Ideja par kopīga krājuma veidošanu radusies palēnām, laika gaitā, Sandrai un Ilmāram, kuri darbojas arī kapelā "Hāgenskalna muzikanti", viesojoties tradicionālās mūzikas festivālos Igaunijā, kur atkal un atkal sanācis dzirdēt – klau, viņi spēlē tās pašas dziesmas, ko mēs!
"Reiz Tartu festivāla laikā uz ielas satikāmies mēs – latviešu muzikanti un igauņu muzikanti – un saspēlējoties sapratām, ka mums iznāktu repertuārs vismaz stundu garam koncertam," atminas Sandra.
Sandra un Ilmārs ideju par kopīga projekta veidošanu piespēlēja Mati Vurstam, igauņu muzikantam, kurš jau 13 gadus vada ermoņiku spēlmaņu biedrību Pērnavā "Parnumaa Lottspilihaigete Selts", un Mati ar prieku piekrita šai domai. Viņš stāsta, ka "mūsu uzdevums bija atrast tās pašas dziesmas, kas latviešiem, tikai igauņu valodā, kā arī sameklēt notis, noskaidrot dziesmu vēsturi un atrast, kas tās dzied."
Grāmata veidota tā, ka atvēruma kreisajā pusē ir dziesmas latviešu versija, bet labajā – igauņu versija, kurai līdzās norādīta arī izpētes laikā par gabalu ievāktā informācija.
Darbs pie grāmatas veidošanas izpaudās kā garas darba sesijas, kuru laikā latviešu un igauņu muzikanti spēlēja un dziedāja kopīgās dziesmas, spriežot, kā nu būtu labāk. Šo saspēļu laikā tika atrastas vairāk nekā 30 dziesmas, no kurām tika atlasītas 17, kuras nu aplūkojamas izdotajā krājumā.
Grāmata sākas un beidzas ar Igaunijā un Latvijā vienlīdz labi zināmām un iemīļotām dziesmām. Krājums iesākts ar vienu no populārākajām Alfrēda Vintera dziesmām "Gaujas laivinieks", kas Igaunijā pazīstama kā tautasdziesma, savukārt noslēdzas ar "Pie dzintara jūras", kas pirmo reizi Igaunijā parādoties skaņuplatē ar ierakstu "latviešu tautasdziesma".
Ilmārs Pumpurs gan norāda, ka "nav vairs noslēpums, ka patiesībā šī dziesma ir vāciskas cilmes un Latvijā parādījās aranžēta, lai to iekļautu mūsu lielfilmā par "Zvejnieka dēlu".
Līdzās nošu pierakstiem, dziesmu vārdiem un vēsturei, grāmatu papildina arī mūzikas diski, kuros "Hāgenskalna muzikanti" no Latvijas puses un kapela "Palāta nr. 7" no Pērnavas šīs dziesmas arī iespēlējuši un iedziedājuši. Doma tam esot divēja, norāda grāmatas sastādītāji – ierakstīt dziesmas klausāmā formātā, kā arī kalpot kā palīglīdzeklis tiem grāmatas lietotājiem, kam nav bijusi iepriekšēja saskare ar igauņu valodu un tās izrunu, lai dziesmas varētu iemācīties un pārsteigt savus radus un draugus no Igaunijas puses vai vienkārši savam priekam.
Grāmatas atvēršana notiks festivāla "Dzīvā mūzika" laikā, kas no 17. līdz 19. oktobrim norisināsies Rīgā un Valkas novadā.
