Lai gan pasaulē ir arī citi autori, kas savos darbus izmanto zirnekļu tīklus, ar tādu metodi kā Andrejs Nadeždinskis nestrādā neviens.
Inga Jurova: „Kad viņš tos darbus atnesa, visi darbinieki teica – cik tas ir skaisti! Jo tas, ka cilvēks dara kaut ko tik neparastu – viņš savāc zirnekļu tīklus, viņš tos apzeltī – tā ir viena lieta, bet tas rezultāts ir patiešām ļoti estētisks un skaists."
Var ļoti labi saprast galerijas „Museum.lv” mākslinieciskās vadītājs Ingas Jurovas un viņas kolēģu reakciju, pirmo reizi Andreja Nadeždinska kompozīcijas ieraugot, jo tās patiešām ir ļoti izsmalcinātas, filigrāni izstrādātas un raisa apbrīnu gan par meistarīgo tehniku, gan vizuālo izteiksmību.
Izrādās, autors ir tehniskas profesijas cilvēks ar radošu dzirksti, kurš aptuveni pirms 10 gadiem sāka attīstīt ideju par zirnekļu tīklu izmantošanu mākslas kompozīcijās, un nu jau trīs gadi, kopš ideja īstenota arī praktiski.
Kaut arī Andrejs runā latviski, par darba procesu un specifiku viņš precīzāk var izteikties krievu valodā, tajā arī viņa stāsts: „Ideja sakņojas bērnības iespaidos, jo jau toreiz man ļoti patika vērot, kā zirneklis auž tīklu, man tas šķita kaut kas brīnumains. Vēl joprojām tas mani iedvesmo. Es zinu, ka zirneklim tīkls vajadzīgs barības iegūšanai un citiem dzīvības nodrošināšanas procesiem, bet es to uztveru kā arhitektūru, kā perfektu izstrādājumu, man ļoti patīk tā ģeometrija, dekoratīvisms. Pie tam katrs no tiem ir unikāls - tāpat kā nav vienādu sniegpārsliņu, nav arī vienādu zirnekļa tīklu."
Andrejam Nadeždinskim ir sava sistēma un sava tehnoloģija, kā viņš darbojas ar zirnekļu tīkliem. Jau trešo sezonu no maija līdz septembrim viņš dodas ekspedīcijās, kas sākas trijos no rīta, un ievāc skaistākos un interesantākos eksemplārus.
Viņa devīze ir – nekad nedarīt pāri dzīvniekiem, tādēļ viņš ievāc vai nu pamestus tīklus vai zirneklīti padzen no tīkla ārā, lai tas veido atkal jaunu savu meistardarbu.
Pēc tam
savāktos tīklus viņš konservē pēc paša izstrādātas metodes un pārklāj ar 24 karātu zeltu, izmantojot vakuuma pārklāšanas metodi.
Šobrīd autora kolekcijā ir 300 iekonservētu tīklu, 50 no tiem glabājas zeltā, bet 14 pārveidoti mākslas kompozīcijās, ko arī redzēsim izstādē.
„Van Goga saulespuķes”, „Salūts”, „Pienene” – tie ir daži no kompozīciju nosaukumiem.
Andrejs Nadeždinskis rāda: „Šī darba nosaukums ir „Trio”, tā kā šeit redzami trīs zirnekļu tīkli. Divi no tiem ir klasiska izpildījuma, kādi bieži redzami Latvijas dabā, tie tapuši saulainā laikā, bet trešais ir tīkls, kas darināts lietus laikā – tam ir cita ģeometrija, tas ir pastiprināts ar tādiem kā nelieliem trīsstūrīšiem, lai varētu noturēt zināmu daudzumu mitruma un nesatrūktu. Plus, lūk, vēl saglabājies viens ods, es to neizņēmu, kā tas dabā bija, tā arī palika."
Zirnekļa tīkla dizains atkarīgs no laika apstākļiem, gadalaika, zirnekļa vecuma un noskaņojuma. Tas redzams arī izstādē, kur īpašu uzmanību pievērš arī kāds īpaši avangardisks darinājums:
„Šis ir interesants, es to nosaucu „Ekspresija”, jo zirneklis, kas to veidoja, ir bijis īpašā dvēseles stāvoklī. Nevaru pat iedomāties, kas viņu tādā noveda - vai nepatikšanas ģimenē, vai varbūt kādi toksiski izgarojumi, ko viņš saelpojās, bet te redzams, ka viņš ir skrējis no stūra uz stūri, psihojis, un tas viss atspoguļojas tīkla zīmējumā. Tas ir nestandarts, daudz tādu nevar atrast”.
Inga Jurova piebilst, ka galerijas darbinieki avangardiskās kompozīcijas radītāju jau nodēvējuši par Antonio Gaudi:
„Kad Andrejs saka, ka zirneklis ir arhitekts, tad šis ir tāds arhitekts, kas dara pa savam visu. Kad visi ceļ normālas baznīcas, tad ir viens, kas ir spējīgs uz kaut ko šādu, tāpēc viņš ir Gaudi gara radinieks."
Lai arī pasaulē ir autori, kas savos darbos izmanto zirnekļa tīklus, ar tādu metodi, kā Andrejs Nadeždinskis nestrādā neviens. Viņa veikumu mākslas galerijā „MuseumLV” varēs aplūkot līdz marta vidum.
