Rīta Panorāma

Vestienas pamatskolā algu reformai jēgu neredz

Rīta Panorāma

Intervija ar Jāni Dūklavu

Izcilais krievu pianists Antons Ļahovskis koncertā Dzintaros

Antons Ļahovskis koncertā Dzintaros spēlēs krievu komponistu un Vaska skaņdarbus

Sestdien, 22.oktobrī, Dzintaru koncertzālē ar solo koncertu uzstāsies krievu pianists, starptautisku konkursu laureāts Antons Ļahovskis. Koncertā Ļahovskis atskaņos Sergeja Rahmaņinova, Sergeja Prokofjeva, Modesta Musorgska un Pētera Vaska skaņdarbus.

Pianistam ar Latviju ir izveidojušās ciešas saites, un solokoncertu viņš ir iecerējis kā sarunu ar klausītājiem.

Antons Ļahovskis

Mācījies Sanktpēterburgas Speciālajā mūzikas vidusskolā un Nikolaja Rimska-Korsakova Valsts konservatorijā prof. Aleksandra Sandlera klasē. No 2001. gada turpinājis studijas Londonā: Trīsvienības mūzikas koledžā pie prof. Džona Bingema un Gildholas Mūzikas un drāmas skolā pie prof. Ronana O’Horas.

No 1996. līdz 2008. gadam piedalījies vairākos starptautiskos konkursos Krievijā, Beļģijā, ASV, Lielbritānijā. Ir Jāzepa Vītola 5. starptautiskā pianistu konkursa "Grand Prix" ieguvējs.

Sadarbojies ar Sanktpēterburgas Akadēmisko filharmonisko orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, Baltkrievijas filharmonijas orķestri un citiem kolektīviem.

Ļahovskis sācis studēt doktorantūrā mūsu Mūzikas akadēmijā, un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris viņu aicina kopā atskaņot vērienīgus opusus. Viņš ir daudzu starptautisku koncertu laureāts. Sanktpēterburgas pianistu mīl klausītāji Eiropā un Amerikā. Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē viņš vēl nav uzstājies un 22.oktobra koncertu gaida ar lielu ziņkārību. Programmu viņš ir izvēlējies īpašu.

„Es ļoti vēlējos atskaņot krievu komponistu mūziku. Tā skan ļoti īpaši, ja to nejauc kopā ar Rietumeiropas komponistu darbiem – Bēthovenu, Debisī, Šopēnu. Viņus var salikt vienā koncertā, bet krievu mūzika jāatskaņo atsevišķi, kaut gan komponisti darbus ir radījuši dažādos laikos,” saka pianists.

Koncertā Ļahovskis atskaņos Sergeja Rahmaņinova un Sergeja Prokofjeva darbus, kā arī reti spēlēto Modesta Musorgska “Izstādes gleznas”. Tieši šo skaņdarbu Ļahovskis pirms astoņiem gadiem atskaņoja starptautiskajā Jāzepa Vītola konkursā un ieguva „Grand Prix”.

„Rahmaņinova „Variācijas par Korelli tēmu” ir viens no maniem mīļākajiem darbiem. Es to ļoti vēlējos nospēlēt. Kad skaņdarbu apguvu, burtiski baudīju mūziku. Komponists izvēlējies tēmu ar īstām 16.gadsimta spāņu kaislībām, kuras bija aizliegtas, jo ļoti spilgti atspoguļoja cilvēku kaisli, un toreiz par to runāt bija nepieklājīgi,” atzīst pianists.

Pirmo reizi pianists atskaņos Pētera Vaska skaņdarbu „Baltā ainava” no cikla „Gadalaiki”.

„Vaskam šogad ir jubileja, un viņa skaņdarbs „Baltā ainava”, manuprāt, sasaucas ar Musorgska „Izstādes gleznām”. Skaņdarbs ir tēlains, it kā viss būtu sastindzis un visapkārt ir miers,” norāda mākslinieks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt