Pārmijas

"Kamēr..." galvenais diriģents Aivis Greters: Dziedāt franciski – tas ir ellīgi grūti

Pārmijas

4 sintezatori + 6 gongi = Meklētājs. Dace Straume un Kaspars Tobis apvienojas duetā

Kaspars Ādamsons: Sadarbība ar Orķestri “Rīga” vienmēr ir saistoša

Ādamsons par «Pavasara balsīm»: Tas ir atsevišķs stāsts, kā mēs pie šīs programmas nokļuvām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem un 6 mēnešiem.

Uz koncertu "Pavasara balsis", kas festivāla "Windstream" ietvaros notiks 4. aprīlī VEF Kultūras pilī, aicina orķestris "Rīga". Pie tā diriģenta pults stāsies Kaspars Ādamsons. "Mums atkal ir iespēja sadarboties – gan profesionāli, gan muzikāli tas man vienmēr ir saistoši!" viņš atzīst.

Beidzamajos gados Ādamsons ar orķestri "Rīga" patiesi sadarbojies vairākkārt: "Pirmo reizi pat grūti atcerēties, bet tās bijušas vairākas. Pērn bija Bernsteina jubilejas gads, kuru svinējām ar veselu programmu, šogad atkal esam atraduši pāris jubilāru. Stilistiskā ziņā tas, protams, ir citādāk, nekā Bernsteins, tāpat bijusi programma ar maestro Raimonda Paula mūziku un esam muzicējuši arī Rīgas Domā."

Pavasarīgā programma būs ne tikai draiska – tajā ieaustas arī pārdomu noskaņas. "Bet, protams, viss būs par un ap abiem jubilāriem – Franci Supē, Žaku Ofenbahu, kā arī par un ap Štrausu – tēva un dēla – paveikto.

Tas gan ir atsevišķs stāsts, kā mēs pie šīs programmas nokļuvām," pasmaida diriģents.

"Neliela daļa no nošu materiāla orķestrim jau laika gaitā bija uzkrāta – lai gan tur ir atkal savs stāsts, kādā kvalitātē šīs notis ir – ko tajās var un nevar redzēt. Daža laba partitūra teju pusgadsimtu sena, tikai rokrakstā, ar diriģentu komentāriem un formas maiņām... Paiet kāds laiciņš, kamēr saproti, kas domāts un kā mēs rādīsim katru konkrēto numuru. (..) Kopā ar Ilonu Breģi pētījām un vētījām, kurš skaņdarbs iederētos kontekstā ar citiem, daļu pasūtinājām, bet trīs aranžijas pasūtījām Vilnim Šmīdbergam – viņš stilistiski ļoti precīzi veicis instrumentācijas," stāsta Ādamsons. 

Diriģents šai ziņā slavē solistu – dziedātāju Ingas Šļubovskas-Kancēvičas, Lauras Greckas, Mihaila Čuļpajeva un Riharda Mačanovska – izpratni, jo darba gaitā programmā ieviestas vairākas izmaiņas, un priecājas, ka dziedātāji vērsti uz sadarbību un muzikāli veiksmīgāku galarezultātu. Visi kopā viņi spējuši atrast kopīgu valodu.

Kā šāds repertuārs skan pūtēju orķestrim? "Gan orķestrim "Rīga", gan stilistikai kā tādai viena no nopietnākajām lietām ir dinamiskā un arī tempa agoģika, kas ikdienas darbā nav tik ļoti būtiska kā operešu mūzikā. Tam mēģinājumos veltām daudz laika –

neliegšos, ka tas nav tas, ko ikdienā daru es pats un arī orķestris "Rīga", bet tas noteikti ir tas, ko mēs mēģinājumos mēģinām sajust ik dienu – mūzikas plūdumu, vedumu;

arī to, kā mēs vēlētos to izstāstīt kopā ar solistiem un viņu sajūtu par konkrēto numuru."

Protams, savu niansi ienesīs VEF Kultūras pils īpatnā akustika. "Orķestris "Rīga" gan ir viens no kolektīviem, kuram pieredze ar dažāda veida akustiku un koncertzālēm ir viena no lielākajām - sākot no ļoti sausas un pārlieku asas, karstas, līdz par šalcošajam Rīgas Domam."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti