Rīta Panorāma

Itālijā nofilmēts "zemūdens tango"

Rīta Panorāma

Izstādes "Madernieka stils" ietvaros - radošā darbnīca "Madernieka studija" un lekcijas

Apkopo renesanses laikmeta skaņumākslas mantojumu Latvijā

Apkopo renesanses laikmeta skaņumākslas mantojumu Latvijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvijas Universitātes Literatūras folkloras un mākslas institūta pētniece, muzikoloģe Ilze Šarkovska-Liepiņa daudzu gadu garumā veikusi apjomīgu pētījumu un tā rezultātā izdevusi grāmatu “Latvijas mūzika renesansē: priekšvēstneši, briedums, konteksti”. Pētījums Latvijas Zinātņu akadēmijas vērtējumā atzīts par aizvadītā gada vienu no ievērojamākajiem sasniegumiem zinātnē.

Muzikoloģes pētījums par renesanses laika mūziku Latvijas teritorijā aizsākās jau astoņdesmitajos gados. Ilze Šarkovska-Liepiņa atklāja: “Šis pētījums tika aizsākts, vācot tādus kā mazus mozaīkas graudiņus astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmitajos gados, kad es strādāju pie savas disertācijas. Disertācija tika uzrakstīta un aizstāvēta, bet deviņdesmitajos gados pilnā mērā vēl nebija pieejami daudzi arhīvi ārzemēs, materiāli vēl nebija digitalizēti.”

Toreiz pētniece grāmatu tā arī neizdeva, bet tagad, pēc daudzu gadu sarežģīta darba, tas ir noticis. Šī ir trešā izdotā grāmata sērijā, kas veltīta mūzikas attīstībai Latvijā. Ilzes Šarkovskas-Liepiņas pētījums atklāj renesanses laikmeta skaņumākslas mantojumu Latvijas teritorijā, aptverot periodu no 15. gadsimta līdz 17. gadsimta sākumam.

“Attiecībā uz tik tālu gadsimtu nošu materiālu pasaulē nemaz tik daudz nav. Ir milzīgs materiālu daudzums, kuros var atrast par tā laika mūzikas dzīvi. Reizēm tikai ar garāmejošiem aprakstiem, ar īsiem pieminējumiem, kur pavīd mūziķu vārdi vai kādi muzicēšanas fakti. To visu ir jāmēģina iekombinēt tādā lielākā gleznā,” pastāstīja muzikoloģe.

Grāmatā pēc iespējas plašāk atainota tā laika mūzikas dzīve un jaunrade ne tikai tagadējās Latvijas teritorijā, bet arī sniedz ieskatu, kas notiek Ziemeļeiropā. Apskatītas arī vairāku komponistu un mūzikas darboņu biogrāfijas un viņu devums. Protams, liela daļa komponistu un skaņdarbu pie mums ieceļojuši no citām zemēm. Tomēr arī Latvijas teritorijā radīta mūzika, kas tālāk tiek izmantota citās zemēs. Tā noticis ar Burharda Valdisa komponētājiem darbiem, kas sarakstīti, sēžot Bauskas cietumā. Kā minēja muzikoloģe – “šis repertuārs bija zināms ne tikai Latvijas teritorijā, bet līdz pat mūsdienām tiek izmantots Ziemeļvalstīs luterāņu baznīcas repertuārā. Tur dzīvo šīs Burharda Valdisa dziesmas. Gan Somijā, gan Zviedrijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, gan arī Dānijā”.

Grāmata ir akadēmisks pētījums, kas spēj uzrunāt arī plašāku lasītāju loku, kurus interesē mūzikas vēsture.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti