"Viss mans mūžs ir bijis variācijas par tēmu – tēvijai Latvijai," tā teicis Jāzeps Vītols – komponists, Latvijas Konservatorijas dibinātājs, profesors, kurš sasveicinoties katram studentam sniedzis roku, savās nodarbībās mācību grāmatu nekad nav izmantojis, visu materiālu devis pēc atmiņas, stundas noturējis latviešu valodā, bet, labojot uzdevumus, ar katru studentu sarunājies tādā valodā, kāda viņam saprotama. Svētdien, 19. martā, Mūzikas akadēmijā aizvadīta Jāzepa diena, kurā studenti un mācību spēki ieskandināja Jāzepa Vītola 160. jubilejas gadu.
Mūzikas akadēmijā, kurā kādu laiku Vītols arī dzīvojis, atrodas istaba, kas joprojām glabā Vītola rokrakstus, grāmatu kolekciju un viņam piederošās lietas.
JVLMA Pētniecības centra zinātniskā asistente Laura Švītiņa pastāstīja: "Šobrīd mēs strādājam pie šīs telpas koncepta, lai tā vispār var atdzimt un kļūt pieejama. Un šie materiāli, kas šeit glabājas, īpaši rokraksti, skaņdarbi, kurus varētu uzvest. Varbūt kādam ir interese, Vītola 160. gadskārtu atzīmējot, uzvest kādus mazāk dzirdētus skaņdarbus no rokrakstiem, tad var griezties Mūzikas akadēmijas bibliotēkā un uzzināt par šiem rokrakstiem, tos ir iespējams saņemt un iestudēt."
Iespējams, gluži neapzināti par šīs reizes Jāzepa dienas koncerta pamatideju kļuvis paša Vītola studentu apsveikums darba jubilejā, kurā visi tā laika topošie komponisti apvienojušies kopdarbā. Arī svētdienas koncertā par galveno notikumu kļuva četru skaņdarbu pirmatskaņojumi, kurus Jāzepam Vītolam veltīja jaunie komponisti. Viens no noteikumiem bija iekļaut tajos kaut ko no paša Vītola.
"Brīnišķīgas sajūtas! Brīnišķīgi jaunie mākslinieki, kas ļoti īsā laikā ieauga šajā mūzikā. Es domāju, ka visiem, kas ir beiguši Mūzikas akadēmiju, pirmais, kas no Jāzepa Vītola [nāk prātā], ir "Gaismas pils". Man bija jau skaidra vīzija, atlika tikai viņu pamazām veidot ar orķestri. Tur arī ir visu laiku iepīts Jāzepa Vītola "Gaismas pils" motīvs, bet tas galvenais vēstījums ir tas, ka to gaismu mēs paši varam radīt sevī pat no mazākās dzirkstelītes," sacīja sitaminstrumentālists, komponists Ernests Mediņš.
Diviem dārgakmeņiem, kurus svītā "Dārgakmeņi" pats Vītols nav iekļāvis, orķestra skanējumā ļāva iemirdzēties Gaitis Jānis Pujāts, radot "Dzintaru" džeza ansamblim un simfoniskajam orķestrim. Aleksandrs Avramecs sava darba kodolā iekļāvis divus jēdzienus – atspulgs un safīrs.
"Šī ideja par saistību ar Vītolu sākumā lika mazliet padomāt, kā arī mums bija lūgts saistīt kaut kā ar džezu un to visu apvienot, bija izaicinājums, un bija jāpadomā, bet beigās, man liekas, izdevās atrast tādu nesamākslotu veidu, kā to salikt kopā un parādīt mūzikā," atzīmēja komponists Aleksandrs Avramecs.
Interesanti, ko par jaunajiem komponistiem teiktu profesors Vītols?
Aleksandrs Avramecs spriež: "Mēs zinām, ka Vītols bija zināmā mērā visai konservatīvi domājošs cilvēks, it īpaši kā akadēmijas vadītājs. Es domāju, ka viņš, ja viņš būtu ar laika mašīnu atvests šodien, viņš būtu sapratis, ka dzīve ritējusi uz priekšu, un es domāju, ka viņš būtu priecīgs par to, cik daudzveidīgi ir šie skaņdarbi un šie studenti, ko viņi spēj no sevis parādīt, un es domāju, ka viņam būtu pozitīvas domas."
