Līdzās ierastajiem ledus un smilšu skulptūru festivāliem Jelgavā par tradīciju kļuvis arī uguns skulptūru simpozijs, kuru pirms desmit gadiem aizsāka tēlnieks Aleksandrs Djačenko. Djačenko starp mums vairs nav, bet arī šogad, tuvojoties gada īsākajai naktij, Pasta salā rosās keramiķi, lai izveidotu divmetrīgos mākslas darbus, kas papildinās šamota skulptūru parku. Šā gada simpozija vadītāja, māksliniece Ilze Emse-Grīnberga norāda, ka kādam tradīcija jāturpina: "Pirmkārt tāpēc, ka, ja mēs paskatāmies pāri plecam tajā parkā, kas ir unikāls un desmit gadu garumā ļauj jelgavniekiem piesaistīt ļoti plašu cilvēku uzmanību no visas pasaules, jo tas ir unikāli. Otrkārt, man šķiet, ir ļoti jauki, ka mēs kaut šādi mazliet varam radīt Jelgavas vecākās rūpnīcas "Latvijas keramika" kaut kādu nebūt turpinājumu."
Šā gada tēma ir "Zīmes un nozīmes", kurā mākslinieki pauž arī savu redzējumu par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Ilze Emse-Grīnberga teic: "Jā, domājot par to, kas notiek tepat ļoti netālu no Latvijas robežas, vienkārši tā iekšējā sajūta reizēm iestrēgst tādā zināmā bezjēdzīgumā, varbūt arī tajā, ko mēs šobrīd darām, tomēr tai pat laikā tas ir kaut kāds mūsu dzīvības un dzīves apliecinājums."
Pieredzējušie Lietuvas mākslinieki Vilis Šļuzelis un Irēna Šļuzeliene no šamota veido savu interpretāciju par Madonnu.
"Kad mūs uzaicināja uz šo plenēru, bija laiks, kad Ukrainā sākās karš. Mēs to ļoti asi un emocionāli uzņēmām, un ļoti gribējās kādu cerību, mieru. Mēs redzējām un dzirdējām, kā no turienes bēg, kā glābj turienes bērnus un sievietes. Un tad vēl viena tāda slikta lieta – mēs pārdzīvojām pandēmiju, kad mēs bijām slēgti. Bija cerība uz jaunu dzīvi, uz jaunu dienu un uz to, ka viss beigsies labi. Domās Madonna vienmēr iet uz gaišo nākotni un nes savu bērnu, lai glābtu cilvēci," stāsta Irēna Šļuzeliene.
Nato Eristavi no Gruzijas ir daudzās valstīs atzīta keramiķe, bet lielformāta darbs no šamota viņai esot jauns izaicinājums. Māksliniece stāsta, ka pagājušajā vasarā Abgunstes muižā iepazinusies ar Ilzi Emsi-Grīnbergu, atbraukušas arī apskatīties šamota skulptūru parku, un viņai ļoti gribējies izveidot šāda veida darbu. Tā nu tagad Jelgavā top Nato Eristavi "Totēms". Šajā "Totēmā" būs gruzīņu dejas detaļas. Tā ir deja, kurā ir līnijas, dinamika. Tā ir sistēmiska deja, kas iet tikai uz priekšu. Tā ir tāda cilvēku rinda, kas iet visu laiku tikai uz priekšu un nekad nepagriežas atpakaļ. Tas ir simbols. Valsts, kur tā stāvēs, vienmēr attīstīsies un ies tikai uz priekšu, uz gaišu un saulainu nākotni," stāsta keramiķe.
Skulptūra tiek dedzināta aptuveni desmit stundas, un tikai tad būs redzams gala rezultāts. Tas arī ir iemesls, kāpēc mākslinieki nevēlas stāstīt, kā izskatīsies gatavā skulptūra.
Turpina Ilze Emse-Grīnberga skaidro: "Mūsu darbs vislielākā mērā ir atkarīgs no laika apstākļiem, tāpēc es neteikšu ne jā, ne nē, ne melns, ne balts, jo tas, ko mēs darām, tiešām ir laika vīra rokās. Ja viss būs labi, tām vajadzētu būt divus metrus augstām un veiksmes gadījumā turēties vertikāli."
Skulptūru atvēršanas pasākums būs vasaras saulgriežos – 21. jūnija pusnaktī, kad skulptūras aptverošā kamera tiks atvērta un Pasta salā savīsies folkloristu dziedājums un šamota mākslas darbu kvēlošana.
