Lai arī kopā viņas muzicē tikai nedaudz vairāk par gadu, par klausītāju atsaucību un pieprasījumu sūdzēties nevar.
""Džezā tikai meitenes" un "Valmieras meitenes", Evelīna, Paula, Anete, Adele, Karīna un es – Agnese," tā "Valmieras meitenes" sevi skatītājiem pieteica vienā no šī pavasara koncertiem – "Džezā tikai meitenes".
"Pirmsākums ir meklējams bigbendā "Valmieras puikas", tāpēc mums ir tāda interesanta saspēle – "Valmieras puikas" un "Valmieras meitenes", un jau dažus gadus "Valmieras puikās" to saksofona grupu vairāk vai mazāk vilka meitenes; protams, bija tie divi nelaimīgie gadi, kuri ieviesa savas korekcijas, kovida gadi, sauksim lietas īstajos vārdos, kuru laikā bigbenda darbība daļēji tika apturēta, līdz ar to mums radās brīnišķīga iespēja nodibināt saksofona ansambli," par pirmsākumiem stāsta "Valmieras meiteņu" vadītāja Agnese Geduševa.
"Mēs jau iepriekš bijām spēlējušas kopā šad un tad un sapratām, ka mums ir brīnišķīga saksofona grupa, un
tai brīdī, kad dzima ideja par saksofona ansambli, tad bija tāds – uh! – būs "Valmieras meitenes". Tur nebija citu domu, ka būs kas cits," atceras Agnese.
Visām meitenēm ir jau sava muzikālā pieredze kādā kolektīvā, Adele Jākobsone, savulaik spēlējusi pūtēju orķestrī "Signāls" un atzīst, ka arī viņas pievienošanos "Valmieras meitenēm" savā ziņā arī ietekmējušas kovida laika korekcijas.
"Pirms tam spēlēju "Signālā", arī kovids man visu izjauca, bija tāda kā iešana uz galu, kovids tur pielika punktu tajā brīdī tai spēlēšanai, bet man visu šo laiku stāvēja skapī saksofons un likās – nu kāpēc viņš stāv, gribas spēlēt, jo tomēr esmu gājusi mūzikas skolā, trīs gadi tika nespēlēti. Un tad es uzrakstīju Agnesei vienkārši paldies, ka viņa iedvesmoja mani paņemt instrumentu, tad nākamajā rītā es saņēmu ziņu – vai es vēlos pievienoties. Es esmu ļoti priecīga, tā tam bija jānotiek; es biju domājusi, ka vairs nespēlēšu, bet te nu es esmu," stāsta Adele Jākobsone.
Pirmais darbības gads aizvadīts, intensīvi koncertējot, līdz ar to apliecinot, ka meitenes savā ziņā ir trāpījušas desmitniekā.
"Oi, traki! Mūsu pirmais gadiņš tiešām ir raksturojams vienā vārdā – traks!" saka Agnese Geduševa.
"Tas bija ļoti intensīvs, mēs nebijām gaidījušas, ka būs tik traki. Citi pašdarbības kolektīvi teica – "mums tagad sezona beidzas, mēs tagad atpūšamies", bet mums vispār nebija brīža, kad ievilkt elpu, jo tas pieprasījums bija tik liels!" atzīst Geduševa.
Meitenes stāsta, ka repertuāra izvēlē galvenais ir tas, lai šī mūzika patiktu pašām.
Anete Geduševa-Bērziņa piebilst, ka "repertuārs sastāv gan no latviešu, gan ārzemju mūzikas, no ārzemju mūzikas tie ir džeza standarti, ko mēs spēlējam, no latviešu mūzikas tās ir dažādi aranžējumi, ko mēs pārsvarā veidojam pašas".
"Viens no galvenajiem uzstādījumiem, kad sākām kopā spēlēt, – mums ļoti gribējās spēlēt latviešu tautas dziesmas džezīgās noskaņās. Principā, tā kā mums ir tāds īpatnējs sastāvs – seši saksofoni, viena klarnete –, tad mums tās aranžijas tautas dziesmām bija jāraksta pašām, līdz ar to tā bija iespēja arī pašām sākt kaut ko rakstīt," norāda Agnese Geduševa.
Paula Žuga savukārt atzīst, ka viņai "patīk, ka mēs spēlējam to, kas mums pašām patīk, ka mums nav tādas lietas, kas mums ir obligāti jāspēlē,
tā ir mūsu brīva izvēle un ļoti bieži rakstām pašas šo mūziku, tāpēc vēl ir pievienotā vērtība".
Ansambļa dalībnieces vieno arī tas, ka viņas ir mācījušās Valmieras mūzikas skolā un ir Gunāra Geduševa audzēknes, kurš Valmierā ilggadēji vadījis un vada pūtēju orķestrus, bigbendu "Valmieras puikas", bet Anete un Agnese ir viņa meitas.
"Mēs ar Aneti vienīgās neesam viņa audzēknes, bet īstās meitas, bet visas mēs esam Gunāra Geduševa meitenes, un līdz ar to tā ietekme un arī tāda pēctecības sajūta, man ir ārkārtīgi liela atbildība pret to, ka es esmu tā, kas, nevarētu teikt, ka turpina viņa pēdās iet, bet papildina," saka Agnese Geduševa.
Daļa no "Valmieras meitenēm" piedalās vēl arī Brīvprātīgo ugunsdzēsēju pūtēju orķestrī un tagad ir aktīvs mēģinājumu periods, gatavojoties Dziesmu svētkiem.
"Tas ir tā – ja cilvēkam patīk tas, ko viņš dara, viņš laiku atradīs, man ir tāda pārliecība. Protams, tas aizņem laiku, mēģinājumi nav viegli, ļoti bieži gari, bet, ja tas patīk, tad gribas, tad prasās aiziet uz to mēģinājumu pēc darba, atslēgties, tā sakot, no visām ikdienas lietām," saka Paula Žuga.
Bet, runājot par nākotnes iecerēm, tad, kā stāsta Paula, tās, kā jau piederas sieviešu kolektīvam, ir gluži sievišķīgas.
"Pirmkārt, es teikšu tā, ka mums būs vismaz pieci dažādi tērpi, šobrīd mums ir viens, nāk otrs un gan jau, ka būs vēl kāds jauns, kur mēs varbūt varēsim pat pārģērbties šova vidū, bet man gribas domāt, ka perspektīvas ir. Nav laikam bijušas tādas situācijas, kad nebūtu uzņemtas pozitīvi, parasti jau mēs cenšamies izdomāt kaut ko tādu, lai cilvēkiem patīk, lai cilvēkus uzrunātu, – tas, ka mēs sākām izdomāt kustības, lai būtu interesantāk publikai, man šķiet, ka kopumā publikai patīk, cilvēkiem daudziem jau patīk instruments kā tāds," spriež Žuga.
Un arī šī sezona "Valmieras meitenēm" izskatās, ka būs aktīva un piepildīta.
