"Jazzkaar" ir kļuvis par iecienītu un stabilu zīmolu kā džeza un tam draudzīgo mūzikas novirzienu, tā vispār kultūras mīlētāju aprindās. Kā izdevās novērot uz vietas Tallinā, festivāla galvenos koncertus apmeklēja arī publika no Latvijas – gan mūziķi, gan augstvērtīgas džeza mūzikas klausītāji. Daudziem viens no Igaunijas galvaspilsētas apmeklējuma iemesliem bija arī 21. aprīlī fotogrāfijas muzejā "Fotografiska" atklātā pasaulslavenā britu fotogrāfa Mailza Oldridža retrospektīvā izstāde "Jaunava Marija. Lielveikali. Popkorns. Fotogrāfijas 1999–2020". Provokatīvu, apzināti pārstilizētu un vienkārši krāšņu darbu apkopojums, ko ieteicams apskatīt ikvienam fotomākslas cienītājam. Tas, starp citu, būs iespējams līdz pat 29. oktobrim.
Ņemot vērā, ka "Fotografiska" pirmā stāva izstāžu zāle ir arī "Jazzkaar" otras galvenās skatuves lokācija turpat Telliskivi kvartālā, Oldridža izstādes apmeklējuma apvienojums ar alternatīvākas džeza ievirzes koncertu izbaudīšanu bija pat ļoti loģisks risinājums. Arī lielākās festivāla zvaigznes uzstājās burtiski turpat aiz sienas – plašajā teātra telpā "Vaba Lava". Bez visa minētā arī pats Telliskivi kvartāls joprojām ir gana labs galamērķis vienkārši kultūru un ap to dzīvojošo kvalitatīvas ēdināšanas, dzirdināšanas un citu attiecīgu industriju piedāvājumu baudīt kārajiem Tallinas viesiem un loģiski – arī pašiem pilsētas iedzīvotājiem.
Īpaši pievilcīgs šis Tallinas rajons, protams, ir vasaras sezonā. Līdz tai gan vēl mazliet jāpaciešas, taču igauņiem, tāpat kā latviešiem, šogad aprīļa divdesmito datumu nedēļas nogale bija siltas pavasara saules baudīšanas svētki. Telliskivi tie bija džezīgi piesātināti, jo 23. aprīlī tur norisinājās "Jazzkaar 2023" atklāšanas koncerti, turklāt liela daļa tieši ārpus telpām. Fotomākslas cienītājiem par papildu prieku pagalmā pie "Vaba Lava"/"Fotografiska" tika atklāta arī franču meistara Andrē Perlsteina izstāde, kuras melnbaltajos lielformāta darbos ieraugāmas tādas nu jau mūžīgās džeza vērtības kā Nina Simona, Mailzs Deiviss, Djūks Elingtons, Kanonbols Aderlijs, Rejs Čārlzs un Ella Ficdžeralda.
Festivāla programma apgriezienus uzņēma netipiski strauji, jo jau otrdienā, 25. aprīlī, festivālā uzstājās šogad lielākā zvaigzne – amerikāņu jazz fusion stila un vispār ģitārspēles leģenda Maiks Sterns ar savu grupu, kurā muzicē gan viņa sieva Lenija Sterna, gan tādas džeza pasaules slavenības kā bundzinieks Deniss Čemberss un saksofonists Bobs Frančeskini, kā arī labi zināmais basists Kriss Min Doki. Starp citu, brālis pianistam Nīlam Lan Doki, kura projekts "Modern Standards Supergroup" kopā ar Billiju Kobemu, Rendiju Brekeru un Bilu Evansu pērn bija galvenais notikums mūsu pašu festivālā "Rīgas ritmi".
Ar to pašu Billiju Kobemu, kā arī Mailzu Deivisu un grupu "Blood, Sweat & Tears", kādreiz spēlējušais Sterns šķita nu jau pilnībā atguvies no 2016. gada smagajām plecu un roku traumām, kas tika gūtas pēc izteikti neveiksmīga kritiena. Neskatoties uz nu jau cienījamo 70 gadu vecumu, leģendārais ģitārvīrs virtuozi, enerģijas pārpilni un šķietami liegi nodemonstrēja savu pasaules klases meistarību, ļaujot gana daudz izspēlēties arī sievai Lenijai, kura arīdzan ir labi zināma vācu ģitāriste un dziedātāja.
Ar pārliecinošiem saksofona solo neatpalika arī Maika tautietis Bobs Frančeskini, taču liela daļa klātesošo uz otrdienas koncertu bija ieradušies, tieši pateicoties amerikāņu bundziniekam Denisam Čembersam, kurš daudz spēlējis kopā gan ar leģendāro funk grupu "Parliament/Funkadelic", gan Džonu Skofīldu.
No Latvijas atbraukušo koncerta apmeklētāju rindās bija arī tādi Čembersa amata kolēģi kā Artis Orubs un Kaspars Kurdeko, kurš bija atvedis līdzi arī vairākus savus studentus no Ventspils Mūzikas vidusskolas. Un nav šaubu, ka Denisa Čembersa apjomīgā bungu komplekta skanējums 25. aprīļa vakarā paliks atmiņā gan viņiem, gan pārējiem koncerta skatītājiem.
Pāris dienas vēlāk, 27. aprīļa vakarā, savu meistarību spoži nodemonstrēja arī neparastā amerikāņu saksofonzvaigzne Stīvs Kolmans ar savu ilggadējo grupu "Five Elements".
2014. gadā prestižo dažādu jomu inovatoru balvu "MacArthur Fellow" saņēmušais saksofonists attīstījis savu džeza mūziķu saspēles stilistiku, kas balstīta rūpīgā afrikāņu mūzikas sakņu izpētē un repetitīvā, bet nelineārā izpildījumā, kura laikā tiek izmantoti iepriekš sagatavoti muzikālie motīvi ar iespēju spontāni mainīt to secību, turklāt iniciators pēkšņajām izmaiņām var būt ikviens no grupas dalībniekiem. Intensīvā savstarpējā, pat nedaudz matemātiskā mijiedarbība gan īsti neļāva rast ciešāku kontaktu ar publiku, taču augstākās klases džeza izpildījuma sajūta gluži nemanot piezagās šā vai tā.
Daudz ciešāku saikni ar publiku jau 30. aprīļa jeb festivāla noslēguma vakarā izdevās rast Kolmana kolēģim no Kanādas Benam Vendelam ar savu grupu, kurā bungas spēlē neordinārais amerikāņu multiinstrumentālists Neits Vuds.
Abi spēlē kopā arī grupā "Kneebody", kā arī daudz saspēlējušies ar slaveno armēņu pianistu Tigranu Hamasjanu. Viņš piedalījās arī Vendela nupat klajā laistā jaunākā albuma "All One" ierakstā un tieši ar kopīgi iespēlēto skaņdarbu "In Anima" tad arī tika atklāta Bena Vendela un grupas uzstāšanās "Jazzkaar" festivālā.
Šoreiz pie klavierēm gan bija aizrautīgais un allaž kādu muzikālu pārsteigumu pa ķērienam glabājošais amerikāņu pianists Teilors Eigsti. Neits Vuds savukārt spoži nodemonstrēja, ka dinamiski kāpjošu A klases džeza bungu solo iespējams izveikt arī bez Denisa Čembersa cienīgas ekspresīvās eksplozijas.
Kā jau mūsdienīgā džeza festivālā pienākas, gana nozīmīga loma tika atvēlēta arī vairākiem spilgtiem pasaules jeb globālās mūzikas māksliniekiem. Par pārsteidzoši ievelkošu un galvu reibinošu latin jazz performanci parūpējās jaunā kubiešu zvaigzne – pianists un dziedātājs Horhe Lūiss Pačeko ar savu trio, nodemonstrējot absolūtu muzikālās izpausmes brīvību un spēju momentāni pārvērsties no balādi dziedoša saldā tēla neticamas intensitātes latīņamerikāņu ballīti ievērpjošā šovmenī.
Portugāļu fadu kultūru ļoti pārliecinoši pārstāvēja jaunā šā stila zvaigzne Sāra Koreija, kuras dziedājumam lielisks papildinājums bija portugāļu ģitāras meistars Angelo Freire.
Tāpat kolorītu eksotiskā stīgu instrumenta koras spēli duetā ar dāņu bundzinieku Stefanu Pasborgu piedāvāja izbaudīt gambiešu virtuozs Davda Džobartē, kurš ir pārliecinošs slavenas Gambijas mūziķu dinastijas tradīciju turpinātājs.
Loģiski, ka "Jazzkaar" festivālā allaž iespējams iepazīt arī progresēt turpinošo un daudzveidīgo igauņu džeza un arī citu mūzikas stilu kultūru. Šoreiz melomāna sirdi īpaši sasildīja divi mūsu ziemeļkaimiņu muzikālie projekti. Viens no tiem bija savu ceļu pārliecinoši ejošās džeza avangarda pianistes Kirkes Karjas trio kopā ar franču kontrabasistu Etjēnu Renāru un vācu bundzinieku Ludvigu Vandingeru. Turklāt šīs trijotnes jutekliskā saspēle stilā, ko varētu dēvēt par salauzto džezu, par godu koncertam festivālā bija papildināta ar vēl četru līdzīgi domājošu kolēģu no Austrijas, Vācijas, Somijas un Dienvidkorejas pienesumu, uz vietas radot īstu paplašināto tehniku un brīvas improvizācijas laikmetīgās mūzikas šedevru, kas noslēgumā "Vaba Lava" zālē izraisīja stāvovācijas.
Otrs bija leģendārā igauņu saksofonista Raivo Tafenau dēla – bundzinieka Ramuela Tafenau – kvartets, kurā, starp citu, spēlē arī Tallinā dzīvojošais un muzikāli ļoti pārliecinošais latviešu pianists Artis Boriss. Kopā ar "Jazzkaar" laikā Igaunijas Gada džeza mākslinieka balvu saņēmušo basistu Janno Trumpu un arī pie mums labi zināmās igauņu funk mūzikas blices "Lexsoul Dancemachine" ģitāristu Kristenu Kūtneru tika nospēlēts lielisks mūsdienu džeza koncerts, radot viennozīmīgu vēlmi kādreiz apmeklēt vēl kādu Ramuela Tafenau kvarteta uzstāšanos. Iespējams, tepat Rīgā.
Ramuels un Janno Trumps kopā ar vēl citiem kolēģiem uzstājās arī milzu ballīti festivālā visvairāk atgādinājušajā sestdienas vakara koncertā, kurā galvenās zvaigznes bija jau minētais Ramuela tēvs Raivo Tafenau un… trīs populārākie Igaunijas reperi: reket, villemdrillem un nublu! Tika radīts kas līdzīgs mūsu pašu džezfanka grupas "Very Cool People" pirms četriem gadiem realizētajam projektam "Pa apli" kopā ar ansi un Edavārdiem, apspēlējot hiphopa hitus džezīgākā manierē un sapulcējot vienā koncertā kā vecākus, tā viņu atvases…
"Jazzkaar" arī šoreiz izdevās pārsteigt ar ļoti krāsainu muzikālo dažādību, kas, pateicoties improvizācijas elementiem, joprojām bija vairāk vai mazāk pietuvināta džezam un ko droši var pielīdzināt dzeņa vēdera raibumam. Šo festivālu vērts apmeklēt ar atvērtu sirdi un prātu, tad patīkamu pārsteigumu un košu iespaidu, ko atcerēties, būs tik tiešām daudz. Turklāt nākamā gada aprīlī "Jazzkaar" atzīmēs jau 35 gadu jubileju, kas neliek šaubīties, ka joprojām spriganā ilggadējā festivāla organizētāja Anne Erma un viņas komanda būs parūpējusies par vēl jo īpašākiem muzikālajiem pārsteigumiem.
