Zinātniskās fantastikas izstādi «Arsenālā» papildina simpozijs un dzejas performance

Zinātniskajai fantastikai veltītā izstāde "Nenorunātās tikšanās”, ko 12. decembrī atklās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē “Arsenāls", ietvers gan vēsturisku izpēti, gan zinātniskās fantastikas tēmas atspoguļojumu mūsdienu mākslinieku darbos, medijus informē Latvijas Laikmetīgās mākslas centra pārstāvji.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotā izstāde “Nenorunātās tikšanās” pievērsīsies zinātniskās fantastikas iespaidam Latvijas kultūrtelpā pagājušā gadsimta otrajā pusē, atsaucoties uz izstāžu sēriju “Zinātne un zinātniskā fantastika” (1975-1982), kā arī aptvers mūsdienu mākslinieku darbus, kuros, iztēlojoties alternatīvas nākotnes iespējas, izcelti šobrīd aktuāli feminisma, ekoloģijas un politikas jautājumi. Projekta nosaukums “Nenorunātās tikšanās” aizgūts no Brāļu Strugacku tāda paša nosaukuma stāstu krājuma, kas izdots Rīgā 1987. gadā.

Anton Vidokle, no “Immortality for All: A Film Trilogy on Russian Cosmism” (2014–2017). HD video, color, sound. 96’.

Izstādes atklāšanas dienā notiks seminārs pedagogiem, lai iepazīstinātu ar izstādes programmu bērniem.

14. decembrī notiks izstādei veltīts simpozijs, kurā kuratores Inga Lāce, Andra Silapētere un Solvita Krese vadīs sarunas ar māksliniekiem Ilvu Vesterlundu, Kristapu Epneru, Ievu Balodi, Antonu Vidokli, Driantu Zeneji, Annu Lislegārdu, Baharu Nūrizadi un Viktoru Timofejevu.

Savukārt 23. janvārī notiks “zinātniskās dzejas” performance, kurā piedalīsies dzejnieces Jeļena Glazova, Elīna Bākule un Ieva Viese-Vigula.

Plašāka informācija par pasākumiem būs pieejama LLMC un LNMM mājaslapās.

Pakui Hardware. “Extrakorporal” (2019).

Padomju periodā zinātniskā fantastika bija ideoloģijas atbalstīts žanrs, kas manifestēja progresa un zinātnes attīstības virzītas utopijas, sasaucoties ar komunisma paradigmu un idejām. Tomēr arī šeit tika ievērota stingra cenzūra, neļaujot izvirzīties idejām, kas izjautā varas sistēmu un tās mehānismus. Savukārt mūsdienās notiek vēl nebijusi tehnoloģiskā attīstība, kuras uzplaukums kontrastē ar tikpat strauju sociālpolitisko procesu virzību labēja konservatīvisma virzienā. Tāpat kā dažādos vēstures sastrēguma punktos, arī šobrīd aug interese par zinātnisko fantastiku, kas piedāvā gan progresīvas utopijas, gan provocē ar biedējošām distopijām. Paralēli saistībai ar zinātni un tehnoloģijām zinātniskās fantastikas piedāvātajās utopijās tiek atspoguļoti arī tādi jautājumi kā koloniālisms, klases, rasu un dzimumu nevienlīdzība vai draudošās ekoloģiskās katastrofas.

Izstādes “Nenorunātās tikšanās” mākslinieki: Māris Ārgalis, Ieva Balode, Auseklis Baušķenieks, Žeņs Bo (Zheng Bo), Maija Dragūne, Aleksandrs Dembo, Kristaps Epners, Dzidra Ezergaile, Pēteris Džigurs, Neša Glinna (Nash Glynn), Alberts Goltjakovs, Inārs Helmūts, Anna Lislegārda (Ann Lislegaard), Zenta Logina, Malda Muižule, Deimants Narkēvičs (Deimantas Narkevičius), Bahara Nūrizade (Bahar Noorizadeh), Artūrs Ņikitins, Pakui Hardware, Ivars Poikāns, Māra Rikmane, Artūrs Riņķis, Vladislavs Šapovalovs (Vladislav Shapovalov), Genādijs Suhanovs, Kirils Šmeļkovs, Viktors Timofejevs, Antons Vidokle (Anton Vidokle), Artūrs Virtmanis, Sīfa Vesterberga (Sif Westerberg), Ilva Vesterlunda (Ylva Westerlund), Driants Zeneji (Driant Zeneli).

Bahar Noorizadeh, video “After Scarcity” (2018).

Projekta “Nenorunātās tikšanās” pirmā izstāde “Kosmiskā eksistence” norisinājās Kopenhāgenā no 13. septembrim līdz 28. oktobrim sadarbībā ar laikmetīgās mākslas centru "Den Frie".

Izstāde būs skatāma no 13. decembra līdz 2020. gada 23. februārim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti