Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dūdu darbnīca Alsungā

Alsungā meistarklasēs dūdinieki paši izgatavo instrumentus

“Trešajam Latvijas dūdinieku” saietam, kas notiks maijā, Alsungā gatavojas jau tagad. Lai paplašinātu dalībnieku loku un radītu padziļinātākas zināšanas par dūdu vēsturi, uzbūvi un veidošanu, tiek rīkota dūdu izgatavošanas darbnīca. Dalībnieki tiekas reizi mēnesī, kad meistara vadībā pamazām dūdas top pašu rokām. 

Dūdu izgatavošanas darbnīca ierīkota vienā no Alsungas vidusskolas telpām. Te virpo, zāģē, pulē, ēvelē. Gaisā sajaucas apstrādāta koka un slīpēta raga smaržas. Ideja šādas darbnīcas veidošanai sākusies pirms trim gadiem, kad folkloras kopas “Suitu dūdinieki” vadītājs Juris Lipsnis ar savām rokām izgatavojis dūdas līdzīgā darbnīcā Drabešos. Lai šādu pasākumu varētu īstenot, līdzekļi piesaistīti projektā “Otrā latviešu tradicionālo dūdu darbnīca un Trešais Latvijas dūdinieku saiets”. Lielākoties dūdinieki Latvijā spēlējot meistaru gatavotus instrumentus, tomēr radīšanas process ļauj vairāk izprast dūdu būtību. 

"Visas apkopes, regulēšanas, visas tās iemaņas esi dabūjis, un tas pēc tam ļoti atvieglo to tālāko," pieredzē dalījās Lipsnis.

Meistara Ulda Austriņa vadībā darbojas septiņi interesenti no dažādām Latvijas vietām. Viņi tiekas vienā nedēļas nogalē reizi mēnesī. Šī ir otrā tikšanās reize, bet dūdas gatavas būšot aprīļa vidū. Jānis Jasjukevičs no Rīgas folklorā darbojas jau 30 gadu, bet pie dūdu izgatavošanas ķēries pirmo reizi. 

"Pēdējo reizi esmu virpojis pamatskolā, esmu fizioterapeits, ikdienā vairāk ārstēju, masēju nekā šis viss darbs," pastāstīja Jasjukevičs.

Vija Zariņa no Kuldīgas ar pavisam mazu ēvelīti dūdām no niedres taisa mēlīti.

"Niedres gabaliņš no abām pusēm jānoēvelē, lai būtu pusmilimetrs, tad jānogriež pusmilimetru plats. Mēlīte ir tā dvēsele, ko ieskandina cilvēks ar savu elpu," uzsvēra Zariņa.

Darbnīcā top Latvijas tradicionālās dūdas, par kurām informācija gūta no muzejiem. Visilgāk Latvijā - līdz 20. gadsimta pirmajai trešdaļai - dūdu spēlēšana dabiskā vidē saglabājās tieši Alsungā. Arī dūdu paraugi, pēc kādiem šobrīd tiek izgatavotas dūdas, nāk no šīs puses. 

"Citur no Latvijas nav dūdas, jo tika sadedzinātas apgaismības laikmetā. Suiti ir katoļi, tur bija citādāk," pastāstīja dūdu izgatavotājs Uldis Austriņš.  

Visas darbnīcā izgatavotās dūdas skanēs Trešajā Latvijas dūdinieku saietā, kas notiks Alsungā maija vidū.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti