Uz jautājumu par Nacionālā simfoniskā orķestra čellu grupas mūziķu ansambļa "Dream Team" sākotni, idejas autore un projekta mākslinieciskā vadītāja, orķestra čellu grupas koncertmeistare Diana Ozoliņa atbild: "Čellistu ansamblim Latvijā ir ārkārtīgi senas tradīcijas. Man liekas, Latvijā nav neviena čellista – no maza līdz vecam –, kurš nebūtu kādā čellistu ansamblī spēlējis. [..] Vienmēr tradīcijas ir bijušas. Pirmkārt, tas ļoti saliedē grupu kā tādu. Ansamblim ir ļoti liela vērtība tāda ziņā, ka orķestrī čellu grupa skan daudz saliedētāk, jo neviens nav bailīgs spēlēt kaut ko, katram ansamblī ir bijusi sava solo tēma. Ja kādreiz iznāk kļūdīties, tā kā es esmu koncertmeistars, tad es zinu, ka vienmēr būs kāds aiz muguras, kas iespēlēs, jo visi ir pārliecināti par sevi. Es gribu palielīties, ka ļoti bieži saka – čellu grupa ir bijusi labākā vienā vai otrā koncertā."
Desmitās jubilejas reizē neiztikt bez viesiem. Tā ir koncertu obligāta sastāvdaļa – pasūtīt komponistiem kādu skaņdarbu. "Ne tikai mani, bet visu mūsu grupu tik ļoti iedvesmoja, kad "Trio Elpo" ar mums kopā spēlēja jaungada koncertā. Tas bija tik ļoti skaisti un emocionāli," atklāj Ozoliņa.
"Kad es teicu, ka varbūt vajadzētu viņiem pasūtīt skaņdarbu mūsu koncertam, visi bija tik iedvesmoti un sajūsmināti, ka tas arī notika."
Apvienības "Trio Elpo" pianists Edgars Cīrulis pastāsta, ka ikvienu piedāvājumu rakstīt mūziku uztver kā pagodinājumu: "Es neuztveru kā pašsaprotamu, ka cilvēkiem gribētos dzirdēt mūziku, ko esmu rakstījis es. Tas vienmēr ir liels prieks, liels gods, pie kā es eju ar milzīgu pietāti un cieņu. Es vienmēr cenšos īstenot augstāko rezultātu, ko esmu spējīgs sniegt. Runājot par rakstību čellam caur klavierēm – tas vispār ir ļoti bīstams instruments, jo klavierēm nav jāelpo, nav jāmaina lociņš, klavierēm nav tās ģeometrijas, ar ko ir jātiek galā čelliem. Uz čella tu to pašu noti vari atrast vairākās vietās, bet klavierēs vidējās oktāvas do ir tikai vienā vietā. Rodas visādas bīstamas vietas, kurās tu vari iekrist, domādams kā pianists. Tāpēc
es centos sevi atstādināt no pianista skatu punkta un mēģināju sevi ielikt kaut vai iesācēja čellista skatu punktā. Tas nebija vienkārši."
Komponējot Cīrulis talkā ņēmis literatūru par čella uzbūvi, čella spēles tehnikām un vaicājis arī pēc draugu stīginstrumentālistu padoma.
Varētu domāt, ka kontrabasistam Jānim Rubikam komponēšana savā ziņā radniecīgam instrumentam – čellam – bija krietni vieglāka, nekā pianistam Cīrulim. Vai tiesa? Tikai daļēji, atzīst Rubiks: "Būtisks faktors ir tas, ka mēs ar Edgaru nākam no džeza mūzikas un no improvizatoriskās mūzikas. Simfoniskais orķestris un tā instrumenti, estētika, spēles maniere, lociņa lietas tomēr nav mūsu pamatēdiens.
Savā ziņā tā bija čella laboratorija, čella palikšana zem mikroskopa, čella studēšana.
Savā ziņā instruments ir līdzīgs, bet reizē arī nav." Lai apgūtu niansētākas lietas par flažoletiem, par intervālu spēli, lociņa tehnikām, arī viņam lieti noderēja dažāda literatūra un konsultācijas ar draugiem čellistiem.
Kā čellu "Dream Team" gāja ar džeza mūzikas spēli? "Nevis tehniskās lietas vai kaut kas pārāk eksperimentāls bija lielais piedzīvojums, bet tieši ritmiskā puse," ar smaidu atceras Jānis Rubiks. "Abas puses mācījāmies: vieni to, kā labāk nodot informāciju, un otri – kā saņemt, interpretēt." Komponists uzslavē mēģinājumu procesu, kas aizvedis līdz pareizajai atbildei.
Koncertā skanēs ne tikai Cīruļa un Rubika jaundarbi, bet arī renesanses komponista Orlando di Laso, baroka dižgara Johana Sebastiāna Baha, mūsdienu somu komponista, pianista un diriģenta Olli Mustonena un poļu komponista Kšištofa Penderecka mūzika.
Čellu "Dream Team" un apvienībai "Trio Elpo" palīgā nāks jaunās paaudzes mūziķi – čellisti Santa Valere, Anna Katrīna Paukšēna un Jānis Rinkulis juniors.
