Jau trīspadsmit gadus katru vasaru Eleonora Šturma viesojas Latvijā. Tā viņai ir gan emocionāla nepieciešamība, gan katru reizi šeit veicams arī kāds uzdevums. Vairakkārt viņa palīdzējusi Latvijā rīkot viņas dzīvesbiedra - komponista Arnolda Šturma piemiņai veltītus koncertus, bet pirms diviem gadiem Latvijā klajā nāca viņas pašas sastādītā grāmata par trimdas mākslu Ņujorkā.
Esot Latvijā, viņa rūpīgi seko līdzi Latvijas mākslas dzīvei un ar lielu azartu piedalās svētkos. „Piemēram, es biju Dzegužkalnā nupat Jāņus sagaidīt. Tas bija vienreizēji - tā enerģija, kas tur kūsāja no tautas, kas tur bija sapulcējusies,” saka Eleonora Šturma.
Jāņos Dzegužkalnā viņa piedzīvojusi arī kādu zīmīgu situāciju, kā pati to raksturo, proti, pie atspirdzinājumu galda iepazinusies ar kādu sirsnīgu krievu tautības cilvēku no Latgales. „Viņš bija dzimis Daugavpilī, un es arī tur esmu dzimusi. Mums bija ļoti brālīga sarunāšanās, kaut arī pirms tam viņš ar savu sievu runāja krieviski. Bet viņiem abiem bija svarīgi Dzegužkalnā būt Jāņos un priecāties kopā. Viņš teica: «Kāpēc valdība nevarētu būt tik vienota, kādi mēs šobrīd esam? Kāpēc vajadzīga šķelšanās?»”
Skaisto visas tautas kopā būšanas sajūtu Eleonora Šturma ļoti cer sagaidīt arī no Dziesmu svētkiem, un arī tie ir viens no iemesliem, kādēļ viņa šovasar ir Latvijā.
Savukārt trešdien viņu ikviens interesents varēs sastapt izstāžu zālē „Arsenāls”, kur viņa stāstīs par trimdas latviešu mākslu, kas ir būtiska mūsu identitātes sastāvdaļa, bet par kuru šeit Latvijā joprojām zinām ļoti maz.
Eleonora Šturma tai Ņujorkā sekojusi līdzi vairāk nekā 50 gadu garumā. Mākslas zinātniece stāsta, ka to raksturo milzīga daudzveidība, žanru un stilu dažādība, taču cauri tai teju vienmēr izvijas arī kāds īpašs latviskuma kods. „Es to novēroju, ka šis latviskais krāsu izjūtu smalkums un harmoniskā izjūta gleznas darinājumā pārmantojas. Tā ir sākusies ar Jani Rozentālu vistālākajos laikos un atdzimst un atdzimst no jauna dažādos veidolos. Šī māksla cilvēku vēlas darīt izlīdzinātu, nevis satraukt. Tas, man šķiet, arī ir tas latviskais,” skaidro Šturma.
Kā tas nācies, ka daudzi latviešu trimdas mākslinieki arī pat ilgu gadu gaitā tomēr nav pilnībā sakausējušies ar amerikānisko vidi - Eleonora Šturma domā, ka tas ir tādēļ, ka nacionālā piederība tomēr ir ļoti būtisks ikviena cilvēka pilnvērtīgas dzīves aspekts. „Mēs jūtamies savienoti ar īpašām saitēm, ja mums ir darīšana ar mākslu, mūziku vai literatūru. Tas ir tas, kas mūs paceļ pāri amerikāniskajam. Ja mēs no tā atteiktos, tad mēs būtu ne šis, ne tas,” skaidro Šturma.
Par latviešu mākslu trimdā, ar ko tā iezīmīga, atšķirīga un vērtīga, ceturtdien varēs uzzināt izstāžu zālē „Arsenāls”, kur būs tikšanās ar mākslas zinātnieci no Ņujorkas Eleonoru Šturmu. 9.jūlijā viņa piedalīsies arī starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Latviešu māksla trimdā”, kas notiks Rīgas Biržā.
