Par Rubiķa pirmo iestudējumu Berlīnes Komiskajā operā kļuvusi Eriha Volfganga Korngolda opera "Mirusī pilsēta", kuru viņš komponējis 20 gadu vecumā. Un, lai arī mūzikā sajūtamas kolēģu un skolotāju ietekmes, nevar noliegt tās rafinētību un talantu, ar kādu veidota partitūra un galvenie tēli.
Interesanti, ka Latvijā šī opera nav uzvesta, taču daži dziedājumi ir pazīstami: LR3 "Klasika" 15. jubilejas koncertā 2011. gadā tika iestudēti fragmenti no šī divu "Oskara" balvu ieguvēja opusa. Un izrādās, ka tieši šis brīdis – "Klasikas" 15. jubileja – arī kļuvis par izšķirošo soli Aināra Rubiķa simpātijās pret šo darbu.
"Neviens cits pie šī iestudējuma nav vainīgs kā Latvijas Radio 3, jo tad, kad svinējāt jubileju, tieši tu, Gunda, ieslidināji manās ausīs un rokās šo skaisto dziedājumu, un kopš tā laika burtiski saslimu ar Korngolds mūziku," intervijā "Klasikas" direktorei Gundai Vaivodei atzīstas Ainārs Rubiķis.
"Kopš tā laika staigāju ar gribu, vēlmi un lūgšanu, lai kādreiz dzīvē būtu iespēja to uzvest. Un sapņa piepildīšanās nāca kopā ar līguma parakstīšanu Berlīnē. (..) Šajā partitūrā ir arī jaunības maksimālisms – Korngoldam gribas visu: lai orķestris skan, skan un skan, un katli vārās, lai nāk pāri. Un tad ir brīdis, kad Ēriks mums "jānoliek uz bremzēm", jo ir arī citas svarīgākas lietas," smejas Rubiķis un atzīst, ka ar šo izrādi iegājuši labās sliedēs – orķestrim šis bijis labs darba cēliens.
Komponists Arturs Maskats, kurš šo iestudējumu vērojis klātienē, atzīst: "Iespaidīga ir šī opera ar savu romantiski melanholisko ekspresiju, ļoti prasmīgu instrumentāciju, ļoti plašām, dziedošām tēmām, kur solistiem, orķestrim ir, ko darīt, un ko lieliski satur kopā Ainārs – viņam piemīt nepieciešamā romantiskā ekspresija, lai interpretētu šo opusu. Bija interesanti!"
Berlīnes Komiskā opera nestrādā ar lielajām superzvaigznēm, taču dziedātāji iestudējumos vienmēr ir labi.
Kritiķi recenzijās uzteic arī Rubiķi, kurš ar savu precīzo žestu esot labs dziedoņu sabiedrotais.
Protams, recenzijas ir dažādas. Īpašus komplimentus izpelnās baleta ansamblis.
Ainārs Rubiķis Berlīnes Komiskajā operā ir kopš 1. augusta, oficiāli strādājošs – kopš 20. augusta. Kas šajā laikā mainījies? "Man ir liels prieks, ka savstarpējās attiecībās esam atraduši reālu – fizisku un garīgu uzticību viens otram," stāsta diriģents. "Attiecībās varam būt dabiski, un ir sajūta, ka vairs nevajag valkāt baltus cimdus.
Ar mūziķiem nesen formulējām, ka varam būt kopā gan priekos, gan bēdās. Mūsu vidū valda ļoti personiskas sajūtas...
Kad jūtu, ka viņiem grūti, nāku palīgā, un ir arī otrādi. Man liels prieks, ka viņi sākuši klauvēt pie manām durvīm: pirms nopietnām sarunām aprunājamies, kā katram mājās iet, kā bērni aug, kā mums pietrūkst, par ko priecājamies un par ko nē. Līdz šim viņiem šāda veida komunikācija bijusi sveša – tāpēc liels prieks, ka strikto subordināciju esmu sācis nojaukt.
Labāk jūtos, ja, orķestra bedrē ieejot, tajā ir mani cilvēki, no kuriem katru pazīstu. Zinu katru pēc vārda – arī tas viņiem bija pārsteigums.
Jau sākumā mūziķiem teicu, ka saukšu vārdos, nevis uzvārdos, par kungiem un kundzēm. Mēs taču darām kopēju lietu. Salīdzinot ar sajūtu, kas bija vēl pavasarī, tagad šķiet, ka nāku mājās, kur mani gaida manas muzikālās ģimenes locekļi, kas viņiem, izrādās, ir kas diezgan neparasts."
Rubiķis neslēpj, ka par iestudējumu plānošanu, paldies Dievam, galvu nelauza: "Tā ir būtiska atšķirība no Novosibirskas. Vēl šis teātris mani saista ar to, ka tas ir režijas teātris - tā ir lieta, ar ko arī mums izdevies konkurēt, ka opera notiek kā teātra izrāde. Man ļoti patīk būt šajā procesā, kur nav politisko, finansiālo un cita veida grūtību. Komandas gars, kas šeit valda, ir apbrīnojams."
Vaicāts, ko šobrīd gribētu iestudēt Rīgā, Ainārs Rubiķis samulst: "Nezinu... Ar Berlīnes teātri esmu aizgājis ļoti tālu no klasiskā repertuāra. Esmu atklājis daudz interesantu operu, toskait “Mirušo pilsētu”. Latvijas operā gribētu iestudēt ko nebijušu – piemēram, pavasarī ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri paredzēta Onegēra Trešā simfonija un Mendelszona "Sapnis vasaras naktī". Ja esmu Latvijā, vienmēr gribu sarīkot svētkus."
