Kultūras Rondo

Urbānās vides atspoguļojums fotomākslā. Stāsta Māra Brašmane un Andrejs Strokins

Kultūras Rondo

Vladislava Nastavševa jaunā iestudējuma pamatā dzejnieku apvienības “Orbīta” luga

L. van Bēthovenu 250.jubilejā vairākos koncertos godinās pianists Andrejs Osokins

Andrejs Osokins pirmatskaņos komponista Dzenīša veltījumu Bēthovenam «Bez mēness»

Bēthovens ir "centrālais komponists manā repertuārā", atzīst pianists Andrejs Osokins. Viņš kļuvis par Latvijas vēstnesi Bēthovena 250. jubilejas gadā.

Andrejs Osokins uzskata, ka L. van Bēthovena mūzika ir aktuāla arī šodien un tajā ko jaunu var atklāt gan interpreti, gan klausītāji. Tāpēc arī Bēthovena mūziku arvien spēlē, daudz analizē un apspriež konferencēs.

"Viņš ir centrālais komponists manā repertuārā, viens no mīļākajiem komponistiem. Varbūt tāpēc, ka tieši šajā komponistā atradu kaut kādus ceļus, kuri ir interesanti klausītājam ar jaunu skatījumu," intervijā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" stāsta Andrejs Osokins.

2020. gads ir Ludviga van Bēthovena 250. jubilejas gads, un Vīnes klasiķi vairākos koncertos godinās arī pianists Andrejs Osokins. Pirmais no tiem skanēs Rīgā, Lielajā ģildē, 8. februārī. Viens no skaņdarbiem, kas ietverts šajā koncertā, ir arī Andra Dzenīša jaundarbs "Bez mēness".

"Es taču arī esmu tāds pats traks," savu saikni ar Bēthovenu smejot raksturo Andris Dzenītis.

Rakstīt skaņdarbu, iedvesmojoties no Bēthovena mūzikas, viņu uzrunājis Andrejs Osokins.

"Sākumā bija nedaudz mulsinoši, jo man Bēthovens nav centrālais komponists, bet katrā ziņā respektēts komponists. Viņam esmu pievērsis uzmanību vairāk vai mazāk dažādos dzīves periodos. Ļoti dažāds ir šis komponists, nevaru teikt, ka būtu viennozīmīgā vērtībā," atzīst Andris Dzenītis.

Andris Dzenītis savam darbam devis nosaukumu "Bez mēness", spēlējoties ar mēness tēmu mūzikā.

""Mēnesnīcas sonātes" intonācijas ir katram pazīstamas, līdz ar to klajā veidā izmantot būtu pārdroši un varbūt dīvaini, tāpēc esmu smalki iepinis materiālā, ka nezinātājs pat nepamanīs," atklāj Andris Dzenītis.

Andrejs Osokins min, ka koncertam ir vairāki atbalstītāji, bet galvenais ir Andris Dzenītis, jo viņš uzrakstīja darbu, kas ir burvīgs, ļoti skaists un daudzveidīgs.

"Bēthovens "Mēnesnīcas sonātē" jūsmo par mēnesi, es savā darbā jūsmoju par to situāciju, kad mēness nav, par tām bezmēness naktīm, kad ir pilnīga tumsa, kad vairāk sasprindzinām dzirdi un dzirdam to, kas notiek, kad nav mēness," turpina Andris Dzenītis.

Programmā ietvertas arī divas Bēthovena fantāzijas: vismazāk atskaņotā Fantāzija Op. 77 un viena no visvairāk klausītākajām – "Sonata quasi una fantasia" jeb slavenā Mēnesnīcas sonāte. Tāpat klausītāji dzirdēs arī Volfganga Amadeja Mocarta Fantāziju do minorā un Roberta Šūmaņa Fantāziju. Šī mūzika nav izvēlēta nejauši, jo no Mocarta iedvesmojies pats Bethovens, bet Šūmaņa darbs tapis iedvesmojoties no Bēthovena mūzikas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti