"Brīžiem ir tāds ātrums un tāds azarts abiem solistiem, ka liekas, ka tas ir tāds amerikāņu kalniņu ātrums, kurā viņi virtuozitātē sacenšas,” norādīja diriģents Guntis Kuzma.
Straujais temps Tālivalda Ķeniņa koncertā klavierēm, sitaminstrumentiem un stīgu orķestrim pianistei Agnesei Egliņai piestāv, un liela loma skaņdarbā ir arī sitaminstrumentālistam Edgaram Saksonam. Viņi satiksies koncertā Lielajā ģildē.
Agnese Egliņa atzīmēja: “Klavieres jau arī ir ''sitamais instruments'', ja to tā var dēvēt. Man liekas, ka šeit arī Ķeniņa kungs ar to ir paspēlējies, viņš grib parādīt, ka ritmiskums var būt gan sitaminstrumentiem, gan klavierēm. Man ļoti palīdzēja gan ierakstu laikā, gan tagad, pirms šī koncerta, ka es uzdrīkstējos sazināties ar Arturu Ozoliņu, mūsu izcilo latviešu izcelsmes pianistu, kurš dzīvo Kanādā, viņš ir šī klavierkoncerta pirmatskaņotājs.” Agnese Egliņa Lielajai mūzikas balvai nominēta par izcilu sniegumu gada garumā.
Pavasarī, pandēmijas laikā, tapa arī klavierkoncerta ieraksts. Mūziķi to sagatavoja milzu tempā – nepilnās pāris nedēļās. “Šie ieraksti, man tiešām par lielu prieku, ir dabūjuši ļoti labas atsauksmes Kanādā,” norādīja Guntis Kuzma.
Mocarta mūzikā solista gods ticis flautistam Tommazo Pratola. Koncertā skanēs arī Čaikovska svīta, ko komponists radījis operas “Dons Žuans” simtgadei par godu un veltījis to Mocartam. Kā norādīja Kuzma, Čaikovskis bijis viens no lielākajiem Mocarta faniem un uzskatījis Mocartu par vienu no mūzikas dieviem.
Koncertu “Mocarts, Ķeniņš un Čaikovskis” ceturtdien, 25. februārī, pulksten 19.00 bez maksas būs iespēja skatīties LNSO mājaslapā, "Facebook" profilā, "YouTube" kontā, kā arī tiešraidē Latvijas Radio 3 “Klasika”.
