Vāgners atkailina
Lai gan daudzi komponistu Rihardu Vāgneru mēdz dēvēt par fanātiķi un, iepazīstoties ar viņa biogrāfiju, uzsvaru liek uz viņa vētraino dzīvi, Kinča atklāj, ka uzskata Vāgneru par ideālistu – tikai slēptā formā.
"Ja mēs lasām viņa biogrāfiju, tad mēs varētu spriest par to, cik briesmīgs cilvēks viņš patiesībā bija, vai ne? Bet tā, es domāju, bija tikai viņa redzamā daļa. Viņa darbi runā absolūti par kaut ko citu," pauž dziedātāja, kura savas karjeras laikā komponista mūziku izpildījusi daudzas reizes, un, gadiem ejot, Vāgners kļuvis par viņas favorītu.
"Jaunībā tev gribas pierādīt un parādīt, redz, kā es varu, un patiesībā tiešām ir nedaudzi dziedātāji, kas Vāgneru visā pilnībā var pacelt tīri tehniski un muzikāli, un teatrāli, un visādi citādi. Pašlaik es esmu savā dzīves posmā tur, kur es tiešām ļoti mīlu Vāgneru. Nevis, ka man gribas parādīt un pierādīt visiem, ka es viņu varu nodziedāt, bet manis pašas būtība tiecas pēc tās mūzikas," stāsta operdziedātāja.
Kā pati atzīst, Vāgnera pasaulē viņa dzīvo jau daudzus gadus, un īpatsvars, cik bieži viņa izpilda Vāgnera mūziku, ir ievērojami lielāks, salīdzinot ar citiem komponistiem.
"Vāgners atkailina. Tur neko nevar notēlot. Tev ir jābūt absolūti īstam, jo tur nav nekādas sevis prezentēšanas iespējas.
Tur nav tādas iespējas, ka tu vari tikt Vāgneram cauri ar selfijiem. Tas vienkārši nestrādā. Man liekas, ka Vāgners ir tas, kuš tev tiešām liek paskatīties ļoti dziļi sevī, pirms tu ver to viņa partitūru vaļā," pauž Kinča.
Operdziedātāja atzīst, ka karjeras sākumā Vāgnera mūzikai pievērsusies vairāk tādēļ, ka viņas balss bijusi spējīga to iznest, bet tagad viņa daiļrade kļuvusi par apzinātu izvēli: "Sākumā man ļoti patika tas, ka par mani runāja kā par cilvēku, kurš var dziedāt Vāgneru, bet tas mainās ar gadiem. Cilvēks, vēlams un cerams, kļūst gudrāks. Šobrīd tā ir mana izvēle, un es arī to gribu. Man ir 40+, un no Vāgnera neesmu nodziedājusi vien Kundrijas un Brinhildes lomas. Faktiski viss ir pacelts," atzīst dziedātāja Liene Kinča.
"Dievu mijkrēslis"
17. augusta vakarā pulksten 18.15 Latvijas Radio "Klasika" ēterā būs klausāms ieraksts no Riharda Vāgnera operas "Dievu mijkrēslis" koncertuzveduma koncertzālē "Cēsis", kurā piedalījās Mihaels Veiniuss, Trīne Mellere, Ains Angers, Bogdans Baču, Liene Kinča, Zanda Švēde, Armands Siliņš, Irma Pavāre, Aira Rūrāne, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un diriģents Tarmo Peltokoski.
Liene Kinča šajā koncertuzvedumā dzied Gutrunes lomu.
"Varētu domāt, ka pirmajos divos cēlienos viņa ir diezgan vieglprātīgs tēls – pēc teksta, ko viņa dzied. Tur arī nav daudz, ko dziedāt. Gutrunei galvenais ir tomēr ieraudzīt un dabūt Zīgfrīdu savā īpašumā, jo meitene ir noilgojusies būt precēta sieva," stāsta Liene Kinča. Gutrunes drāma, kad viņa saprot, ka Zīgfrīds viņu nekad nav mīlējis, plašāk atklājas tikai nākamajos cēlienos.
"Tur viņa parādās bagātākā amplitūdā – redzam Gutrunes ciešanas un to, ka viņa piedzīvo iekšējo zaudējumu. Tajā pašā laikā arī samierināšanos ar to, ka viņš jau patiesībā mīlējis tikai Brinhildi. Bet domāju, ka tādas milzīgi dziļas tēla šķautnes Gutrunē nevaram meklēt. Tā ir raksturloma, kas vienkārši ielikta šajā muzikālajā drāmā, lai stāsts starp Brinhildi un Zīgfrīdu izaugtu," prāto Liene Kinča.
