24. martā plkst. 19.00 Melngalvju nama Svētku zālē kopā ar Aivaru Kalēju muzicēs Lielās mūzikas balvas ieguvēja, viena no izcilākajām latviešu vijolniecēm Elīna Bukša, daudzpusīgā dziedātāja no Lībekas Martina Dēringa, Erevānā dzīvojušais slavenais krievu altists Maksims Novikovs, viens no atzītākajiem Latvijas kameransambļiem "NYX Trio" un pianists Aleksandrs Kalējs.
Tas būs jau trešais Aivara Kalēja mūzikas vakars Melngalvju namā. Soprāna, vijoles, flautas, alta un klavieru skaņās būs ietērpti desmit jaundarbu pirmatskaņojumi, improvizācija, kā arī daži jau zināmi opusi. Programma būs ļoti daudzveidīga, gan izpildītāju, gan skanējuma ziņā, bet kopumā pozitīva un harmoniska. Koncerts sāksies uz nopietnākas nots, ievadā skanot "Viator Dei" (Dieva ceļinieks) altam un klavierēm, pieminot 25. marta Komunistiskā genocīda upurus un tikko mūžībā devušos kolēģi, ērģelnieku Tālivaldi Deksni. Vakara gaitā būs dzirdami madrigāli, latīņamerikāņu dejas, otrais cikls par gadalaiku tēmu, veltījumi leģendārajam režisoram un kinoforuma "Arsenāls" dibinātājam Augustam Sukutam, komponistiem Fransisam Pulenkam, Mišelam Legrānam, Ādolfam Skultem, simbolisma gleznotāja Rūdolfa Pērles un ceļojumu iespaidā radīti darbi, kā arī daudz kas cits.
Komponists Aivars Kalējs (1951) ir viens no izcilākajiem Latvijas koncertērģelniekiem, iejūtīgs skatuves partneris un pianists. Savas daiļrades laikā Aivars Kalējs aptvēris daudzus mūzikas žanrus, kopumā uzrakstot vairāk par 100 opusiem solo balsīm, korim, orķestrim, ērģelēm, klavierēm un kameransambļiem. Komponista mūzikā sastopamas visdažādākās tematikas — aktuālie un latviešu tautai nozīmīgie notikumi ("Musica dolente" simfoniskajam orķestrim - 2001. gada 11. septembra notikumu nevainīgo upuru piemiņai; "Solitudinem Faciunt" - Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņai; "Via Dolorosa" - 1941. un 1949. gadu deportācijās izvestajiem), reliģija (Tokāta par korāļa "Gods Dievam augstībā" tēmu), daba (klavieru cikls "Gadalaiki pusbalsī"), kā arī raksturīgas ir stilizācijas un veltījumi (Tokāta vijolei solo; klavierminiatūru cikls "Francijas albums").
Kalēja daiļradē jūtami dažādu mūzikas virzienu iespaidi: neoklasicisma, vēlīnā romantisma, franču 20. gs. sākuma (Fransisa Pulenka, Olivjē Mesiāna, Ērika Satī), džeza un minimālisma mūzikas ietekmes. Raksturīga mūžīgās gaismas ideja, optimistiska koncepcija, ironija un izteikts melodiskums. Kalēja ērģeļmūziku savā repertuārā iekļauj pasaulē atzīti ērģelnieki, un tā skan tādās koncertzālēs kā Elbas Filharmonija Hamburgā, Parīzes Dievmātes katedrāle un Berlīnes "Konzerthaus". 2017. gadā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas ērģeļu klases vadītāja, prof. Vita Kalnciema veltīja Kalēja ērģeļmūzikai CD albumu "Uzliesmojumi".
Aivars Kalējs ir Rīgas Doma koncertērģelnieks, Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas ērģelnieks. Koncertējis gandrīz visās Eiropas valstīs, ASV, Kanādā, Kolumbijā un Japānā. Kalējs regulāri pievēršas jauniem, mazpazīstamiem (aizmirstiem) ērģeļdarbiem. Spēlējot koncertos, tie bieži vien nokļūst citu mūziķu repertuāros. Skatuves partneru vidū ir Inese Galante, Gidons Krēmers un "Kremerata Baltica", Andress Mustonens, Inga Kalna, Egils Siliņš, Pjērs Kao, Aleksandrs Kņazevs, Arvīds Klišāns, Ingus Pētersons, Dita Krenberga, kā arī neskaitāmi nacionālie simfoniskie orķestri. No 1980. līdz 1985. gadam strādājis Latvijas Kultūras ministrijas Muzeju un kultūras pieminekļu padomē, pievēršoties Latvijas baznīcu ērģeļu izpētei un panākot 250 ērģeļu iekļaušanu aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Mūzikas leksikonos un periodikā lasāmi Aivara Kalēja raksti par ērģeļu vēsturi.
