Seriāla “Grims” galvenā varoņa labākais draugs ir vilkacis. Mūsdienu Portlendā nedzīvo tikai cilvēki, bet arī dažādas pasaku radības, kuras savu veidolu ieņem parastajiem ļaudīm nemanot. Grims ir policists un senas dzimtas pēctecis. Grimi radības redz un prot medīt. Tad lūk, jau pirmajās sērijās savu talantu atklāsmē ierautais varonis satiek vilkaci un sadraudzējas. Vilkacis ir vegāns un daudz laika iegulda, lai mainītu savu būtību un piemērotos 21. gadsimta sadzīves prasībām.
Šo piemēru atcerējos saistībā ar Gļeba Panteļejeva jaunāko izstādi “Hormonija”. Ieejot izstāžu telpā, uzreiz atrodaties divu lielizmēra skulpturālu tēlu – vilka un vilcenes – priekšā. Veidoli paņem uzmanību, aizsegdami turpmāko mākslas darbu ekspozīciju.
Vilks cēli nostājies, piepaceltu asti, gaudo. Vilcene gatavojas lēcienam. Šo duetu vien var ilgi apbrīnot, iepazīstot skulptūru smalki robusto veidojumu. Tās efektīgi atgādina par Latvijā populārākajiem plēsējiem un to formas skaistumu. Abi zvēri ir spēcīgi, mežonīgi un bijājami.
Panteļejevs izstādes aprakstā runā par cilvēka dzīvniecisko dabu un atkarību no hormonālajām svārstībām. Homo sapiens ir “plēsīgs, savtīgs, agresīvs un gribošs bara dzīvnieks”.
Mākslinieks nesniedz atbildes, bet aicina apdomāt cilvēka dzīvnieciskuma nozīmi civilizācijas vēsturē.
Aiz vilkiem izstāde turpinās ar niansēti izstrādāta seģenē ietuntulēta Ļeņina ratiņkrēslā figūriņu, divgalvainu, staltu kentauru, kur viens ir Vāgners, otrs Musorgskis, abi karavīru ķiverēs.
Otrajā “XO” telpā izlikta iepriekšējo darbu uzvilkto spriedzi atslābinoša skulptūra ar bļitkotājiem uz ledus, caur kuru staro no dzīlēm mirdzoša gaisma. Figūriņas kā bērnības zaldātiņi, visas pēc paša mākslinieka ģīmja un līdzības.
Darbs iepriecina un vedina lēnākai apcerei, kaut, droši vien, ar lielā ledus klājuma un mazo cilvēku kontrastu domāta dusošas dziņas un guldzošu zemapziņas upju tematizācija.
Turpat pie sienas pakārta gleznas formāta skulptūra. No pienainas virsmas iznirusi Ļeņina seja un pigā savilkta roka – “Ļeņins spermas jūrā” esot metafora “stagnējošās civilizācijas apsēklošanai, apaugļošanai un restartēšanai.”
Panteļejevs tiešām atbildes nesniedz, turklāt pārspīlē, kā jau “dzīvniecisks tēviņš”. Skaidrs, ka hormonu vētras cilvēka rīcību neattaisno. Cilvēks ir morāls un saprātīgs dzīvnieks, kurš regulāri pieņem lēmumus un izvēlas.
Cilvēks ir savās saprātīgajās izvēlēs brīvs dzīvnieks.
Apzinoties savu spēku, vari izvēlēties un savienot vārdus. Tie palīdz sevi saprast un veidot kā garīgu skulptūru. Brīvība, agresija/dusmas, griba, dziņa, iztēle, atbildība, pienākums ir daži no vārdiem, ar kuriem savu sākotnēji nenoteikti sapņaino dzīvnieka būšanu veidot. Civilizēt, izglītot? Varbūt tas vairs nav tik aktuāli, jo cilvēku vairums visupirms ir civilizēti un prātīgi dzīvnieki. Un Panteļejevs to zina. Tāpēc viņa jaunākā izstāde ir tik interesanta.
