Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Pieradis, ka Deiviss var dot norādi, piemēram, spēlēt "to pieklibojošo sievieti, kuru pirms koncerta redzējām uz ielas", Herbijs bija gatavs pieņemt jebkādus neparastus ieteikumus. Turklāt dažreiz koncerta laikā Mailss pienāca pie klavierēm un ar žestiem rādīja, ka nogriezīs Henkokam rokas, ja viņš spēlēs tik daudz.
Par šādiem Deivisa izlēcieniem neviens nebrīnījās, jo tāds bija viņa ekspresīvais raksturs, taču pēcāk izrādījās, ka Mailzs vēlas pateikt – nevajag vienmēr aizpildīt visu brīvo laukumu! Kādā muzicēšanas reizē kvinteta vadītājs pat bija palūdzis Herbijam aizlikt kreiso roku aiz muguras un spēlēt tikai ar labo.
Atgriežoties pie sākumā minētās pārklausīšanās,
kādā no koncertiem Deiviss nostājās Henkokam aiz muguras un iečukstēja ausī: "Don’t play the butter notes!" ("Nespēlē sviestainās notis!") Herbijam nebija ne jausmas, ko Mailzs ar to domājis, taču bija skaidrs, ka šādai frāzei noteikti ir nozīme, it īpaši, ja tā tiek pateikta koncerta laikā.
Henkoks ātri apdomājis, ko tas varētu nozīmēt un secinājis, ka sviests ir tauki un tauki it kā skaitās lieki. Tāpat sviests varētu nozīmēt kaut ko vieglu, pārāk paredzamu. Herbijs ātrumā secinājis, ka harmonijā visierastākās notis ir trešā un septītā. Tās ir notis, kas nosaka mažora vai minora skanējumu. Henkoks pieņēma lēmumu pamēģināt vienkārši nespēlēt šīs notis gan harmonijās, gan improvizācijās ar labo roku, jo tas pavērtu jaunas iespējas. Atgādināšu, ka tieši tā nosaukta arī viņa autobiogrāfija. "Possibilities" jeb "Iespējas".
Šāds lēmums pašam pianistam sagādāja īstas mocības un viņam likās, ka viņa solo izklausās ļoti neveikli, taču pēc tā viņš negaidīti saņēma līdz šim lielākos aplausus. Publika uztvēra, ka tiek mēģināts kaut kas jauns un neparasts. Arī Deiviss izskatījās ieinteresēts un apmierināts, jo tas pavēra daudz plašākas iespējas arī viņa improvizācijām. Turklāt Mailzs vienmēr bija gatavs jauniem izaicinājumiem un allaž lika kolēģiem manīt, ka tas ir īstais virziens, kurā nešauboties raudzīties.
Tikai vairākus gadus vēlāk Henkoks uzzināja, ka patiesībā Deiviss konkrētā koncerta laikā bija iečukstējis ausī sev netipiski banālu frāzi: "Don’t play the bottom notes!" ("Nespēlē apakšējās notis!") Tā dažu pārprastu vārdu iespaidā Herbijs bija atklājis sev jaunu muzicēšanas un komponēšanas pasauli un tas viss, pateicoties Mailza Deivisa ierasti mīklainajiem ierosinājumiem.
Pēcāk Henkoks, protams, atsāka spēlēt arī "sviestainās" notis, taču allaž atcerējies, ka nu jau viņš to dara tāpēc, ka konkrētajā brīdi tā grib, nevis tāpēc, ka tā vajag.
