Rīgas Projektu koris savu otro sezonu atklās ar diviem bezmaksas koncertiem, kas veltīti austriešu vēlīnā romantisma meistara Antona Bruknera mūzikai. Programmas “Antons Brukners: Lincas kapelā” nozīmīgākais skaņdarbs būs komponista grandiozā
Mesa mi minorā korim un pūšaminstrumentiem, kuru kopā ar kori izpildīs 15 talantīgi mūziķi no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas.
Vai ar kori viss rit tā, kā pirms gada viņš, to veidojot, iztēlojies? "Nekad nevar prognozēt, kas notiks ar amatieru kori, bet esmu ļoti apmierināts un lepns par to, ko esam kopā paveikuši,” stāsta diriģents. “Mēs sākām pirms gada ar 28 dziedātājiem, un kopš tā laika esam nodziedājuši jau trīs programmas. Šis ir mūsu ceturtais projekts, un
tagad mums ir 38 lieliski dziedātāji, kas ļoti nopietni strādā pie grūtām programmām. Mums ir arī diezgan lieli plāni nākotnē, tā ka es teiktu – jā, es un arī mūsu dziedātāji esam ļoti laimīgi par to, ko esam darījuši."
Viens no mērķiem korim bija dziedāt tādu repertuāru, kas klausītājiem Latvijā vēl nav zināms, un šoreiz programmas centrā būs Antona Bruknera Mesa minorā. "Runāju ar dažiem Valsts akadēmiskā kora “Latvija” dziedātājiem un saprotu, ka šis skaņdarbs varbūt skanējis 2002. gadā un arī tad tas skanējis pēc desmit gadu pārtraukuma. Desmit vai divdesmit gadi starp katru izpildījumu ir pārāk daudz. Ņemot vērā, cik dramatisks un krāšņs ir šis skaņdarbs, nolēmām – tas noteikti jāparāda klausītājiem Latvijā."
Diriģents arī neslēpj: “Mūsu otrā un trešā projekta repertuārs bija ļoti, ļoti sarežģīts ritmiskā un arī harmoniskajā ziņā, tā ka salīdzinoši Bruknera Mesa nav tik grūta. Bet viņa harmoniskā valoda ir tik unikāla, ka prasa ļoti lielu uzmanību un daudz laika, lai saprastu, kas notiek ar harmonijām un kur ir mana balss šajā audumā. Tas man bija pārsteigums. Varbūt tāpēc viss nāca mazliet lēnāk, nekā es gaidīju, bet tāpat lieliski sanāca – pēdējos mēģinājumos jau visi sapratuši, kas ir Bruknera valoda un kā mums jādzied, lai harmonijas sāk reāli runāt."
Klausītāji aicināti uz diviem koncertiem, kas notiks 2. novembrī Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskajā baznīcā un 3. novembrī Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīcā. Koncerts Rīgā tiks pavadīts īpašā svētku noskaņā, jo gan Bruknera Mesa, gan baznīca plašākai publikai tika atklāta pirms 150 gadiem – 1869. gadā.
Ieeja abos koncertos ir bez maksas. "Tas mums ir ļoti svarīgi – jau kopš pirmās dienas mūsu koncerti ir bez maksas," atzīmē Volšs-Sinka.
“Jo domāju, ka visiem latviešu klausītājiem ir izvēles iespēja un arī pieredze, uz kuru pasākumu doties gan repertuāra, gan izpildītāju ziņā. Ja arī mūsu gadījumā kaut kas nav tā, ko klausītāji gaidījuši, un viņiem ir zināma vilšanās, mums tomēr ir sajūta, ka varam dziedāt, ko vien gribam – jo klausītājiem nekas nav zaudēts, nākot uz mūsu koncertiem."
Grandiozā Mesa miminorā rakstīta astoņbalsīgam korim un pūšaminstrumentiem, tāpēc kopā ar Rīgas Projektu kori piedalīsies 15 talantīgi mūziķi. "Būs mazliet jaukts sastāvs, bet katrs mūziķis ir ļoti talantīgs un ar lielu pieredzi," stāsta diriģents.
Vēl viens no kora mērķiem – dziedāt vietās, kur iepriekš nav bijuši. "Pirmo reizi bijām Baltezerā, netālu no Rīgas, pēc tam Saldū, bet trešajā projektā bijām Kārsavā, Latgalē. Šoreiz būsim Jelgavā, tā ka pirmo reizi būsim Zemgalē. Mums liels prieks par dāsno atbalstu no Zemgales plānošanas reģiona, lai izveidotu šo koncertu. Un būs liels prieks pirmo reizi satikties ar zemgaliešiem," sajūsmu neslēpj Volšs-Sinka. Ikdienā dziedot Valsts akadēmiskajā korī "Latvija", viņš iepazinis lielas un mazas Latvijas pilsētas. “Ar katru sezonu par Latvijas ģeogrāfiju zinu vairāk un vairāk!"
Nākamais projekts būs norvēģu kormūzika – koncerti skanēs Rīgā un Vidzemē. Skanēs gan Edvarda Grīga mūzika, gan tautasdziesmu apdares. Koncertā piedalīsies vijolniece Eduarda Vāciete.
Ļoti nopietnas tēmas
Savukārt 10. novembrī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" Kristoferu Volšu-Sinku varēs redzēt Rīgas Vokālā kvarteta sastāvā. Dziedātāji izpildīs ievērojamā britu mūsdienu komponista Gabriela Džeksona (Gabriel Jackson) skaņdarbu "Trimdas meditācijas", kurā apvienota latviešu dzeja un mūsdienu Tuvo Austrumu bēgļu teksti, kā arī amerikāņu komponista Deivida Langa (David Lang) pazīstamo skaņdarbu "Mazās sērkociņu pārdevējas pasija".
"Šī programma ir par diezgan nopietnām tēmām, un ideja nāca pirms gadiem trim – mana sieva ir latviete no Anglijas, un, tāpat kā daudzi latvieši, arī viņas vecvecāki Otrā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās ārpus Latvijas. Protams, runājām par šo pieredzi un arī par to, kas šobrīd notiek ar bēgļiem visā pasaulē. Man bija interesanti šīs pieredzes. Lūdzām britu komponistam Gabrielam Džeksonam, kurš ir liels Latvijas mūzikas draugs, jo strādā gan ar Valsts akadēmisko kori, gan Latvijas Radio kori, gan jauniešu kori "Kamēr...", kaut ko veidot par šo tēmu, un viņš atrada ļoti dziļus dzejoļus no dzejniekiem, kas Ņujorkā dzīvojuši 50. un 60. gados. Un viņš atrada arī trīs ļoti, ļoti interesantus dzejoļus, ko nesen rakstījuši bēgļi no Sīrijas un Palestīnas. Starp katru latviešu dziesmu ir viens mūsdienu stāsts, un tur varam dzirdēt, ka tā pieredze vienmēr ir līdzīga. Nav pilnīgi tas pats, bet aizbraukšana un emocijas ir ļoti līdzīgas. (..) Domāju, sarunas pēc koncerta par šīm nopietnajām tēmām būs ļoti interesantas – varbūt diezgan smagi, bet vērtīgi."
Patiess Latvijas draugs
Pie apģērba diriģents nēsā Latvijas karodziņu.
"Nekad neteikšu, ka esmu latvietis, jo man nav tādu tiesību – manī nerit latviešu asinis. Bet varu pateikt to, ka mīlu Latviju – mīlu šeit dzīvot, strādāt, muzicēt, un esmu pateicīgs par iespējām, kas man dāvātas –
strādāt ar valsts kori, Rīgas Projektu kori, ar šo kvartetu, par visādu atbalstu.
(..) Protams, ir jāiet atjaunot uzturēšanās atļauja, jāgaida rindā un jāiet uz Valsts ieņēmumu dienestu, lai nokārtotu nodokļus. Nav jau viss tik saulaini un vienkārši, jo ir daudzi papīri, bet ir vērts to visu izdarīt, lai šeit dzīvot un muzicētu."
