Kultūrdeva

Grupa "Juuk" raidījumā "Kultūrdeva" izpilda dziesmu "Neveiksmnieku vientulība"

Kultūrdeva

Grupai "Latvian Voices" jauns albums

"Kultūrdevā" viesojas mūziķi Edgars Šubrovskis un Sniedze Prauliņa

Skaistumu meklējam arī drūmākās, gotiskākās noskaņās. Grupa «Juuk» iepazīstina ar jauno albumu «Muļķa stabule»

"Es šo mūziku uztveru kā patiesu. Man liekas, tur nav nekas melots, tur nav speciāli saliktas puķītes, lai būtu skaistāk. Mēs skaistumu meklējam arī drūmākās, gotiskākās noskaņās," par grupas "Juuk" jauno albumu "Muļķa stabule" saka mūziķe Sniedze Prauliņa. Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" Prauliņa un Edgars Šubrovskis pastāsta par to, kāda dzeja viņus uzrunā un kā grupas mūziķi sākuši mainīties un apdāvināties ar sacerētajām dziesmām. 

Henrieta Verhoustinska: Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā jūs redzējāt ekspozīciju "Kā es jūtos pēdējā laikā". Kā jūs paši atbildētu uz jautājumu, kas ietverts šīs izstādes nosaukumā? 

Sniedze Prauliņa: Labi.

Pieklājīga atbilde. (Visi smejas) 

Edgars Šubrovskis: Mēs tikko pabeidzām albuma izdošanas darbu. Man personīgi ir tāda situācija, ka lielais akmens novēlās un sakrita virsū visas atliktās lietas, atliktās problēmas. Nu jau laikam arī tas būs pāri. 

Tad jau šī izstāde tev nāca tieši laikā. 

Edgars Šubrovskis: Izstāde kā izstāde. (Smejas)

Ko tu, Sniedze, par to varētu teikt? 

Sniedze Prauliņa: Es šo izstādi gaidīju, jo zināju, ka tāda tiek plānota. Man bija iespēja būt arī pašā atklāšanā. Jā, man noteikti šī izstāde patika. Žēl, ka tā nebija jau pirms desmit gadiem, kad tas man bija ļoti aktuāli. (Smejas) Es tur atradu dažādas interesantas izejas no drūmākiem laikiem. 

Vai mākslas metaforiskā valoda var palīdzēt grūtos brīžos, Edgar? 

Edgars Šubrovskis: Es skatījos "Kultūrdevas" sižetu, kur psihiatre runāja, ka viena puse ir refleksija par problemātiku, bet otra puse, un tā ir šajā izstādē – darbi, kas parāda ceļus. Es dikti nopriecājos par viņas sacīto. Jo parunāšanās, man liekas, mums netrūkst (runāt par problēmu, definēt to piecos sešos veidos – tas notiek), bet šajā izstādē es visvairāk nopriecājos par darbiem, kuri jau iezīmē bildi, kā rīkoties vai kā mainīt skatpunktu [..]. 

Jūsu mūzika, arī jaunajā albumā "Muļķa stabule", nav nekāds rožu dārzs un dzīvespriecīgais šlāgeris. Tā drīzāk ir brīžam gaiša, brīžam tumša melanholija. Kā jūs paši uzverat mūziku, kas ir šajā albumā? 

Sniedze Prauliņa: Es šo mūziku uztveru kā patiesu. Man liekas, tur nav nekas melots, tur nav speciāli saliktas puķītes, lai būtu skaistāk. Mēs skaistumu meklējam arī drūmākās, gotiskākās noskaņās. Redz, melnās drēbēs nestaigājam. 

Tas gan. (Smejas)

Edgars Šubrovskis: 

Skumjās varbūt ir vairāk motivācijas meklēt izejas vai refleksijas. Prieks ir prieks, prieku izbauda. 

Viena dziesmiņa par prieku ir. 

Edgars Šubrovskis: Man liekas, pat vairākas. Līksmības viļņa radīšana mūzikā – tā, protams, arī ir prasme. Ja vēl to izdara nestulbi, tad ir pavisam skaisti. Bet mūsu viļņi ir bišķi citādāki. 

Jūs albumā izmantojat lietuviešu dzejnieku Antana Jonīna (Antanas Jonynas) un Henrika Radauska (Henrikas Radauskas) un latviešu dzejnieku Pētera Brūvera, Andra Ogriņa, Linarda Tauna, Pētera Draguna dzeju. Ir arī Edgara Šubrovska teksti! Daļa no pieminētajiem dzejniekiem ir 20. gadsimta klasiķi, kas jau aizgājuši mūžībā, bet daļa ir šodienas pusmūža dzejnieki. Vai tas nozīmē, ka jauniešu dzeja jūs ne visai uzrunā? Šobrīd latviešu literatūrā ir ienākusi ļoti izteiksmīga jauno dzejnieku paaudze. Jautājums ir, kā jūs izvēlējāties tieši šo dzeju? 

Sniedze Prauliņa: Mēs neskatījāmies pēc vecuma. 

Pēc dzimšanas gada. (Smejas)

Edgars Šubrovskis: Vai pēc personas koda. Tu, man liekas, ļoti labi pateici par jauno paaudzi, kas ienāk. Latviešu dzejā pēdējos gados ik pa brīdim pavīd kas tāds, kas atkal ir manifestējams arī mūzikā. Es cenšos palasīt latviešu dzeju, un tā mana saskarsme ļoti bieži ir tāda, ka es redzu pašrefleksiju un ir ļoti daudz darbu ar formu. Bet tajā dzejā, ko mēs esam atraduši [albumam], ir dziedamais vai izkliedzamais vēstījums, kas varbūt ir arī ritmā un kas stāsta skaidrībā, tīrībā ir bijis mums pieņemamāks. Tas pats Jonīns ir ļoti tēlains, interesants, bet viņš diezgan skaidru bildi uzzīmē; tā nav maldīšanās vai rūpīga sekošana vārdu mežģos, kāda ir bijusi raksturīga latviešu dzejai. Es, protams, kaut kādā mērā vispārinu. Tā ir sanācis, ka vēstījuma tīrību... Es nezinu, vai tas ir saistīts ar dzejnieka vecumu [..]. 

Vai jums ir padomā ieskaņot kādu dziesmu lietuviski? Šajās pašās dziesmās Pētera Brūvera atdzejotās vārsmas var arī lietuviešu valodā [jeb oriģinālvalodā] iekombinēt. 

Edgars Šubrovskis: Tā kā Reiniks, ja? (Visi smejas)

Nav sliktākais piemērs!

Edgars Šubrovskis: Bet, ja nopietni, mēs tikko bijām festivālā Žagarē un mums bija kopkoncerts ar lietuviešu mūziķi "Tamsaulė". Viņa lietuviski nodziedāja gan "Arlek​ī​nu", gan "Ermoņiku balādīti". Mēs viņu pavadījām. 

Brīnišķīgi. 

Edgars Šubrovskis: Mēs dabūjām dzirdēt. Drusku mainījās uzsvari (akcenti tomēr vārdos ir citādi), bet kopumā nebija ne vainas. 

No kreisās: Sniedze Prauliņa, Edgars Šubrovskis un  Henrieta Verhoustinska
No kreisās: Sniedze Prauliņa, Edgars Šubrovskis un Henrieta Verhoustinska

Kā rodas jūsu dziesmas? Vai jums ir vajadzīgi īpaši apstākļi, meistardarbnīcas, izbraukumi ārpus ierastās vides? Vai ir tā kā tajā Annas Ahmatovas dzejolī "Ja vien zinātu, no kādiem gružiem dzejoļi aug nekaunīgi".

Sniedze Prauliņa: Droši vien, cik ļoti liela vajadzība ir kaut ko sacerēt. Reizēm vienkārši pašam vajag. Vai tas ir dzejolis, kas pašam jāsacer, vai skaņdarbs, kas jāiemācās – man tas viss ir kā viens. Būtībā es ņemu jebkuru laiku, ko Dievs man ir uzdāvinājis. Kaut vai, ja sešos no rīta pieceļos, es labprāt kaut ko daru. Protams, tas ir arī rūpīgi organizēts laiks, lai mēs varam gan paši kaut ko radīt, gan pēc tam arī iestudēt ar pārējiem. 

Tad kaut kādas sesijas tomēr notiek?  

Sniedze Prauliņa: Protams, jā. 

Edgars Šubrovskis: Man ļoti palīdz pagrūdieni. Tas, ko es daru – bieži vien lasot es izrakstu kaut kādu tekstu un pieglabāju. Tad ir brīdis, kad varētu parakstīt dziesmas, un es eju cauri tiem tekstiem. Reizēm gadās, ka uzreiz knirkt un gatavs – gan teksts, gan mūzika. Bet, 

it īpaši ar šo albumu strādājot, sadarbība mums bija ārkārtīgi izteikta. 

Sniedze atnesa dziesmu "Dzejnieks", es – aranžēju vai, piemēram, es uzrakstīju vārdus, bet [Oskars] Jansons paķēra un uzrakstīja mūziku, vai arī viņš man atsūtīja kaut kādu motīvu un es teicu – šie vārdi ļoti labi iet klāt noskaņas ziņā. Te mēs ļoti jaucāmies, viens otram devām dziedāt dziesmas. Mēs ļoti aktīvi savstarpēji ietekmējāmies, man liekas. 

Vai jūs ietekmēja arī Ingus Baušķenieks, pie kura jūs magnetofona lentēs atkal ierakstījāt albumu? 

Sniedze Prauliņa: Mēs tā kā ar gatavu materiālu pie viņa ejam, bet ar patiku kaut ko...

Edgars Šubrovskis: Reizēm viņš pārsteidz. Ejot pie Ingus, es nekad nevaru saprast, kas tur būs, un kaut kādā mērā mēs uz to paļaujamies. 

Vai tāpēc jūs tur ierakstāt ne pirmo albumu magnetofona lentēs?

Edgars Šubrovskis: Lentes ir nesējs, tā ir viena lieta, bet tas producenta pieskāriens – piemēram, grupa spēlē, un viņš pēkšņi izdomā, ka ģitāra skanēs nevis tā, bet citādi, un izrādās, ka tas ir tieši tā, kā ir nepieciešams. No tāda viedokļa viņš ir spējīgs šādus brīnumus ieviest miksā vai pat aranžējumā. Lai arī mēs paši lieli un gudri, bet viņš tāpat mūs spēj pārsteigt. Turklāt nevis ar kaut kādu racionālu pieeju, bet tieši ar māksliniecisko pienesumu. Jā, viņa ietekme tur joprojām ir. 

Jūs esat darbojušies citos muzikālajos projektos. Bija, piemēram, grupa "Hospitāļu iela", "Manta", un tagad ir grupa "Juuk". Kāpēc jums ir svarīga šī identitāšu maiņa? 

Edgars Šubrovskis: Sniedze neko nemaina. Sniedze ir Sniedze. (Smejas) Tas šķita godīgi – [jaunas grupas izveidošana]. Kad "Hospitāļu iela" izbeidzās un sākās ansamblis "Manta", Dambis no grupas "Inokentijs Mārpls" teica, ka vajadzēja turpināt ar to pašu nosaukumu. No vienas puses – varbūt vajadzēja. Bet "Juukā" ir Oskars [Jansons], kurš lielā mērā ir ietekmējis to, ka šī grupa ir radusies; viņš pa folklīniju ir galvenais speciālists. Vienkārši pavilkt apkašā, ka šis ir tikai papildinājums iepriekšējai grupai – tā tas vienkārši nav. 

Skaidrs. Nosaukumā "Juuk" ir nevis garais "ū", bet divi "u". Kāpēc tā? 

Edgars Šubrovskis: Izrādās, ka Indonēzijā, ja nemaldos, arī ir garumzīme uz "u", un

kaut kāds indonēziešu reperis jau bija aizņēmis šo nosaukumu – ["Jūk"]. 

Tieši tik vienkārši. (Smejas) Jūsu iepriekšējais albums "Siksp​ā​r​ņ​i" veltīts bērnu auditorijai. Tas jums ir neparasts žanrs. Vai grasāties atkārtot šādu veltījumu jaunākajai paaudzei? 

Sniedze Prauliņa: Šobrīd nē. 

Edgars Šubrovskis: Mēs vienmēr atvērti gotu bērniem. (Visi smejas) Tiem mēs esam gatavi jebkurā brīdī kaut ko piedāvāt. Faktiski viņi var nākt uz jebkuru mūsu koncertu. Es bērnībā arī lasīju grieķu mītus. Tagad es šad tad meitai tos palasu priekšā. Ārprāts, ko es bērnībā esmu lasījis! 

Vai ne? 

Edgars Šubrovskis: Pasakas, ja palasa... Arī latviešu. Piemēram, abi vecākie brāļi nolēma, ka nocirtīs trešajam brālim galvu, iemeta viņu akā un uzreiz, nekavējoties apprecēja princesi, aizveda mājās un dzīvoja, kamēr atnāca labais vecītis vai sunītis un to galvu pieaudzēja atpakaļ. 

Es jūtu, ka tautas daiļrade tev ir tuva. (Smejas) Sniedze, vai tu esi iedziedājusi dziesmas, kuras pati esi sacerējusi, un Edgars – savējās, vai arī jūs miksējāt? 

Sniedze Prauliņa: Ja man tagad būtu saraksts priekšā... Jo man šajā albumā katra dziesma ir kā savējā.

Ir dziesmas, kur mēs maināmies, un nav obligāti, ka tā ir mana dziesma un tikai es to dziedāšu.

Rakstot reizēm tu jau vari iztēloties. Ja tu raksti, teiksim, Oskaram, tad tu vari iztēloties Oskara... 

Edgars Šubrovskis: Es vienu dziesmu Sniedzei Ziemassvētkos uzdāvināju. 

Sniedze Prauliņa: Jā, Edgars iztēlojās, kā es to dziedāšu. Ziemassvētkos es saņēmu dāvanu – dziesmu "Bundziniece". Tā kaut kā. 

Edgars Šubrovskis: Mēs tagad esam sākuši mainīties, tas ir diezgan interesanti.

Kādi ir grupas "Juuk" plāni pēc muzicēšanas "Kultūrdevas" studijā? 

Edgars Šubrovskis: Es nezinu, ko mēs vēl varētu iesākt pēc muzicēšanas jūsu studijā. Faktiski esam sasnieguši pīķi. (Visi smejas) Par cik mums šis tas ir sarunāts, mēs to arī darīsim. Ir jāseko grupas feisbuka profilam, jo mums būs ļoti aizņemts jūlijs – būsim arī Dundagā, Lūznavā, "Labā dabā". Augustā, cerams, Līgatnē, "Zeitā" uzspēlēsim, Rīgā uz vasaras beigām/rudens sākumu domājam jaunajā "Totaldobžē" spēlēt. Iespējams, spēlēsim "Baloža" sezonas atklāšanā. 

Sniedze Prauliņa: Mēs to darījām arī iepriekšējā gadā. Bija ļoti labi. 

Edgars Šubrovskis: Būs kur mūs redzēt!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti