Diriģents Atvars Lakstīgala ir bijis Liepājas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents. Kopā ar orķestri viņš atskaņojis visas Bēthovena simfonijas, taču līdz šim Astotā simfonija palikusi neatskaņota, atklāj Atvars Lakstīgala. Tagad viņam to izdosies īstenot.
"Astotā ir īpaša ar to, manuprāt, ka tā ir vismazāk pazīstama, un viņu vismazāk, – es pat nezinu, kāpēc, – izvēlas atskaņot, bet, manuprāt, tā ir viena no dzīvespriecīgākajām un visgaišākajām, un tur nav, teiksim, izteiktas lēnās, kaut kādas skumjās daļas. Lēnā daļa, kas nosacīti ir lēna, ir dejiska, viņa ir gracioza, viņa ir priecīga, un tas man liekas ļoti atbilstoši šim pavasara laikam, kad daba mostas un kad apkārt ir tik daudz dažādu, priecīgu momentu. Tā, manuprāt, ļoti piemērota šim laikam," stāsta diriģents.
Atvars Lakstīgala uzsver, ka simfonija ir pārsteidzoši pozitīva, kaut gan varētu šķist, ka dzīves notikumi komponista dzīvē par to nebūt neliecināja.
"Ņemot vērā, ka komponists nedzirdēja neko jau tajā laikā, kad rakstīja, tas, ko viņš dzirdēja savā prātā, savās emocijās uzlika uz papīra, man liekas, tas ir absolūti ģeniāli. Manuprāt, šī ir tiešām viena no skaistākajām simfonijām, kaut gan visas ir ļoti īpašas, un man arī ar katru ir savs stāsts, bet nu būs arī stāsts ar Astoto," savās sajūtās dalās Atvars Lakstīgala.
Vienlaikus šis muzikālais notikums ir Liepājas Simfoniskā orķestra veidots koncertcikls "Simfonija TUVĀK", kas iepazīstina klausītājus ar simfoniskā repertuāra stūrakmeņiem. Liepājas Simfoniskais orķestris par tiešsaistes koncertu ciklu "Simfonija TUVĀK" 2021. gadā tika nominēts Lielajai mūzikas balvai.
Par iedibināto tradīciju vairāk stāsta Liepājas Simfoniskā orķestra klarnešu grupas koncertmeistars Kārlis Catlaks: "Mēs tiešām tad, kad bija pandēmijas laiks, saņēmām diezgan daudz vēstuļu un arī e-pastu, kuros cilvēki teica, – ir liels prieks, ka ir iespēja tiem, kas varbūt nevar atbraukt tajā laikā, tomēr baudīt mūziku un sajust koncerta sajūtu. Tagad būs tā, ka noklausās simfoniju un pēc tam vēl ir iespēja parunāties par šo koncertu, apspriest ar diriģentu. Orests [Silabriedis] arī izstāstīs savu [redzējumu] no muzikoloģijas puses, kā tas ir no vēstures puses. Tā ka, es domāju, ka cilvēkiem tas būs ļoti interesanti."
Arī Kārlis Catlaks dalās pārdomās par pavasarīgām noskaņām, kas sagaida klausītājus: "Es tieši tikko mēģinājumā sēdēju, spēlēju un pats pie sevis nodomāju, – nu jā, šī ir tāda ļoti dzirkstoša, patiesībā ļoti, ļoti pavasarīga simfonija. Protams, ir arī romantiskākas epizodes, ir tādas mazliet apcerīgākas, bet tomēr gan pirmā, gan ceturtā daļa ir pavisam noteikti tādas pavasarim ļoti atbilstošas. Tā ka, manuprāt, lieliska repertuāra izvēle."
Komponists Ludvigs van Bēthovens radījis 240 muzikālos sacerējumus, no kuriem deviņas ir pabeigtas simfonijas, pieci klavierkoncerti, 18 skaņdarbi stīgu kvartetam, kā arī viena pabeigta opera "Fidelio". Mūsdienu pētnieki uzskata, ka Bēthovens praktiski no jauna radījis simfonijas žanru.
