35. starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls tika atklāts ar kompozīcijām, kas radītas atšķirīgos laika posmos. Koncerta centrā – Alfrēda Kalniņa mūzika. Viņš uzskatāms par pirmo latviešu ērģelnieku Rīgas Domā, kurš instrumenta spēli katedrāles telpās praktizēja apmēram 30 gadus. "Un tātad arī viņa mūzika ir tiešām nepelnīti maz atskaņota, tādēļ arī gribas pievērsties viņa tomēr ērģelniekam tehniski sarežģītajai mūzikai, bet, es domāju, ļoti krāsainai, tiešām vitāli dzīvai un virtuozai mūzikai, kas prasa daudz no ērģelnieka, bet, es domāju, arī dod gandarījumu klausītājiem," ir pārliecināts ērģelnieks Aigars Reinis.
Tāpat koncertā izskanēja Madaras Pētersones un Selgas Mences jaundarbi, kā arī pirmatskaņojumu piedzīvoja Gundegas Šmites "Lux Aeterna" un Andra Vecumnieka skaņdarbs Mārtiņa Brauna piemiņai.
Saksofonists Aigars Raumanis stāsta: "Vecumnieku mēs uzrunājām pirms pusgada, tieši sakrita, ka mūžībā devās izcilais komponists [Mārtiņš Brauns]. Viņi bija tuvi draugi, daudz kopā piedzīvojuši, tāpēc Vecumniekam likās svarīgi atvadīties no cilvēka ar mūziku. Manuprāt, atskaņot šo skaņdarbu lielākajā Latvijas baznīcā bija ļoti zīmīgi. Es domāju, ka klausītājiem tas bija vistuvākais skaņdarbs, jo tur bija ļoti daudzi citāti no Mārtiņa Brauna mūzikas. Tur bija gan "Dvēselīte", gan "Mammu es gribu", gan "Saule, Pērkons, Daugava" un daudzi citi citāti, kas cilvēkiem noteikti radīja tādu siltu un gaišu atmiņu par Mārtiņu Braunu. [..] Gundegas Šmites jaundarbs "Lux Aeterna " jeb "Mūžīgā gaisma" bija daudz, daudz sarežģītāks, kompleksāks un procesuālāks darbs ar lielu attīstību. Galvenā doma tajā darbā bija, ka mūžīgā gaisma pati par sevi spēj pastāvēt, bet, lai viņu uztvertu apziņā, ir jābūt mūžīgam mieram un tādai transcendentālai sajūtai."
Lai gan Gundega Šmite ir rakstījusi simfonisko mūziku, kormūziku un kamermūziku, tā bija viņas pirmā pievēršanās ērģelēm. Par iespēju debijai ērģeļmūzikā komponiste vēlas pateikties abiem mūziķiem: "Tā bija fantastiska pieredze kā komponistei vispār komponēt šim brīnišķīgajam Doma instrumentam. Es jau mūziķiem teicu, ka mēģinājumā biju pilnīgā sajūsmā, ka tu tā kā komponists savā darbistabā nemaz neiztēlojies, cik vēl krāšņāk nekā tavā iztēlē skaņdarbs šajā Doma baznīcā atskan, jo tā telpa ar savu reverberāciju pati kļūst par tādu vēl vienu instrumentu. [..] Šis ir viens no tādiem maniem retajiem skaņdarbiem ar sakrālu tematiku. Faktiski, rakstot skaņdarbu baznīcas ērģelēm, es nevarēju nedomāt arī par saturu, kas ir arī atbilstošs telpai un instrumentam."
Aigars Raumanis atzīst, ka pirmatskaņojumi bija izaicinājums: "Pirmatskaņot mūziku vienmēr ir izaicinājums, jo tā ir pirmā reize, kad viņš skan, tev nav bijusi pieredze ar šo skaņdarbu iepriekš. Mēs esam ilgi strādājuši ar komponistiem, meklējuši risinājumus. Piemēram, Andrim Vecumniekam, viņš šobrīd ir Vācijā, katru mēģinājumu mēs ierakstījām, viņam sūtījām. Tad viņš man naktīs zvanīja pēc mēģinājumiem un stāstīja, ko viņš tur iedomājas citādāk, kur mēs kādu tekstu varam pielabot. Un vēl šodien stundu pirms koncerta mēs dažas notis pielabojām. Tas noteikti ir izaicinājums. Protams, latviešu komponisti raksta diezgan sarežģītu mūziku. Mums kā atskaņotājiem ir jābūt ļoti labā formā gan mentāli, gan fiziski, lai to visu izdarītu."
Ērģeļmūzikas plašās skanējuma iespējas festivāla apmeklētāji varēs pieredzēt līdz 6. augustam.
