Mūzika veido draudzību! Ieskats amerikāņu komponista Bena Vendela albumā «All One»

Amerikāņu saksofonista, komponista Bena Vendela (Ben Wendel) daiļrade ir labs sākuma punkts, no kura uzsākt un arī turpināt mūsdienu džeza klausīšanos. Viņa jaunākais ieraksts "All One" iznāca šī gada aprīlī, un katru kompozīciju Vendels pielāgojis kādam no īpašajiem viesiem, tajā skaitā klausītājiem Latvijā zināmajiem Tigranam Hamasjanam (Tigran Hamasyan) un Hosē Džeimsam (José James).

Vendela albumā "All One" kā īpašie viesi piedalās arī citi džeza pasaulē augstu vērtēti mākslinieki – Bils Frisels (Bill Frisell), Sesila Maklorina Salvanta (Cécile McLorin Salvant), Terenss Blančards (Terrence Blanchard) un Elena Pinderhjūsa (Elena Pinderhughes). Bens Vendels sevi pierāda gan kā multiinstrumentālists, gan kā aranžētājs, gan producents. Tiek atdots gods tradīcijai – meistariem Džordžam Geršvinam un Valteram Grosam. Vendels izceļas ar izsmalcinātu harmonijas izjūtu, melodiskumu un savās idejās ir vizionārs. Viņa vārds plašākai publikai ir pazīstams arī ar džeza grupu "Kneebody".

Dažus no albuma "All One" skaņdarbiem Vendels ar grupu – pianistu Teiloru Eigsti (Taylor Eigsti), basistu Harišu Ragvanu (Harish Raghvan) un bundzinieku Neitu Vudu (Nate Wood) – nospēlēja arī džeza festivālā "Jazzkaar" Tallinā, pēc koncerta sarunā iepazīstinot ar jauno albumu, atklājot savas melodijas izjūtas pirmsākumus un mūzikas filozofiju.

Bens Vendels ar grupu festivālā "Jazzkaar"
Bens Vendels ar grupu festivālā "Jazzkaar"

Aiga Leitholde: Apveicu ar jauno albumu! Ko jūs varētu atklāt par tā tapšanu?

Bens Vendels: Paldies! Šis ir unikāls ieraksts ar to, kā tas ir veidots – esmu iespēlējis visas pūšamo instrumentu daļas. Piemēram, dziesmā "I Love You Porgy", kur soliste ir Sesila Maklorina Salvanta, es spēlēju 30 pūšamos instrumentus. Man pašam tas bija jautrs process! Mana mamma bija operdziedātāja, un manā bērnībā mājās skanēja klasiskā mūzika. Mani vienmēr ir saistījis orķestris un tā skanējums, un šis albums bija iespēja no jauna radīt savas bērnības skaņu. Albums izceļas ar īpašajiem viesiem, un man bija aizraujoši katram no viņiem uzrakstīt skaņdarbu, piekļūt viņu personībām un viņu pasaules izpratnei.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Arī 2018. gada albumā "The Seasons" jūs sadarbojāties ar 12 kolēģiem, katram no viņiem veltot vienu "mēnesi gadā". Kā izveidojas šīs muzikālās draudzības?

Es mīlu sadarboties ar kolēģiem – tā ir mana dzīve! Atskatoties savā diskogrāfijā, tik tiešām varu redzēt, cik ļoti man patīk sadarbības. Tās mani ārkārtīgi bagātina. Gandrīz katrs no maniem albumiem ir veltījums kādam, vai arī albumā ir kompozīcijas, kas ir rakstītas kādam īpašam māksliniekam. Mūzikas pasaule ir gan liela, gan maza pasaule, kur viens otram esam tuvu un savā veidā esam kā viena liela ģimene. Sadarbības izveidojas dabiski. Piemēram, albumā dzirdama flautiste Elena Pinderhjūsa, ar kuru iepazinos pianista Džeimsa Frensija (James Francies) koncertā. Elena izpildīja tikai vienu skaņdarbu, un mēs uz skatuves kopā dalījām šo mirkli – tieši tik daudz ir vajadzīgs, lai izveidots saikne, kas ved uz draudzību. Pēc trim gadiem es viņai piezvanīju un sacīju – vai esi gatava būt manā albumā? Viņa teica – jā. Mūzika ļauj nolaist aizsargmehānismus un dod iespēju būt trauslam, šādi mūzika izveido draudzību.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Jūs kā saksofonistu izceļ arī īpaša melodijas izjūta. Kādi komponenti ir veidojuši šo jums raksturīgo stilistiku jeb jūsu balsi?

Savā ziņā uz šo jautājumu nav atbildes, jo ir tik daudz dažādu komponentu, kas ir veidojuši manu balsi. Un tomēr pamata atbilde būtu – šo izjūtu ir veidojusi mana mamma, kas bija operdziedātāja. Bērnībā klausījos viņu dziedam Pučīni, Mocarta sarakstītās skaistās melodijas. Šādi es pavisam dabiski mācījos veidot melodijas, kuras varētu arī izdziedāt. Šī ir vienkāršā atbilde, sarežģītajā atbildē man būtu jārunā par kompozīciju.

Kā redzat savu uzdevumu mūzikā, esot gan komponists, gan grupas līderis?

Mana mūzika godā divas lietas, kas sākumā šķiet kā pretstati. Mūzika cildina individualitāti. Jo patiesāks būsi pret sevi, jo patiesāk skanēs tava mūzika. Tajā pašā laikā otrs lielais mūzikas uzdevums ir veidot kopienu, sadarbības, kurās cilvēki viens otru iedvesmo. Šīs divas domas ir manas mūzikas filozofijas pamatā. Veids, kādā šie pretstati savienojas, ir nebeidzams process, man esot individualitātei, man strādājot ar grupu un mūzikā iesaistot arī klausītājus. Kad šīs visas atšķirīgās enerģijas satiekas, tas ir liels skaistums, kas kāpj pāri visām robežām. Ir mākslinieki, kuriem nav svarīgi, vai viņu radītais patiks klausītājiem. Es to pieņemu – tur ir savs skaistums un autentiskums. Savukārt es pats izbaudu visu kopējo enerģiju. Uzstāšanās publikas priekšā mani padara laimīgu un ļauj izjust saikni ar grupu, ar klausītājiem. Pandēmijas laiks man bija grūts, to varēju izjust arī ķermeniski, tādēļ esmu priecīgs, ka varu atgriezties pie koncertēšanas. Manuprāt, mūzika un mākslas kopumā mums ir vajadzīgas tieši kā sabiedrībai. Jo citādi – ko mums būtu ko darīt – ēst, gulēt, strādāt? Kas tā būtu par pasauli bez mākslām?!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti