Sadaļas Sadaļas

Alternatīva Līgo dziesmām – klausāmies popmūziku, ko iedvesmojusi daba

Svinot vasaras saulgriežus, piedāvājam iepazīties ar populārām pašmāju dziesmām, kuras iedvesmojuši dabas elementi, norises, kā arī pavisam konkrēti augi. Šīs dziesmas var kļūt par alternatīvu ierastajai Līgo dziesmu izlasei.

Mēs esam dabas bērni arī populārajā mūzikā. Dabas elementi dziesmu tekstos palīdz niansēti izteikt emocijas, radīt īpašāku noskaņu un runāt simbolos, kas intuitīvi saprotami arī plašākai publikai.

Dziesminiekiem Haraldam Sīmanim, Imantam Daksim, Kārlim Kazākam ir albumi, kurus caurvij dabas elementi, savienojot mūsdienu cilvēku ar viņa būtību. Šīs dziesmas mierina, bet var kļūt arī par spēka himnām – Sīmaņa “Ezers”, kas simbolizē kā individuālo, tā visas tautas Atmodu.

Arī grupas “Pērkons” repertuārā ir daudz dziesmu par dabu, kas ir kā replika par notiekošo, gan cilvēka kvalitāšu personifikācijas, piemēram, “Zaļā dziesma”.

Caur dabas ainavu var sajust smeldzīgi skaisto piederības sajūtu savai dzimtajai vietai – Imanta Kalniņa “Liedagā” un Ērika Ķiģeļa “Saldus saule”.

Caur dabas norisēm var izprast arī savu izcelsmi. “Instrumenti” lēni plūstošajā dziesmā “Lēna uguns” stāsta par apziņu, ka esi daļa no dabas, un izjūti par to atbildību.

Grupas “Carnival Youth” dziesma “Akmentiņi” rotaļīgi stāsta par dvēseles atmošanos. Grupas “Triānas parks” kopā ar Igo izpildītajā dziesmā “Mālos pelēkos” cilvēku pāra dzīve ar bībelisku atsauci tiek būvēta no māliem – “Triānas parka” diskogrāfijā dabas elementi vietu rod kā simboli.

Arī grupai “Prāta vētra” ir ļoti daudz dabas elementu un ainavu iedvesmotu dziesmu. Piemēram, “Jūras” vēsta par cilvēku emociju plašumu. Dabas norises palīdz izstāstīt attiecības un to pakāpenisko attīstību arī citās popdziesmās. Intara Busuļa “Miglas rīts” – miglai krītot un rītam austot, atnāk ilgi lolotā patiesība – tevi mīlu!

No popmūzikas klasikas jāpiemin Margaritas Vilcānes izpildītā “Balta saule”, kur dabas atmosfēra palīdz attēlot divvientulības burvību. Interesanti, ka negaiss dziesmās ir kā ilgi gaidīta atbrīvošanās, nevis, kā to varētu gaidīt, bīstams, un lietus – attīrīšanās, nevis īgnums par saules trūkumu.

Lustīgāk dziesmas skan tad, ja ir veltītas kam vienam un konkrētam. Labi piemēri ir Ufo “Bumbieris” un “Reiganu” “Čiekuri”, kas ir tautā iemīļotas joku dziesmas.

Lielākos hitus iedvesmojusi oga – grupas “Apvedceļš” dziesmu “Zemenes” un grupas “Eolika” dziesmu “Zemeņu lauks” klausāmies skolas izlaidumos, salidojumos, zaļumballēs un citos pasākumos.

Ļoti iespējams, par visām vispopulārākā ir hokeja fanu iecienītā grupas “Jauns mēness” dziesma “Kad mēness jūrā krīt”.

Noslēgumā var tikai piebilst, ka dabas iedvesmotu dziesmu latviešu popmūzikā ir daudz (šoreiz apzināti neiekļāvu ar ziemu saistītās tēmas). Tāpat iedvesmojoši ir folkloras un postfolkloras grupu veikums. Tas viss šķiet likumsakarīgi, dzīvojot zemē, kur mums ir dots piedzīvot visus četrus gadalaikus!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt