Šoro pianiste Šeila Zaguri stāsta: “Es uz Latviju esmu atvedusi “šoro”. Šoro ir tāds brazīliešu mūzikas žanrs. Jums, eiropiešiem, tas būtu radniecīgs polkai. Šoro nozīmē raudāt, bet reizē tas ir arī muzicēšanas veids. Tā nav klasiska, ierāmēta spēles maniere. Tu vari mainīt ritmu, dažreiz arī melodiju vai harmoniju.”
Pirmajā Brazīliešu – Baltijas festivālā šoro, bosanovas un citus mums eksotiskās zemes ritmus Brazīlijas mūziķi atskaņos kopā ar mūsu māksliniekiem. Pagaidām Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā viņi pasniedz meistarklases un gatavo koncertprogrammas.
“Manuprāt, šie jaunieši mūsu mūziku labi saprot,” savu pārliecību pauž dziedātāja Mariana Leporace no Brazīlijas. “Viņi arī ir mākslinieki ar muzikālo izjūtu. Bet tehnisko iemaņu apgūšanai ir vajadzīgs laiks. Atšķirība ir tajā, ka brazīlieši ar šīm dotībām jau piedzimst. Citu tautu mūziķim vispirms ir svarīgi iepazīt mūsu kultūras un mūzikas vēsturi, tad būs saprotamas arī tehniskās nianses.”
Brazīliešu populārā mūzika ir ar portugāļu, Dienvidamerikas pamatiedzīvotāju un savulaik no Āfrikas ievesto vergu saknēm. Līdzīgi kā latviešiem, arī brazīliešu kultūrā dziesmai ir svēta vieta, un, kā apgalvo festivāla viesi, tur dzied visi un visur.
Savukārt Šeila Zaguri uzskata: “Brazīlieši daudz dzied. Viņi dzied autobusos, gaidot rindās, metrostacijās. Tur dažreiz muzicē kādi mūziķi, un klausītāji dzied viņiem līdzi. Tas ir dabīgi.”
Mūsu publika dziedāt līdzi brazīliešu dziesmām varēs trīs vakarus – no ceturtdiena līdz sestdienai Rīgas Mākslas telpā.
