Pa ceļam ar Klasiku

"Klasikas" viešņa - JVLMA Ārlietu darba prorektore, profesore Maija Sīpola

Pa ceļam ar Klasiku

Tuvojas starptautiskais konkurss "Riga Jazz Stage"! Reportāža no preses konferences

«Anima Solla» jubilejā runā ar komponistiem un gatavojas Eiroradio konkursa finālam Spānijā

Vokālās grupas "Anima Solla" 20. gadskārta iezīmējusies ne tikai ar grandiozu salidojumu rudenī, Dziesmu svētkos iegūto "Grand Prix" vokālo ansambļu kategorijā, ceļazīmi uz prestižo Eiroradio koru konkursa "Let the Peoples sing" finālu, kas oktobrī notiks Barselonā, bet arī vairākiem jubilejas koncertiem. Viens no tiem notiks 31. martā Zirgu ielas koncertzālē. Tā nosaukums – "Sarunas ar komponistiem". Skanēs tikai un vienīgi pirmatskaņojumi.

"Tā mums jau ir tradīcija, ka apaļajās dzimšanas dienās vienu koncertu veidojam tikai no jaundarbiem,” atklāj grupas vadītāja Mārīte Puriņa. "Tādējādi, protams, papildinām repertuāru gan ansambļiem, gan koriem, taču

mūsu galvenais izaicinājums un vēlme – iepazīties ar pēc iespējas vairākiem Latvijas komponistiem un viņu daiļradi, mēģinot viņus pierunāt padomāt arī par sieviešu sastāviem.

Biju ļoti priviliģētā situācijā, jo gandrīz visi komponisti, kurus uzrunāju, arī atsaucās.”

Programmā izskanēs Mārtiņa Brauna, Ģirta Biša, Agnetas Krilovas-Bērziņas un Renātes Stivriņas jaundarbu pirmatskaņojumi.

"Mārtiņam Braunam nebūt nav raksturīgi komponēt a cappella sastāvam, vēl pie tam sieviešu ansamblim, un mums šī ir pirmā sadarbība ar viņu,” atzīmē Puriņa. "Uzrunājām arī Ģirtu Bišu, jo biju dzirdējusi vienu Latvijas Radio kora koncertu, kurā skanēja arī Ģirta skaņdarbs – man šķita, ka viņa mūzika tik ļoti piestāvētu mūsu ansamblim, un biju tik priecīga, ka viņš piekrita. Un tad, protams, ir grēks neizmantot situāciju, ka ansamblī mums ir pašām sava komponiste - arī Agneta ļoti labprāt piekrita mums uzrakstīt savu ciklu. Būs arī Renātes Stivriņas divi darbi ar Aspazijas dzeju – viens no tiem skanējis Francijā, bet otram šis būs pasaules pirmatskaņojums.”

No kreisās: Mārīte Puriņa, Ģirts Bišs, Agneta Krilova-Bērziņa

Vokālās grupas vadītāja arī atklāj, ka parasti komponistiem tiekot dots kāds uzstādījums, bet šoreiz gribējies autoriem dot absolūtu vaļu un brīvību: "Gribējās, lai viņi drusku mūs iepazīst, tāpat vēlējāmis dzirdēt un saprast, ko viņi par mums domā caur savu mūziku, jo tas mums arī ir liels notikums.

Tu jau vari stāstīt tam komponistam, ka esam šādas vai tādas un visādi dziedam, bet patiesībā tas, ko un kā viņi uzraksta, arī ir tas, kā viņi tevi novērtē un ko par mums domā: ko varam, spējam, kādas esam un vai mums tas piestāv.

Līdz ar to esam tikušas pie pilnīgi atšķirīgiem skaņdarbiem, kurus vispār nekas nevieno – tikai tas, ka visiem darbiem šie būs pirmatskaņojumi, kas visi notiks vienā dienā. Tieši tāpēc domājām, ka šeit nu gan mēs bez profesionāļu palīdzības neiztiksim – uzrunājām Orestu Silabriedi, kurš būs tas faķīrs, kurš visu sadabūs kopā vienā veselumā… Tāpēc būs arī sarunas ar komponistiem.

Jo parasti jau jaundarbu koncertos komponisti sēž zālē, tad viņus izsauc priekšā un iedod puķi. Bet mēs gribējām izmantot iespēju, ka paši komponisti ir klāt un ar viņiem arī parunāties. Arī klausītājiem tas noteikti patiks."

Ģirts Bišs uzrakstījis skaņdarbu "Plūsma" ar austriešu dzejnieka Rainera Marijas Rilkes dzeju Veltas Sniķeres atdzejojumā un arī viņas pašas oriģināldzeju. "Ar vokālo mūziku man ir tā, ka lielākās grūtības saistītas ar atbilstoša teksta atrašanu - dažkārt pat iedomājos, ka vieglāk būtu man pašam to izdomāt," neslēpj Ģirts Bišs. "Esmu gājis uz bibliotēku un izlasījis daudz dzejas,

un jocīgi, ka atradu tieši to Veltas Sniķeres atdzejojumu un viņas pašas darbu, kuram dīvainā kārtā taisni šonedēļ piešķirta Latvijas Literatūras gada balva!

Viņas dzeja bija lakoniska, kas man patīk – jo vispār man patīk mazas formas. Līdz ar to nācās kombinēt divus dzejniekus, kurus tomēr vieno viens rokraksts – Velta Sniķere."

Tikām komponiste un arī vokālās grupas dalībniece Agneta Krilova-Bērziņa klajā nākusi ar dziesmām par puišiem, kas rakstītas dažādās izloksnēs. "Kad pirms diviem gadiem sāku dziedāt ansamblī, Mārītes pirmais lūgums bija – vai es kaut ko nevarētu uzrakstīt kādam konkursam. No sākuma bija doma par Dziesmu svētkiem – ka tā varētu būt kāda tautasdziesmas apdare, kas noderētu Dziesmu svētku pusfinālam vai finālam. Toreiz jau vēl nezinājām, ka būsim finālisti un Lielās balvas ieguvēji… Izvēlējos dziesmu "Kur tu teci". Pēc tam kaut kā likumsakarīgi pie manis atnāca arī pārējās dziesmas.

Jo kas tad ir tautasdziesma "Kur tu teci, kur tu teci, gailīti manu"? Tā ir par puisi, kurš mēģina tuvoties sievietei. Mazliet nerātnas šīs četras dziesmas par puišiem ir…

Domāju – viena dziesma ir, pameklēšu vēl ko interesantu. Pie manis atnāca teksts latgaliešu valodā. Tālāk domāju – mums ir ļoti daudz dažādu izlokšņu, bet ir četras lielās grupas – pamata latviešu valoda, tāmnieku dialekts no Kurzemes – Ventspils, Popes, Talsiem, un tāmnieku dialektā runāju es pati. Tā būs otra dziesma, ļoti nerātna. Trešā dziesma ir mazliet atkāpe no iepriekšējām divām dziesmām, bet arī mazs, komisks skatījums uz tēvu, kuram ir deviņi dēli. Tā ir iemīļota lībiešu tautasdziesma.”

Ko no ansambļa "Anima Solla" prasa šī koncertprogramma, vai izaicinājumu ir daudz? "Ļoti daudz!” apgalvo Puriņa.

"Lai gan skaitāmies amatieru ansamblis, tiecamies pēc profesionālās latiņas līmeņa.

Uzskatu - lai varētu pilnīgi atdoties skaņdarbam, tas jāzina no galvas. Gandrīz visus skaņdarbus arī šoreiz dziedāsim no galvas, izņemot "Plūsmu". Rokraksti komponistiem ir ļoti dažādi, un arī mūzika ir dažāda – arī ļoti sarežģīta. Tikai kopā dziedot, vari saprast, kas ir ansamblis, un atrast atslēgu katram skaņdarbam."

Šai sakarā arī Agnetai Krilovai-Bērziņai ir kas sakāms par darbu ansamblī. "Mans pirmais iespaids par "Anima Solla" bija – tas ir kas ļoti augstvērtīgs, tāds, kas atrodas uz ļoti augsta profesionalitātes pjedestāla.

Pašai iekļūstot ansamblī, uz savas ādas izbaudīju, ka tas ir milzīgs, pat nežēlīgs darbs, grūti mēģinājumi.

Katrai no mums jābūt atbildīgai par savu balss līniju – mēģinājums nevar notikt, ja kādas no mums nav. Sākumā man naivi šķita, ka ceļš uz šo virsotni varētu būt nedaudz vieglāks..."

Jau šobrīd dziedātājas domā par braucienu uz Barselonu. "Spānijā kā ansamblis neesam bijuši – ceru, ka tur nokļūsim, jo vēl jāatrod līdzekļi, lai tur nokļūtu,” stāsta Mārīte Puriņa.

"Bet tas nu patiesi mums bija liels prieks un gandarījums – par to, ka ieraksts, ko Latvijas Radio nosūtīja uz Eiroradio, iekļuvis trijniekā, un esam uzaicinātas finālā ierasties klātienē.

Man jau šķiet, ka vairāk esam skatāmas, nevis tikai klausāmas, tāpēc domāju, ka finālā varētu sevi parādīt pat labāk un vairāk nekā radio ierakstā, jo mums ir ļoti neliela radioierakstu prakse. Programma, ko esam izvēlējušās finālam, varētu būt ļoti krāsaina, koša un interesanta – tā būs latviešu mūzikas programma, un brauksim paplašinātā sastāvā."

Kopumā grupa uz Barselonu brauks 12 dziedātāju sastāvā, atskaņojot Riharda Dubras, Krista Auznieka un Riharda Zaļupes vokālo mūziku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti