Koncertā "Sirds toņu mozaīka", kas veltīts vokālās pedagoģes un operdziedātājas Andžellas Gobas 20 darba gadu jubilejai, piedalījās asociētās profesores šī brīža studenti, draugi, kā arī virkne absolventu, kuri šo gadu laikā paši kļuvuši par dziedātājiem. Andžella atzīst, ka klausīties studentu sniegumā ir satraucošāk, nekā uzstāties pašai. Audzēkņu koncerts ir kā skaista kopā būšana. Bet kas ir tas, ko pasniedzēja cenšas nodot topošajiem vokālistiem?
"Pirmajā brīdī izklausās – divdesmit gadi taču ir maz. Bet tas nav maz. Bet, ja mēs izejam no mūsu, dziedātāju, profesijas, tad divdesmit gadi ir ļoti daudz," sacīja Andžella Goba. " Ir pilnīgi visi līdzekļi attaisnoti, lai tiektos pēc sava mērķa. Izņemot, kad tu tīšuprāt dari kādam pāri. To darīt nedrīkst."
Koncertā skaistākās pasaules opermūzikas ārijas izdziedāja gan esošie, gan bijušie Andžellas Gobas studenti.
"Galvenais, ko skolotāja man iemācījusi, ir miers, un būt vienkārši tajā brīdī emocionālam un vienkārši muzicēt. Protams, mēs stundās strādājam, pozīcija, elpa, viss, bet svarīgi iziet uz skatuves un muzicēt," pastāstīja soprāns Evita Martinija.
"Labi dziedātāji vienmēr izklausās pēc viņiem pašiem. Nekas nav mākslīgs. Viss ir ļoti patiess. Sirds tīrība un skaidrība, tas ir tas, ko es visvairāk paņēmu no skolotājas," atklāja baritons Kalvis Kalniņš.
Savukārt soprāns Jeļizaveta Galkina atzīmēja: "Andžella ir brīnišķīga skolotāja. Es mācījos pie viņas četrus gadus. Tagad esmu Nīderlandē un mācos pie cita pedagoga, bet visu laiku atceros, domāju, kā man Andžella būtu to teikusi par vokālo tehniku. Andžella vienmēr ir sirdī."
"Andžella ir bijusi svarīgs posms manā dzīvē, kas man ir licis pilnveidoties un neapstāties, cīnīties, lai dotos tālāk mūzikā," sacīja tenors Edgars Auniņš.
"Viņa man māca iziet no savas komforta zonas, noticēt sev. Nospraust mērķus. Tas mīļums un sirsnība, tā mīlestība, ko viņa māca. Es esmu lepna, ka varu mācīties viņas klasē," uzsvēra mecosoprāns Agnese Baltmane.
