Aizvadītā desmitgade Latvijas populārajā mūzikā – apskats 6 pieturas punktos

Izvērtējot galvenos pieturas punktus, kas laikā no 2010. līdz 2019. gadam raksturo Latvijas populāro mūziku, ir skaidrs, ka visus notikumus neatcerēties un visus iesaistītos nepieminēt. Tādēļ šo atskatu veido punkti, kas iezīmē konkrētas tendences un personības, kas šīs tendences visspilgtāk raksturo, – no lielākām skatuvēm un digitālajām platformām līdz singlu nozīmīgumam un albumu mūža ilgumam.

2020. gada iestāšanās iezīmē arī vēl vienas desmitgades noslēgumu. Atskatoties uz laika posmu no 2010. līdz 2019. gadam Latvijas populārajā mūzikā, kā arī nedaudz alternatīvajā mūzikā, tieši kopskats ļauj labāk novērtēt padarīto un sagatavoties gaidāmajam.

ĪSUMĀ:

Dziedot latviešu valodā - uz arēnu

Ja laika posmā no 2000. līdz 2010. gadam starp populārās mūzikas pārstāvjiem valdīja pārliecība, ka popmūzikas valoda ir angļu, aizvadītajā desmitgadē tika apjausts, ka arī dziesmas latviešu valodā skan mūsdienīgi, klausītāju sirdis ielīksmo tik ļoti, ka galu galā dod iespēju izveidot koncertu sērijas un vēlāk piepildīt arēnu.

Savas durvis “Arēna Rīga” vēra 2006. gadā, kļūstot par norises vietu dažādiem sporta pasākumiem, samitiem un galvenokārt ārzemju zvaigznēm.

2010. gadā ar diviem izpārdotiem koncertiem arēnā uzstājās “Prāta vētra”, un durvis bija vaļā.

Tā paša gada rudenī savu klubu tūri ar koncertu “Arēnā Rīga” noslēdza reperis Gustavo. 2011. gadā arēnā uzstājas gan Linda Leen ar orķestri, gan “Instrumenti” ar spilgtu scenogrāfiju. Uz arēnu 2016. gadā pārcēlās arī dziedātājs Dons. Arī reperis MESA un grupas “Musiqq”, “Jumprava” ir pulcējuši arēnu pilnu ar klausītājiem, tāpat tas izdevies Intaram Busulim, arī Laurim Reinikam, Laimai Vaikulei. “Arēnā Rīga” uzstājušās grupas “The Sound Poets”, “Dagamba” un citi.

Grupas "Dagamba" koncerts Arēnā "Rīga"

Protams, ne jau arēna pati par sevi ir iekārojama koncerta vieta.

Arēna ir izaicinājums kā profesionalitātei, tā arī popularitātei, kas nebūs pa spēkam ikkatram. Tā ir sevis pieteikšana A klasē.

Svarīgs atbalsts populārās mūzikas attīstībai aizvadītajā desmitgadē ir arī reģionālos esošās koncertzāles, dodot profesionālo aprīkotu vidi, kur “uztrenēties” arēnas apmēriem, kā arī iespēju veidot koncerttūri caur Latviju, šādi uzrunājot arī reģionos mītošos klausītājus, kas savukārt ir svarīgi mūzikas apritei. Piemēram, grupa “Astro'n'out” vienmēr ir bijuši aktīvi un izdomā bagāti koncertētāji, kas apbraukājuši visu Latviju. Rūpīgi nostrādāta programma un arī neierastas koncertvietas, tā, piemēram, “Astro'n'out” desmit gadu jubilejas koncerts 2013. gadā notika pazemē (pazemes autostāvvieta pārtapa par netradicionālu koncertzāli).

Ārpus kārtas – “Prāta vētra”

Aizvadītā desmitgade parādīja to, ka Latvijā ir arī citas grupas, kas spēj sastādīt konkurenci “Prāta vētrai”. Lai gan, no otras puses, “Prāta vētra” ir ārpus konkurences. Lai arī klāt nākuši jauni hitu autori, tomēr viņiem “Prāta vētru” tās apmēros neapsteigt. Vēl jo vairāk, ņemot vērā savu ārpuskārtas statusu,

“Prāta vētra” kolēģiem ir palīdzējusi iegūt plašāku auditoriju, uzaicinot viņus par viesiem savos lielkoncertos vai arī pati viesojoties kolēģu koncertos.

"Prāta vētra", Renārs Kaupers

“Prātinieki” šajā desmitgadē ir izdevuši trīs albumus latviešu valodā (diviem radītas versijas angļu un krievu valodā), divas labāko dziesmu izlases, trīs koncertierakstus. 2015. gadā skatītājiem tika prezentēta dokumentālā filma “Prāta vētra: Starp krastiem”. Laurus plūkuši saistībā ar video un koncertierakstiem un gada dziesmām.

Dziesmas, nevis albumi

2012. gadā “Prāta vētras” koncerttūres “Vēl viena klusā daba” īpašie viesi bija grupa “The Sound Poets”. Nākamajā gadā grupa izdeva albumu “Tavs stāsts” un sāka patstāvīgu dzīvi jau paši ar savu fanu kopienu. Albums ir viens no spēcīgākajiem aizvadītās desmitgades popmūzikas albumiem, un “Kalniem pāri” nu jau iemantojusi savu mūsdienu tautasdziesmas statusu. Šobrīd “The Sound Poets” dziesmas ir iecienījuši kā radio, tā arī no galvas spēj nodziedāt klausītāji.

Kopumā aizvadītajā desmitgadē interneta lielās ietekmes dēļ arvien vairāk uzmanības tika pievērstas dziesmām, nevis albumiem, un tas, protams, skar arī Latvijas populāro mūziku.

Šo principu savā daiļradē lieliski pielieto dziedātājs Dons, kura vārds pirmkārt saistīsies ar kādu no dziesmām-hitiem, nevis albumu – līdzīgi arī “Musiqq” vai “Bermudu divstūris”.

Ja agrāk pietika ar trīs radio singliem, tad tagad popmūzikas albumā teju visām dziesmām ir jābūt radio singliem ar hita potenciālu –

Dons un Ozols

šo principu, veidojot albumu “Par to zēnu, kas sit skārda bungas”, ievērojusi grupa “Prāta vētra”. Arī dziedātāja Aminata savu uzmanību galvenokārt fokusē uz singlu rakstīšanu.

Kopš 2017. gada tiek organizēta dziesmu rakstīšanas nometne “RIGaLIVE”, kur uz vietas izveidotas autoru, izpildītāju un mūzikas producentu komandas divu dienu laikā saraksta vienu vai pat vairākas dziesmas. Spodrinot savas muzikālās un komunikācijas prasmes, “RIGaLIVE” mūziķi mācās strādāt ātri, efektīvi un mūzikai pieiet kā radošajam biznesam. Nometnēs tapis tāds superhits kā “Zemes stunda”, kura autori ir ansis, Kristīne Pāže un Kaspars Ansons, bet Lietuvas radiostacijās popularitāti iemantojusi dziesmas "(My Heart Beats) Staccato", ko sarakstījuši Kaspars Ansons, Valters Sprūdžs un Kristīne Prauliņa, versija lietuviešu valodā “Be žodžių”, kuras vārdu autore un izpildītāja ir lietuviešu dziedātāja Jurga.

Mūzikas digitālo straumēšanas platformu lielā ietekme

Aizvadītās desmitgades muzikālās norises būtiski ietekmēja fakts, ka arī Latvijas klausītājiem kopš 2013. gada pavasara bija pieejama mūzikas digitālās straumēšanas platforma “Spotify” (vēlāk arī citas straumēšanas platformas), kas deva piekļuvi milzīgajai vispasaules mūzikas bibliotēkai, savukārt pašmāju mūziķiem bija jāapgūst šis jaunais digitālais instruments. Vieni no pirmajiem, kas platformas iespējas visefektīvāk izmantoja savā labā, bija grupa “Carnival Youth”, kuras singlu “Never Have Enough” 2014. gadā platformā “Spotify” pamanīja kompānija “Music Sales Film & TV” un vēlāk izmantoja “Carlsberg” bezalkoholiskā alus reklāmā Dānijā 2015. gadā. Pateicoties stratēģiskajai domāšanai, “Carnival Youth” ir viena no pamanāmākajām Latvijas grupām, sadarbojoties ar partneriem Dānijā, Vācijā, ASV. Grupas mūzika ir pārkāpusi teritoriālos ierobežojumus interneta vidē, no kā arī izriet iespēja organizēt garākas koncerttūres ārzemēs.

Grupa “Carnival Youth”

Mūzikas digitālās straumēšanas platformu spēku plašākas auditorijas sasniegšanā prasmīgi izmantojis arī reperis ansis, kurš albuma “Balzams” popularizēšanas ietvaros aicināja fanus mūziku klausīties digitāli un šādi lauza rekordus. (Albumu “Balzams” varēja iegādāties kā mākslas darbu, kurā bija iestrādāts arī lejupielādes kods.)  

Tieši hiphopa skatuves mākslinieki interneta vidē kopumā ir visaktīvākie. Interneta vide ir dinamiska, bez cenzūras attiecībā uz necenzētas leksikas izmantošanu un labi piestāv žanra estētikai.

Tā, piemēram, 2019. gada nogalē “Spotify” topa augšgalā bija rolands čē, xantikvariāts ar kompozīcijas “Tort” necenzēto versiju, kamēr radio skanēja kompozīcijas pieklājīgā versija. Interesanti, ka vēl 2013. gadā reperu kompozīcijām bija gandrīz neiespējami nonākt pašmāju radio staciju programmās (šim faktam kompozīciju “Radio” veltījis ansis), savukārt 2018. gadā publiskotā dziesma “Zemes stunda” vietnē “Youtube” nu jau ir spēlēta vairāk nekā 3 miljonus reižu.

Hiphopa un elektroniskās mūzikas attīstību būtiski attīstīja ar “Dirty Deal Audio" – ierakstu studija un mūzikas izdevniecība, kas jau kopš 2012. gada savā paspārnē izdevusi elektroniskās mūzikas bītu meistaru ierakstus, starp viņiem Kodek, Oriole, Kashuks, NiklāvZ un citi. Ņemot vērā elektroniskās mūzikas un hiphopa mijiedarbību, tā veicinājusi arī hophopa skatuves attīstību.

Aizvadītajā desmitgadē bija jāpārstrukturizējas ierakstu izdevniecībām, jo māksliniekiem pašiem bija pieejami visi vajadzīgie instrumenti ieraksta veikšanai un izdošanai.

Albumi, kas nodzīvo desmitgadi

Ierasti albuma dzīves cikls ir divi gadi, bet grupas “Skyforger” albums “Kurbads” aktualitāti ir saglabājis jau desmit gadus. Albums izdots 2010. gada maijā un tika prezentēts ar koncertu “Sapņu fabrikā”. Šo gadu laikā albuma dziesmas dzirdējuši klausītāji visā pasaulē – grupa ir aktīva koncertu turnejās, pāraugot žanra robežas un iemantojot plašu, ar metālmūziku nesaistītu auditoriju. 2017. gada jūnijā Limbažu Lielezera amfiteātrī pirmizrādi piedzīvoja metālopera “Kurbads. Ķēves dēls” Ingas Tropas režijā, atkārtoti tā izrādīta 2019. gada augustā Lucavsalā.

Pasaka piedzīvojusi 21. gadsimta interpretāciju, bet “Skyforger” mūzikai un pašas grupas dalībai ir nemainīga vieta.

"Kurbads. Ķēves dēls"

Stabilas vērtības un jaunas vēsmas andergroundā

Stabila vērtība anderground mūzikas skatuvē ir grupas “Tesa” un “Židrūns”, kurus ciena kā vecākā, tā arī pavisam jaunā auditorija, tāpēc grupu koncerti vienmēr labi apmeklēti.

Latvijas alternatīvās skatuves dzirdamākais vārds šobrīd, šķiet, ir Evija Vēbere, caur kuras veidolu plašāka sabiedrība iepazina atšķirīgo, kas patiesībā visu laiku ir bijis tepat blakus.

Viņas dēļ pašmāju publika lauž šķēpus vēl joprojām, kamēr pati elektroniskās mūzikas māksliniece šobrīd aktīvi koncertē ārzemēs. 2018. gadā klajā nāca Vēberes solo albums “Sirdsbūt”.  

Jau agrāk – 2016. gada nogalē - avantpopa albumu “Conarium” izdeva Elizabete Balčus, kas divos gados, laikā no 2017. līdz 2019. gadam, ar performancēm uzstājusies kā Eiropā, tā arī Kanādā un dažādās Āzijas valstīs. Arī Elizabete karjeras tālākai attīstībai veiksmīgi izmantojusi "showcase" platformas. Starptautisku pasaulē vadošā mūzikas medija “Pitchfork” ievērību ieguvusi arī “Domenique Dumont” mūzika.

Elizabete Balčus

Aktīvi darbojas arī Ingus Baušķenieks, strādājot gan pats pie savas daiļrades, gan savā ierakstu studijā ierakstot tādas grupas kā “Ansamblis Manta” , “JUUK”. Arī elektroniskās mūzikas projekta “Gas of Latvia” līderis Andris Andžons izdevis divus albumus.

Nemainīga vērtība andergrounda skatuvei ir klubs “Depo”, bet šo terminu vislabāk, šķiet, Latvijā prezentē tieši elektroniskās mūzikas mākslinieki.

Lai gan ik pa laikam elektroniskās mūzikas projekti tiek atzinīgi novērtēti pasaulē, piemēram, “Oyarss” albumu “Bads” 2012. gadā izdeva “Ad Noiseam” Vācijā, tomēr plašai auditorijai mākslinieku vārdi ir mazpazīstami. Lielu ieguldījumu elektroniskās, eksperimentālās mūzikas attīstībā un popularitātei ir devis pašmāju modulāro sintezatoru ražotājs “Erica Synths”, kas ir viens no pasaulē lielākajiem un zināmākajiem sintezatoru ražotājiem. Kopš 2018. gada “Erica Synths” Rīgā organizē festivālu “Kontaktor”, pie mums atvedot jaunas muzikālās vēsmas no visas pasaules. Elektroniskās un deju mūzikas kontekstā jāpiemin arī ''Elvis Soundsystem, Bogdana Tarana “Ambermuse”, kā arī “KLIK KLAK” pasākumi.

Arī metāla mūzika ir viena no andergrounda žanriem, kas pēdējos gados kļuvis arvien sadrumstalotāks. Grupas ap sevi pulcē domubiedrus, savukārt plašākā mērogā metālmūzikas attīstību veicinājis festivāls – “Zobens un lemess”. Kopumā alternatīvās mūzikas attīstībai svarīgs atbalsts ir bijuši mūzikas klubi. Aizvadītajā desmitgadē savas durvis diemžēl aizvērušas tādas leģendāras tusiņu vietas kā “Pulkvedis”, “Studentu klubs”, “RocknRiga”, “Nabaklab”, “I Love You”, “Aptieka”, “Route 66” un citas.

Un vietā nākušas jaunas – Kaņepes Kultūras centrs, “Aleponija”, “Autentika”, “Čē”, Tallinas ielas kvartālā esošās izklaides vietas, kas savās telpās uzņem daudzveidīgu stilu mūzikas radītājus un izpildītājus.

Ar skatu nākotnē

Šķiet, jau aizvadītā desmitgade pierādīja, ka mūsu priekšstats ar to, kāda Latvijā radītā populārā mūzika patiks ārzemju auditorijai, visdrīzāk nesakritīs ar realitāti.

Tas uzliek papildu uzdevumu mūziķiem – Latvijas mērogiem radīt vienu, bet ārzemēm otru programmu jeb piedāvājumu.

Tajā pašā laikā Latvijas tautas mūzikas skanējumu atzinīgi novērtē, piemēram, tautas un pasaules mūzikas auditorija – to parāda grupu “Iļģi”, “Auļi” “Tautumeitas”, “Saucējas”, Laimas Jansones un DJ Monsta un citu šo žanru pārstāvošu mūziķu starptautiskais novērtējums.

Grupa "Tautumeitas"

Vai mūziķi novērtēs savu unikalitāti arī citos žanros? Domāju, novērtēs. Sevi arvien aktīvāk pieteiks jauno mūziķu paaudze, kas ir uzaugusi angliski domājošā telpā. Viņi brīvi runā un domā angļu valodā un sev pavisam dabiski pielāgojuši mūzikas tirgū vadošajām valstīm raksturīgo, tomēr saglabājuši savu individualitāti un lokālo kontekstu.

Svarīga loma ir arī izglītības pieejamībai un faktam, ka Latvijā atgriežas mūziķi, kas savu izglītību ieguvuši vadošajās Eiropas un ASV augstskolās un savās zināšanās dalās ar saviem audzēkņiem. Protams, ne visi kļūs par skatuves māksliniekiem, bet izglītoti klausītāji arī ir milzīgs ieguvums, tāpat vērtība ir veselīga konkurence, kas, piemēram, varētu izpausties tālredzībā un domāšanā ārpus rāmjiem.

Ceru, ka nākamajā desmitgadē, jau radot savu pirmo singlu vai izstrādājot plānu pirmajai koncerttūrei, populārās mūzikas radītāji un izpildītāji arvien vairāk domās Baltijas un Eiropas mērogā.

Prms divdesmit gadiem atdarinājām, jo mācījāmies, bet pagājušā desmitgade mums deva apjausmu par darbības mērogiem un instrumentiem, tagad ir pienācis laiks šīs zinības likt lietā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti