Trešā festivāla "ORGANismi" ideju caurvij skaitlis trīs.
Festivālu 25. oktobrī 18.00 atklās Ivetas Apkalnas, Renāra Kaupera un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas audzēkņu koncerts "Viens prāts ar otru".
Iepriekšējos festivālos Ivetas Apkalnas un bērnu sadarbībā tapuši īpaši uzvedumi “Saule. Bērni. Rainis” un “Ja es būtu”. Šajā gadā tieši festivālam top muzikāls uzvedums ar Renāra Kaupera dziesmām, kuras jaunos aranžējumos izpildīs pats autors, J.Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas bērni un jaunieši, instrumentālā grupa Eināra Lipska vadībā. Muzikālā uzveduma intriga – vai ērģeles var atskaņot arī Renāra Kaupera dziesmas?
Festivālu turpinās “Laboratorium.LV” zinātniskais teātris bērniem "Skaņas noslēpumi" 26. oktobrī plkst. 18.00 un Ivetas Apkalnas solokoncerts "Bahs reiz trīs" 27. oktobrī plkst 19.00.
Ērģelnieces Iveta Apkalnas soloprogramma festivālam tapusi, domājot par un ap Johanu Sebastiānu Bahu, "Svēto Trīsvienību" mūzikā, viņa nemirstīgo muzikālo mantojumu un ietekmi gadsimtu garumā. Trīs īsās koncerta daļās skanēs seši J. S. Baha "Šīblera korāļi" un komponista skaņdarbi trīsdaļu metrā baroka ērģeļmūzikas zelta virsotne "Pasakalja" do minorā un "Čakona" no partitas vijolei solo re minorā pārlikumā ērģelēm. Lai atainotu senās un cēlās dejas pasakaljas pārtapšanu 20. gs. skatuves mūzikas valodā, izskanēs Dmitrija Šostakoviča traģikas pilnā Pasakalja no operas “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta", kas ir vienīgais komponista oriģināldarbs ērģelēm. Programmu noslēgs romantiķa Ferenca Lista veltījums J. S. Baham – virtuozā un majestātiskā Fantāzija un Fūga par BACH tēmu.
Pirms koncerta muzikoloģe un Latvijas Radio 3 “Klasika” redaktore Ilze Medne ikvienu Ivetas Apkalnas solokoncerta apmeklētāju iepazīstinās ar koncertā skanošo darbu autoriem, skaņdarbu tapšanas vēsturi, muzikālo uzbūvi un atskaņojuma tradīcijām.
Savukārt 29. oktobrī plkst. 17 festivālu noslēgs ungāru mūziķa Lāslo Fassanga koncerts "Melnbaltās variācijas".
Lāslo Fassangs (László Fassang) ir viens no daudzpusīgākajiem savas paaudzes ērģelniekiem. Ar izcilību absolvējis Lista Mūzikas akadēmiju un Parīzes Konservatoriju. 2002. gadā prestižākajā ērģelnieku konkursā Kalgari (Kanāda) saņēmis zelta medaļu improvizācijas kategorijā, bet 2004. gada "Chartres" konkursā Francijā "Grand Prix" un skatītāju balvu.
Šobrīd paralēli pedagoģiskai darbībai, Fassangs regulāri piedalās starptautisko ērģelnieku konkursu žūrijā, uzstājas Eiropā, Ziemeļamerikā, Tālajos Austrumos, viņš ir ērģeļmūzikas koncertu “Palace of Arts” (Budapešta) mākslinieciskais vadītājs un improvizācijas pasniedzējs Parīzes konservatorijā. Ar 1934. gadā izgudrotajām “Hammond” ērģelēm, kas apvieno ērģeļu un klavieru iespējas, mūziķis pirmo reizi satikās tieši 2002. gadā Kanādā un nu atzīst, ka “Hammond” ērģeles ir viņa izaicinājums un iedvesmas avots. Improvizatora koncerta programmā – improvizācijas un skaņu celiņi dažādu valstu un gadu desmitu melnbaltajām kinofilmām.
Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi” Rēzeknē pirmo reizi izskanēja 2015. gada oktobrī, divu gadu laikā parādot ērģeļu kā koncertinstrumenta dažādību un iespējas. Pirmajā festivālā notika Ivetas Apkalnas un kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” saspēle, vācu ērģeļu improvizators Ansgara Valenhorsta un laikmetīgās dejas dejotāji horeogrāfes Lilijas Liporas vadībā veidoja gaismu un ēnu uzvedumu, bet Raiņa gada iedvesmots tapa teatrāls uzvedums “Saule. Bērni. Rainis”.
2016. gadā festivāla mākslinieciskā vadītāja Iveta Apkalna ļāvās ērģeļu un klavieru duetam ar pianistu Juri Žvikovu, bet pie ērģelēm četrrocīgi izskanēja Francijas ērģelnieku Nadži Hakima un Marijas-Bernadetes Djuforse pāra saspēle. Tāpat, iedvesmojoties no itāļu rakstnieka Džanni Rodāri pasakām, tika radīts muzikāls uzvedums “Ja es būtu”.
Festivāla dzimšanas iemesls ir digitālo ērģeļu "Johannus Eclessia" iegāde 2014. gadā.
