Dāvis Čīma vada veiksmīgo izklaides vietu – Andrejostas kvartālu, kuru izveidoja nedaudz pirms pandēmijas sākuma, un pandēmijas laika ierobežojumi attīstību neapturēja, gluži pretēji.
Aiga Leitholde: Andrejostas kvartāla (AOK) aizsākums meklējams 2019. gadā. Pastāsti vairāk par šiem pirmsākumiem!
Dāvis Čīma: Tas ir jautrs stāsts! Mana šī brīža partnere Vita [Zeltzaķe] strādāja blakus esošajā restorānā "Mūsu terase" un mēs klājām galdu Jānim Šipkēvicam dzimšanas dienā. Viņš mums teica – es jums kādreiz uzdziedāšu! Sākām domāt, kur to lai izmanto? Galu galā sanāk, ka šī sadarbība bija aizsākums Andrejostas kvartālam. Tajā laikā vispār bija populārs kvartāla koncepts – Kalnciema kvartāls, Tallinas kvartāls un tā tālāk. Tā arī mēs atvērām Andrejostas kvartālu un viss sākās ar Shipsea koncertu. Skatuvi uzlikām uz peldoša pontona, no Ķīpsalas to pārvilkām pāri Daugavai. Toreiz tas nebija saskaņoti, bet koncerts notika. Tam sekoja divi modes tirdziņi un "Carnival Youth" koncerts. Nākamajā gadā teritoriju jau paplašinājām, pārņemot "Mūsu terase". Tā Andrejostas kvartāls sāka veidoties par AOK. Sākumā bijām trīs – es, mana partnere Vita un pavārs Donāts. Visu paši izdarījām, un tad aizgāja pieprasījuma ritenis.
2020. gads – tas jau ir pandēmijas laiks. Kur radās šis pieprasījums?
Mēs uzņēmāmies lielus riskus. Pandēmijas ierobežojumi galvenokārt attiecās uz iekštelpām, mums iekštelpu nebija. Mums bija tikai milzīga terase. Ar dzelteno līmlenti ik pa diviem metriem atzīmējām kvadrātus. Katrā kvadrātā varēja atrasties divi cilvēki. Likām arī stikla sienas un gleznas, šādi pielāgojoties ierobežojumiem. Pieprasījums bija milzīgs, un ar to nāca liela izaugsme. Pirmajos mēnešos varējām uzņemt 200 – 300 cilvēkus, nākamajā mēnesī atvērām vēl vienu bāru. Tad sapratām, ka mums ir vieta arī dīdžejam. Nākamajā mēnesī uzlikām skatuvi, attīstījām zonu pie ūdens. Šādi 200 cilvēku kapacitāte pieauga līdz 1000. Nākamajā gadā izaugsme turpinājās un mēs izaugām līdz 2500 cilvēku kapacitātei. Kad beidzās vietas krastā, izīrējām peldošus pontonus, uz kuriem uzbūvējām terasi.
Aizvadītās vasaras mūs ir lutinājušas ar lieliskiem laikapstākļiem, kuri ļoti motivē meklēt atpūtas vietas pie ūdens.
Jā, daudzi saka, ka veiksmes atslēga ir atrašanās vieta. Es saku – sirds. Mainot atrašanās vietu, daudzi teica, ka piedzīvosim neveiksmi, jo iepriekš tur neesot veicies. Šobrīd Andrejostas kvartālā varam uzņemt 8000 cilvēku. No pamestas jaunbūves to uztaisījām par nozīmīgu kultūras vietu, kur uzstāties gan jauniem, gan pieredzējušiem mūziķiem. Un arī šogad mēs augam – integrējam aktivitātēs sportu. Mums būs pludmales volejbola laukumi, badmintona laukumi, ārā sporta bāri. Būs dienas prieki.
Andrejsalā jūs neesat vienīgie, jums ir arī kaimiņi. Kā jums notiek sadzīvošana?
Es zināju, ka šis jautājums būs! Caur ērkšķiem uz zvaigznēm – tādas ir mūsu Andrejsalas attiecības. Kā Andrejostas kvartāls vienmēr ar visiem esam bijuši vislabākajā draudzībā. Redzi, mēs dzīvojam tik mazā vietiņā Rīgā, kur mums ir jāuztur veselīga konkurence. Var teikt, ka mēs, Andrejostas kaimiņi, dzīvojam vienā ielā. Man ir svarīgi, lai pie mana kaimiņa nāk. Kad viņš paēdīs pie mana kaimiņa, viņš pie manis atnāks izdzert tēju. Cilvēki staigā pa apli. Tāpēc, manuprāt, mums, Andrejsalā būtu jābūt vienam mērķim, lai cilvēki nāk tieši uz pašu Andrejsalu kā tādu. Kad pagājušajā gadā pārgājām uz jauno vietu dziļāk Andrejsalā, kaimiņi sacīja – labi, ka esat! Jūs vedat šurp jaunus cilvēkus. Mēs pavisam noteikti ne ar vienu nekonkurējam, šo laiku veltām savai attīstībai.
Kamēr kaimiņiem ir koncerts, ko jūs šajā laikā darāt?
Kamēr kaimiņiem ir koncerts, mēs viņus nepārbļaujam. Kad kaimiņiem koncerts ir beidzies, tas sākas pie mums. Mēs esam iemācījušies savā starpā komunicēt. Tas nenāca viegli un uzreiz, un es to arī saprotu. Mēs palīdzam viens otram – aiznesam ledu, citronus, ja kaimiņam tie ir beigušies. Tas ir forši! Gribētu teikt, ka Andrejsala ir Latvijas mazā Ibisa.
Vai tas, ka tu darbojies šajā nozarē, ir likumsakarīgi vai nejaušība?
Tā ir nejaušība. Esmu mācījies uzņēmējdarbību, Londonā ieguvu maģistra grādu. Uzņēmējdarbība ir plašs jēdziens – no sabiedriskās ēdināšanas nu jau esam kļuvuši par daļu no izklaides un kultūras nozares, un man tas patīk! Turpinot par to nejaušību, tagad, atceroties dažādas dzīve epizodes, tā šķiet likumsakarība. Piemēram, esmu piedalījies bērnu Eirovīzijā. Tā ir izklaide – ir! Vidusskolā biju skolas pasākumu organizators – ir! Tagad dzīve man ir piespēlējusi Andrejostu un festivālu. Beidzot es daru to, ko es reāli mīlu darīt.
Kad izklaide ir tava uzņēmējdarbība, tad mūziku vērtē pēc savu klientu vēlmēm. Vai tas, kas patīk vairumam apmeklētāju, patīk arī tev? Kas ir tava mūzika?
Man ļoti patīk latviešu hiphops, esmu kvēls fans. Tajā pašā laikā man ļoti patīk elektroniskā deju mūzika – house, tehno. Bet arī organizējot pasākumus esmu atvērts žanru daudzveidībai. Mums Andrejostā ir tā privilēģija, ka teritoriju varam sadalīt zonās. Mūsu priekšējā ūdens zona nekad nekāpj ārā no house un EDM (elektroniskā deju mūzika – red.). Paralēli blakus var notikt, piemēram, Aminatas koncerts. Viens otram tas netraucē. Tā ir tā privilēģija, ko varam iedot saviem apmeklētājiem, ka neierobežojam sevi žanros un darbībās, bet dodam iespēju saņemt dažādas emocijas.
Skatoties plašākā mērogā un ar tūrista acīm, tad Latvijas izklaides un kultūras dzīve ir jāvērtē Baltijas mērogā. Kā redzi atšķirības starp mūsu kaimiņu valstīm?
Negribētu vērtēt mūsu atšķirības no citiem. Es nezinu, ko dara citi, bet zinu, ko darām mēs. Kopā ar kolēģiem esam izbraukājuši pasaules top izklaides vietas. Esam bijuši Meksikā – Tulumā, Grieķijā – Mikonā, Losandželosā, Ibisā. Kad esi redzējis, kā dara labākie, tad viss ir vienkārši – izdari tāpat, tā nav raķešu zinātne. Esam bijuši arī pie kaimiņiem Igaunijā, Tallinas Telliskivi kvartālā, pirms vērām vaļā Andrejostas kvartālu. Sacījām – paņemiet mūs ar Vitu darbā, mēs gribam mācīties! Viņi atbildēja – jums nav ko mācīties. Runājot par tūrismu, Latvijā tas ir iedragāts un to mēs jūtam savos Vecrīgas restorānos. Cik ilgam laikam būs jāpaiet, lai atkal kļūtu labāk, to ir grūti pateikt. Latvijai būtu jādomā nevis par valstiska, bet gan par starptautiska mēroga aktivitātēm. Mēs redzam ar nesen izsludināto "Unreal" festivālu, kad 20 – 30 procentus no biļetēm ir iegādājušies cilvēki no ārzemēm – Igaunijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Vācijas un Nīderlandes.
Organizējot Eiropas līmeņa pasākumus gan kultūrā, gan sportā, mēs varam ieinteresēt ārzemniekus braukt uz Latviju.
Aprunāsimies par festivālu "Unreal". Kā radās šī ideja?
"Unreal" festivāls pēc aizvadītā gada Andrejostas kvartāla sezonas ir loģisks izaugsmes solis. Mēs esam savākuši vislabāko komandu, kas to var realizēt. Izvērtējām reālo situāciju, ko cilvēki grib – Andrejosta mums ir ļoti laba skola. Nedēļā apkalpojam aptuveni 20 000 cilvēku un, organizējot EDM pasākumus, pie ieejas stāv rinda un gaida stundu, lai tiktu iekšā, tad skaidrs – ir pieprasījums pēc EDM. Tā arī ideja radās – no mūsu stūrgalvīgām ambīcijām un sirreālajiem sapņiem, kā arī faktiem, ko iedod un parāda Andrejosta.
Festivāls notiks 17. jūnijā, kas ir nedaudz pirms Jāņiem. Laika apstākļi ārā pasākumam šajā laikā mēdz būt nestabili. Kāpēc tāda izvēle?
Šāds datums ir izvēlēts apzināti vēl pirms norises vietas, vadoties pēc tendencēm nozarē pēdējos četros gados. Jāņi tuvojas, bet vēl nav atnākuši. Cilvēkiem ir vasara galvā. Tas ir mēneša vidus, kad alga jau ir ienākusi. Otrs aspekts ir skolu izlaidumu laiks. Jā, pastāv risks ar laika apstākļiem, bet – mēs esam Latvijā – tas pastāv jebkurā mēnesī. Galu galā tā būs cita vieda pieredze un "Imagine Dragons" ir lielisks piemērs. Iespējams, ja nebūtu bijis lietus, koncerts nebūtu izvērties tik foršs. Ja par tehnisko izpildījumu, esam festivāls, kas integrē papildināto realitāti (angļu valodā "augmented reality" jeb AR – red.). Šajā sektorā lietus un laikapstākļi mūs neskar, jo AR baudīšanai nepieciešams viedtālrunis, kas mūsdienās galvenokārt ir ūdens izturīgs. Varbūt kamerā mēs uzliksim saulīti. "Unreal Festival" būs ne vien muzikāls, bet arī mākslas un tehnoloģisks ceļojums. Katrs paplašinātās realitātes 3D objekts, kuru mēs integrēsim kamerā, būs mākslinieku veidots mākslas darbs.
EDM svarīga ir arī skaņu sistēma, iespējams, pati svarīgākā. Ko jūs plānojat šajā jautājumā?
Arī šajā segmentā esam pieaicinājuši labākos, kas nodrošinās tehnisko izpildījumu. Esam izveidojuši īpašu dizainu skatuvei, ko tik tiešām varam saukt par nereālu. Šāda veida skatuve Latvijā vēl nav bijusi. Festivāla EDM pieredze nav tikai mūzika. Protams, centrā ir mūzika, bet svarīga ir gatavošanās, kopējā enerģija.
Es gribu, lai "Unreal Festival" ir kaut kas tāds, kam cilvēki gatavojas jau nedēļu iepriekš.
Tā pati esamība festivālā dos kopības sajūtu. Pirmais gads ir veltīts tam, lai uz Latviju atvestu mazliet no [festivāla] "Tomorrowland" sajūtas.
Mūzika un arī mūzikas bizness ir ļoti daudzveidīgs. Festivālus esam pieraduši saistīt ar grupu koncertiem, bet elektroniskā mūzika iedod pavisam citu priekšstatu un arī citu auditorijas aptveri.
EDM parasti raksturoju kā lielu cepuri, no kuras var vilkt ārā tehno, house, deep house un citus stilus.
Kas būtu jāzina par māksliniekiem, kas uzstāsies festivālā "Unreal"?
Šobrīd mūsu galvenie mākslinieki ir "Dimitri Vegas & Like Mike", kuri ir straumēti vairāk nekā miljards reižu tikai vietnē "Spotify" vien. Viņi ir EDM karaļi, kas pēdējos septiņus gadus vienmēr ir bijuši DJ MAG topa trijniekā. Tiem, kuri viņus nezina, iesaku paskatīties "Youtube", ko viņi dara! Tas ir fenomens, kādu enerģiju viņi izstaro! Nākamos lielākos māksliniekus vēl turam noslēpumā, bet izziņots ir arī Maiks Viljamss (Mike Williams), kas pirms pandēmijas sākuma tika atzīts par nākotnes mākslinieku ("artist of the future") – viņš ir jauns un spēcīgs. "Tungevaag" ir jauns norvēģu talants. Viņi uz skatuves kāps vēlāk vakarā. Vācietis un spānis – duo "Plastik Funk" uz festivālu tika uzaicināts tādēļ, ka jau ir uzstājies AOK un publikai ļoti patika. Gaullin pārstāv Lietuvu – viņš būs atpazīstams pateicoties pasaulslavenajam dziesmas "Seven Nation Army" remiksam. Semijs Porters (Sammy Porter) no Lielbritānijas pārstāvēs tehno žanru. Un tad vēl mūsu vietējais atbalsts Magnuss Eriņš, Makree, NF3, Bruno Drake, 24K, Rexton, Levan. Šobrīd izziņoti ir 14 dīdžeji, bet programmas papildinājums vēl sekos.
Kā tu domā, kas šajā lielajā mūzikas piedāvājumā ļauj konkrētiem māksliniekiem būt tik veiksmīgiem, pieprasītiem?
Es neesmu mūzikas profesionālis, bet varu šo jautājumu skatīt kā uzņēmējs. Nesen runāju ar saviem latviešu dīdžejiem. Manuprāt, Latvijā trūkst parauga un ticības. Piemēram, no sporta – mums ir Māris Štrombergs, kas ir paraugs BMX, uz ko skatīties un tiekties. Mūzikā māksliniekiem trūkst ticības pašiem sev. Viņi domā – es būšu parasts dīdžejs.
Ja tu pats sāc sev noticēt, ka vari, tad tev sāks ticēt arī apkārtesošie cilvēki. Ar darbu viss ir iespējams.
Kāpēc norvēģi var, bet mēs nē? Ar ko mēs esam citādāki? Mums pat ir siltāks klimats nekā viņiem. Es domāju, mēs varam! Arī uzņēmējdarbībā svarīgi ir ticēt un katru dienu izdarīt nedaudz vairāk nekā citi dara. Ja katru dienu izdarīsi kaut nedaudz vairāk nekā citi vai kaut nedaudz vairāk kā vakar, tu jau būsi priekšā. Un tas ir arī Andrejostas kvartāla veiksmes stāsts.
Noslēgumā, kāds ir tavs hobijs?
Esmu fanātisks makšķernieks. Tas ir tas brīdis, kad aizeju pie upes, izslēdzu telefonu un man nav problēmu.
