Mākslinieces jubilejas koncerta programma būs ar stilistiski plašu amplitūdu – no barokāla svinīguma līdz tango kaislībām, un no dabas rituma apceres līdz stāstu un pasaku tēliem, informēja “Latvijas Koncertu” pārstāve Rinta Bružēvica.
Ksenija tiek dēvēta par “akordeona princesi” un sava instrumenta vēstnesi pasaulē. Viņa ir Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas absolvente, pirmā akordeoniste, kura saņēmusi prestižo Viņa Augstības Velsas prinča mūzikas balvu.
Ksenijas Sidorovas jubilejas koncertā svinīgai ieskaņai skanēs baroka dižgara Johana Sebastiāna Baha franču stilā rakstītā apjomīgā deju svīta, kas ir viena no Ksenijas repertuāra stabilākajām vērtībām. Dejiski motīvi caurstrāvo arī Igora Stravinska Tango, kas tapis 1940. gadā saules lutinātajā Holivudā. Savukārt rudenīgi krāšņu atmosfēru uzburs krievu komponista Anatolija Kusjakova svīta “Rudens ainavas”, skaņās tēlaini gleznojot lapkriti, vēju dejas, gājputnus un nostalģiskas pārdomas.
Viņa tautietis Vjačeslavs Semjonovs smeldzīgajā Fantāzijā par Jana Frenkela tēmu “Sarkanais irbenājs” apdzied neatbildētu mīlestību. Balalaikas virtuozs Aleksejs Arhipovskis izsmalcināti portretē Pelnrušķīti, bet polistilistikas un ironijas lielmeistars Alfrēds Šnitke sveicina ar muzikālām lappusēm no savulaik padomju varas aizliegtām teātra un baleta izrādēm, kas tapušas, Gogoļa tēlu iedvesmotas.
Ksenija Sidorova dzimusi 1988. gadā Latvijā. Mūzikas skolā Ksenija mācījās no astoņu gadu vecuma, un viņas skolotāja bija leģendārā Marija Gasele. Vēlme pamatīgāk iedziļināties klasiskajā un laikmetīgajā repertuārā aizveda Kseniju uz Londonu, kur viņa ar izcilību ieguva maģistra grādu Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā. Studiju laikā iegūtajām mācību balvām Ksenija pievienojusi arī Filharmonijas orķestra Mārtina mūzikas stipendiju fonda balvu un “Philharmonia Orchestra Friends Award”. 2009. gada februārī Ksenija uzvarēja konkursā par iespēju sniegt koncertu Vigmora zālē, kur viņa uzstājās 2009. gada 18. maijā.
Viņas repertuārā redzami gan jaundarbi, kas tapuši sadarbībā ar tādiem komponistiem kā Karls Dženkinss, Hanss Abrahamsens, Stefano Džervazoni, Nirmali Fena, Patriks Nans, Samanta Fernando un citiem, gan džeza un tautas mūzikas iedvesmoti skaņdarbi, tādējādi piedāvājot klausītājiem plašu muzikāli stilistisko amplitūdu. Mūziķe uzstājusies kopā ar Latvijas un Eiropas orķestriem, piedalījusies festivālos Francijā, Šveicē, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā un citur, turpinot iekarot aizvien jaunas skatuves un klausītāju sirdis visā pasaulē.
2012. gada maijā Ksenija pirmā tikusi pie Brīna Tervela fonda starptautiskās godalgas. Viņa ir arī “Lielās mūzikas balvas 2012” laureāte kategorijā par “Izcilu sniegumu”.
