Pianistam ar Latviju ir izveidojušās ciešas saites, un solokoncertu viņš ir iecerējis kā sarunu ar klausītājiem.
Antons Ļahovskis
Mācījies Sanktpēterburgas Speciālajā mūzikas vidusskolā un Nikolaja Rimska-Korsakova Valsts konservatorijā prof. Aleksandra Sandlera klasē. No 2001. gada turpinājis studijas Londonā: Trīsvienības mūzikas koledžā pie prof. Džona Bingema un Gildholas Mūzikas un drāmas skolā pie prof. Ronana O’Horas.
No 1996. līdz 2008. gadam piedalījies vairākos starptautiskos konkursos Krievijā, Beļģijā, ASV, Lielbritānijā. Ir Jāzepa Vītola 5. starptautiskā pianistu konkursa "Grand Prix" ieguvējs.
Sadarbojies ar Sanktpēterburgas Akadēmisko filharmonisko orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, Baltkrievijas filharmonijas orķestri un citiem kolektīviem.
„Es ļoti vēlējos atskaņot krievu komponistu mūziku. Tā skan ļoti īpaši, ja to nejauc kopā ar Rietumeiropas komponistu darbiem – Bēthovenu, Debisī, Šopēnu. Viņus var salikt vienā koncertā, bet krievu mūzika jāatskaņo atsevišķi, kaut gan komponisti darbus ir radījuši dažādos laikos,” saka pianists.
Koncertā Ļahovskis atskaņos Sergeja Rahmaņinova un Sergeja Prokofjeva darbus, kā arī reti spēlēto Modesta Musorgska “Izstādes gleznas”. Tieši šo skaņdarbu Ļahovskis pirms astoņiem gadiem atskaņoja starptautiskajā Jāzepa Vītola konkursā un ieguva „Grand Prix”.
„Rahmaņinova „Variācijas par Korelli tēmu” ir viens no maniem mīļākajiem darbiem. Es to ļoti vēlējos nospēlēt. Kad skaņdarbu apguvu, burtiski baudīju mūziku. Komponists izvēlējies tēmu ar īstām 16.gadsimta spāņu kaislībām, kuras bija aizliegtas, jo ļoti spilgti atspoguļoja cilvēku kaisli, un toreiz par to runāt bija nepieklājīgi,” atzīst pianists.
Pirmo reizi pianists atskaņos Pētera Vaska skaņdarbu „Baltā ainava” no cikla „Gadalaiki”.
„Vaskam šogad ir jubileja, un viņa skaņdarbs „Baltā ainava”, manuprāt, sasaucas ar Musorgska „Izstādes gleznām”. Skaņdarbs ir tēlains, it kā viss būtu sastindzis un visapkārt ir miers,” norāda mākslinieks.
