāri visam!  Tu prezentācijas pasākumā uzstājies kopā ar izcilo pianistu Reini Zariņu. Kā jūs iepazināties? Kā attīstījās jūsu sadarbība?

Stāsts ir sekojošs: mana skola reizi pusgadā organizē meistarklases ar profesionāliem pianistiem. Tad tu atnāc ar saviem skaņdarbiem, kurus pašlaik mācies un spēlē, un tu vari sastrādāties ar profesionāļiem. Tur es Reini satiku. Sākumā man nekas nesanāca. Pēc vairākiem mēnešiem mani vecāki uz svētkiem man uzdāvināja video meistarklasi ar Reini Zariņu. Man bija tik liela bijība! Mani ļoti iedvesmo klasiskie pianisti un man vēl joprojām ir grūti saprast, ka viens no Latvijā labākajiem pianistiem zina manu vārdu! Viņš man ir palīdzējis un viņš zina visus manus skaņdarbus. Reinis Zariņš, no kura man bija tik liela bijība, nu ir kļuvis par cilvēku, kas mani ir muzikāli izauklējis un atvedis līdz galam – līdz šim albumam. Es to pat nosapņot nevarētu. Viņš tiešām ir tik svētīts šajā jomā. Reinis iedeva ļoti lielu brīvību, man pašai ķepuroties un mācīties.

Dzīvojam laikā, kad vairs nav tās milzīgās aizas starp skolotāju un mācekli

Jā. Es nevaru iedomāties, kā mani skaņdarbi būtu izklausījušies bez Reiņa ieteikumiem, kā tos vislabāk iznest. Nākot no skolas vides, kur tev ir jāmācas pasaulei zināmus skaņdarbus, kurus visa pasaule jau zina, kā tos ir jāspēlē. Tādā vidē nav vietas savam. Tu spēlē tā, kā tas ir pasaulē nolikts, tāpēc man bija tik grūti šo projektu ierakstīt. Pirmo reizi miglā dauzījos pa sienām ar acīm ciet, tik bija grūti izspēlēt pašai savus skaņdarbus. Un tas tik dīvaini izskan no manas mutes, ka es nezinu, kā es gribētu nospēlēt savus skaņdarbus. Reinis man ļoti palīdzēja šajā jautājumā. Gatis arī.

Gatim jau arī savs rokraksts, savs meistarstiķis.

Jā, un tā ir bijusi tik liela svētība būt blakus viņiem. Procesa gaitā es ļoti bieži pat aizmirsu, ka runa ir par maniem skaņdarbiem. Es vienkārši sēdēju, vēroju kā Gatis strādā un fanoju par to. Meistarīgs – jā, tas būtu viens no vārdiem, kā es viņu aprakstītu. Es atnācu uz studiju ar domu, ka darbi ir pašpietiekami. Un tad Gatis atrada tādus taustiņinstrumentus, kurus es nekad nebiju redzējusi! Ļāva man tos iemēģināt. Uzslēdza vajadzīgos efektus un atklāja man tādas krāsas, kuras iepriekš nepazinu. Viņš paplašināja manu muzikālo krāsu un toņu paleti. Viss it kā jau ir uzgleznots, bet tad procesa gaitā sapratām, ka to sarkano mēs izcelsim, to zaļo mēs notušēsim. Gatis ir ļoti labs mākslinieks – krāsotājs.

Albums izdots, kas ir nākamais?

Man vēl ir grūti noticēt, ka šis ir noticis! Tagad es ļaušu sev papriecāties, bet es zinu, ka sevi spiedīšu iet arī tālāk. Šis bija viens ļoti liels sapnis, kas man arī parādīja, ka es šo ļoti gribu darīt nākotnē. Studijā es jūtos pareizajā vietā un laikā. Viss process sākas ar mērķa uzlikšanu, datuma nolikšanu un tad atkal ir jātrenējas, kas paņem visilgāko laiku, lai es atkal varētu sākt ieraksta darbus studijā. Bet šobrīd es cenšos sev iestāstīt, ka sapnis ir piepildījies!

Esam runājuši ar mūziķiem, ka šobrīd izdot albumu CD formātā nav tik nozīmīgi, bet tajā pašā laikā tas ir svarīgi viņiem pašiem. Tu vari paņemt savu albumu rokā un saprast, ka sapnis ir materializējies!

Manai paaudzei CD nav aktuāli. Mums nav datoru, kuros tos ielikt, un arī automašīnās nav CD atskaņotāja – tur pietiek ar “Spotify” pleilisti. Kādi diski? Bet es vēlējos izdot albumu CD kā manu fizisko atmiņu, manu vizītkarti. Tik dīvaini! Jāpierod, ka šāda būs mūziķa norma.

Annika Lanka un Reinis Zariņš

Jautāts par albuma izkrāsošanas procesu, albuma skaņu inženieris Gatis Zaķis atbildēja:

“Tas ir viens no maniem pamatuzdevumiem – sabiezināt krāsas un padarīt visu izteiksmīgāku vai arī, ja vajadzīgs, noklusināt. Dažreiz jau melnbaltās fotogrāfijas izskatās labāk par krāsainajām. Annikai piemīt jaudīga spēja pārvaldīt taustiņus, ka bija ļoti viegli ieraksta procesā ņemt arī citus taustiņinstrumentus, ne tikai klavieres. Iespējams, pirmajā klausīšanās reizē šo atšķirību var nesadzirdēt, bet apakšslāņos ir akvarelīšu skaņas, kas to iegrimšanu padara dziļāku. Annikas skaņdarbi bija pašpietiekami arī tad, kad viņa tos spēlēja tikai uz klavierēm, bet mums gribējās, lai skaņdarbu krāsas ierakstā pamaina rakursu. Taustiņinstrumentiem ir neizsmeļamas iespējas. Izmantojām harmonijas, flīģeli, pianīnu, metalafonu, “MOOG” sintezatoru un Rhodes klavieres, kā arī jauni tembri un jaunas dimensijas rodas, kad tas viss tiek papildināts ar efektiem.”

Savukārt atbildot uz jautājumu par darbu ar dažādu žanru un stilistikas mūziku, Zaķis sacīja: “Mani kā cilvēku uzrunā pēc iespējas dažādāka mūzika. Es ļoti bieži klausos, gan pilnīgi akustisku mūziku, gan graujoši elektronisku trokšņu mūziku, un man ne uz brīdi nav sajūta, ka kāds no žanriem nestrādā. Tie ir tikai žanri. Galvenais, lai māksliniekam ir ko teikt, un viņa izvēlētais līdzeklis ir atbilstošs tam, ko viņš vēlas teikt. Vai arī – apzināti neatbilstošs.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt