Albums "220 volti" un arī koncerttūre ir Ainara Mielava sadarbība ar jaunu mūziķu sastāvu, ko Ainars dēvē par "kombo", un tajā spēlē Rūdolfs Macats, Kaspars Vizulis, Rinalds Maksimovs un Reinis Ozoliņš.
"Tie ir jauni muzikanti, vecuma ziņā gandrīz divas reizes jaunāki par mani, visi lieliski meistari, viņi visi ir arī jaunā albuma dziesmu līdzautori. Tā kā es gaidu ar nepacietību šo muzicēšanu, jo albumu mēs ierakstījām pirms pusotra gada, bet tā arī nospēlēt visiem kopā šo programmu mums nav izdevies," stāsta Mielavs.
No tituldziesmas ņemtais albuma nosaukums "220 volti" spilgti raksturo visas plates emocionālo temperatūru. Mierīgs un rimts plūdums tajā ik pa laikam mijas ar eksplozīviem mirkļiem.
"220 volti – vismaz saistībā ar manu bērnību tās ir atmiņas par "noraušanos pa nagiem". Nu, katrs puika savulaik, es pat nezinu nevienu, kurš to nebūtu darījis, ir mēģinājuši kaut ko iebāzt kontaktligzdā un attiecīgi saņēmuši pa nagiem. Un šī atmiņa ir saglabājusies," saka mūziķis. "Un, pārfrāzējot to tīri emocionāli, tas ir – nebaidīties teikt, ko tu domā, tā ir nelocīšanās un iestāšanās pret netaisnīgumu jebkurā situācijā."
Dziesmu vārdos daudz atsauču uz kultūrvēsturiskiem simboliem, kas kalpo kā metaforas un spilgti kontrasti, atklājot cilvēka iekšējos pārdzīvojumus un cīņas, tomēr vienmēr ar cerību uz gaismas pusi.
Un pāri visam kā lielākais spēka avots ir mīlestība.
"Par mīlestību runājot, es joprojām domāju, ka tas ir vienīgais, kā dēļ ir vērts pavadīt laiku laicīgajā dzīvē uz šīs pasaules.
Pats galvenais ir mīlestības atrašana un piepildījums caur to.
Protams, ar gadiem rodas citi vārdi, jo gribas savādāk izteikt savas jūtas, savu kaislību, nekā tas ir darīts pirms gadiem pieciem vai desmit. Gribas to pašu pateikt savādākiem vārdiem," atzīst Mielavs.
Dziesmas albumam "220 volti" tika sarakstītas vēl pirms pandēmijas laika. Ainars Mielavs atzīst, ka pandēmijas laikā un šobrīd viņam dzejoļi absolūti nerakstās, viņš nesaņem nekādus impulsus iedvesmai.
Pēdējos gadus viņš vērtē kā zaudējumu laiku ar dažiem skarbiem ieguvumiem.
"Ja es tā drīkstu teikt, tad vienīgais, manuprāt, ieguvums pa šiem pandēmijas gadiem un arī tagad pa kara laiku, ir tas, ka mēs redzam, kurš ir kurš. Agrāk mēs varējām to tikai nojaust.
Es negribu tagad sarīkot raganu medības, bet ir ļoti svarīgi zināt, kas ir cilvēki, kas ir tev apkārt, kas viņi ir pēc būtības. Jā, un šis laiks ir atklājis patieso seju," spriež Mielavs. "Es neslēpšu, ka man ir desmitiem cilvēku, ar kuriem man vairs nav pa ceļam, tai skaitā starp sabiedrībā ļoti pazīstamiem."
Albuma "220 volti" vizuālajā noformējumā izmantotas Ainara Mielava gleznu fragmenti. Viņš savulaik beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, gleznošana viņam ļoti labi padevās, viņš pat gribēja to studēt Mākslas akadēmijā, bet mūzika toreiz guva virsroku. Kad pirms vairākiem gadiem sieva viņam uzdāvināja molbertu, viņš atkal iemēģināja roku un bija ļoti iepriecināts, ka gleznošanas iemaņas nekur nav zudušas.
Koncertam "220 volti" būs divas daļas. Pirmajā skanēs jaunā programma ar vairāku viesu piedalīšanos, otrajā daļā savukārt Ainars Mielavs dziedās dziesmas, kas iezīmējušas viņa skatuves gaitu spilgtākās epizodes, un otrās daļas izskaņā būs arī neliels šovs ar katras vietas vietējā tautas deju ansambļa piedalīšanos.
"Savulaik mēs ar Latvijas Radio kora lielisko diriģentu Kasparu Putniņu un Andri Alviķi iedziedājām dziesmu ‘’Es izjāju prūšu zemi’’, un man par lielu pārsteigumu pēc pieciem gadiem šī dziesma Jāņa Ērgļa horeogrāfijā kļuva par lielu hitu tieši dejotājiem," stāsta Mielavs. "Tā kā es esmu pamanījis, ka cilvēkiem pēdējos gados patīk kaut kas vairāk nekā tikai dziesmas un vēstījums, bet viņi lūkojas arī pēc kādas nebūt papildizrādes, tad šīs dziesmas atskaņojums kopā ar dejotājiem būs tas "pipariņš" vai kā latvieši saka – šovs – šī koncerta otrajā daļā."
Aina Mielava jubilejas turneja sāksies ar koncertu 2. aprīlī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors", 8. aprīlī būs koncerts Cēsu koncertzālē, 9. aprīlī – Rīgā, VEF Kultūras pilī, pēc tam arī koncerti Liepājā un Ventspilī.
