Šis laiks ietekmē radīt diezgan dīvainu mūziku
Jau iepriekš intervijā Latvijas Radio 3 komponists sacīja, ka būtu priecīgs, ja spētu uzrakstīt skaņdarbu, kas aptur karu. "Bet, tā kā tas nav iespējams, es ar savu mūziku cenšos viest vismaz cerību," sacīja Rihards Dubra.
Ar komponistu Latvijas Radio sarunājās mēģinājumu laikā kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri, kad notika gatavošanās pirmatskaņojuma notikumam.
"Tieši šis laiks ir tas, kas ir ietekmējis radīt, es sacītu, ka diezgan dīvainu mūziku, jo nekur jau mēs nevaram palikt - no rīta piecelies, atver ziņas, un tas, kas tur ir priekšā, ir ļoti nepatīkami.
Tad, kad es to rakstīju, tas bija tieši 2022. gads, kas šis viss sākās. Savs iespaids mūzikā ir – tur ir negatīvas lietas attēlotas, tās ir izsmietas, ir zināmas groteskas, kuras es pats savas dzīves laikā esmu piedzīvojis, jo pats esmu padomju laiku cilvēks," atklāja komponists.
Simfonijas vidusdaļa pauž sāpes, atzina komponists Rihards Dubra.
"Sāpes un skumjas par tiem cilvēkiem, kuri šī visa rezultātā nemitīgi mirst, beigu daļā ir tāda kā izmisīga lūgšana, kas ved uz gaišo, bet diemžēl ir tā, ka pašās beigās viss samiksējas kopā ar tādu sajūtu, ka ļaunums nekur nav pazudis un mums kaut kā ir jāiztur līdz galam," stāstīja Dubra.
Cieša sadarbība ar Liepājas Simfonisko orķestri turpinās
Liepājas Simfoniskais orķestris jau vairākkārt pirmatskaņojis Riharda Dubras mūziku, un šī ciešā sadarbība turpinās. Viens no šiem skaņdarbiem ir 2019. gadā pēc orķestra pasūtījuma tapusī opera "Suitu sāga".
Par sestdienas vakarā gaidāmo pirmatskaņojumu savas pārdomas par komponista izmantotajiem izteiksmes līdzekļiem pauda arī diriģents Guntis Kuzma: "Pirmais, ar ko kariķēt, ir pats žanrs, kas vietām izmantots, un tas ir maršs, kas reizēm iegūst izsmiekla raksturu."
"Es domāju, ka šī otrā daļa, tās plašās līnijas, kas savieno, man šķiet, ir tāds horizonts starp jūru un zemi. Tas ir milzīgs plašums, kurā mēs varam ienirt un izbaudīt šīs līnijas un skumjo dziesmu.
Tajā pašā laikā ir pietiekami daudz gaišuma; atrast gaišumu un priecāties par šo skaisto skaņdarbu," stāstīja diriģents.
Rihards Dubra savos darbos atspoguļo interesi par seno mūziku un gregorisko korāli, īpašu atzinību viņš guvis starptautiskā mērogā sakrālās kormūzikas žanros.
Koncerta īpašais viesis - pianists Vestards Šimkus - koncerta programmu papildinās ar itāļu orķestra krāsu lielmeistara Otorīno Respīgi mūziku, par koncertprogrammas veidošanu atklāja Guntis Kuzma.
"Jaundarbs bija pirmais impulss, zinot, ka Rihards raksta daudz mūzikas ar garīgu raksturu, mēs ar Vestardu ilgi prātojām, ko spēlēt – Otorīno Respīgi ļoti interesants komponists, un man liekas, ka Latvijā ļoti maz spēlēts. Brīnišķīga orķestrācija, brīnišķīga krāsu pasaule, jāatceras lielie skaņdarbi, kas viņam ir – Romas svētki u.c. Burtiski kā tāds gleznotājs partitūrā – brīžiem impresionists, brīžiem kaut kas uz ekspresionismu, un, protams, romantiskā stīga cauri, bet katrā daļā ir gregoriskās atsauces," stāstīja Kuzma.
Koncertā "Dvēseles stāsti simfonijā" izskanēs ne tikai Riharda Dubras simfonijas pirmatskaņojums un Otorīno Respīgi klavierkoncerts, bet arī ievērojamā franču komponista Olivjē Mesiāna vien 22 gadu vecumā sarakstītais opuss "Aizmirstie upurējumi".
