Pirms katras Adventes svētdienas ticis atklāts viens no skatlogiem. Tie apmeklētājiem ir pieejami un aplūkojami bez maksas un ir iekārtoti skulptūru dārzā esošajā oranžajā “Siltumnīcā”.
Trešajā, nesen iekārtotajā skatlogā, redzami Zuzānu kolekcijā reti rādīti un jauniegūti tēlniecības darbi. Zuzānu kolekcijas grafikas un tēlniecības kolekcijas kuratore Arta Vārpa Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” uzsvēra, ka trešais skatlogs krasi atšķiras no pirmajiem diviem, kuros skatāmi lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmeti krāšņā Ziemassvētku atmosfērā.
“Trešajā Adventei mēs izraudzījāmies askētiskāku variantu, parādot divas askētiskas skulptūras no Zuzānu kolekcijas un mēģinot ar visai vienkāršiem izteiksmes līdzekļiem uzburt nedaudz nostalģisku noskaņu par svētkiem,” stāstīja Arta Vārpa.
Viena no divām skatlogā esošajā skulptūrām ir Alberta Terpilovska "Raimonda Paula portrets ar akordeonu”, kura tapusi 1978. gadā. Arta Vārpa stāstīja, ka šī skulptūra atšķiras no tēlnieka pārējiem zināmajiem darbiem.
“Tā nav vienkārši tādās padomju tēlniecības skarbajās formās veidota cilvēka figūra, Mēs pazīstam tēlnieku Albertu Terpilovski kā izteiksmīgu monumentālistu. Ir šī viņa lielā Andreja Upīša figūra – piemineklis pie Kongresu nama, krastmalā ir memoriāls 1905. gada notikumiem. Bet šajā nelielajā skulptūrā viņš ir attēlojis ne tikai nopelniem bagāto komponistu un skatuves mākslinieku, bet arī sev tuvu draugu.
Šī personīgā dimensija un laika gars ir ļoti labi notverts šajā skulptūrā.”
Blakus Alberta Terpilovska skulptūrai ir krievu konceptuālista Leonīda Sokova darbs "Lācītis Ķepainītis”, kurš arī tapis septiņdesmito gadu beigās. Materiāls, kādā skulptūra tapusi, ir krāsots koks.
“Viņš ir tāds “soc-art” mākslinieks. "Soc-art" ir paralēla parādība "pop-art", taču tā izmantoja nevis populārās masu kultūras elementus, bet gan padomju kultūras oficiālās varas saukļus, simbolus, gan arī ikdienas lietas,” skaidroja Arta Vārpa.
Pirmajā skatlogā redzams krāšņs svētku galds ar stikla, kristālstikla un citiem gaismās zaigojošiem traukiem, šo instalāciju veidojusi māksliniece Darja Meļņikova, savukārt skatlogu ar sapņu pili un ziemas sporta porcelāna figūriņām iedzīvinājusi arhitekte Evelīna Ozola, kura stāstīja, ka darbs ar pili ir bijis sava veida sapņu piepildījums.
“Īstenībā tas bija ļoti patīkams projekts, jo tā ir miniatūra mājiņa, kas ir uzprojektēta.
Protams, ka tāda veida greznu pili jau arhitektam reti kad sanāk projektēt Latvijā.
Tas kaut kādā mērā ir sapņu projekts, jo var īstenot visu, kas man klusībā patīk, bet ko nevienam nevar teikt,” atzina Evelīna Ozola.
Arhitekte arī atzīmēja, ka skatlogs veidots īpaši bērniem: “Tajā ir redzama ziemas pils ar daudziem balkoniem un tornīšiem. Tā visa ir apledojusi un uzbūvēta ledus kalnā. Pirmkārt tur ir domāts par mazo skatītāju, lai bērniem būtu prieks.”
Kolekcijas priekšmeti, kas mākslas centra izstāžu zālēs kādu laiku nav rādīti, skatlogos atmirdz jaunā gaismā. Pagaidām ziemas skatlogi un skulptūru dārzs apskatāmi “Zuzeum” darba laikā.
KONTEKSTS:
Tā kā Covid-19 izplatība par spīti novembrī izsludinātajai ārkārtējai situācijai nemazinās, valdība pagarināja ārkārtējās situācijas termiņu līdz 11. janvārim, ieviešot arī jaunus drošības pasākumus.
Līdz 21. decembrim muzeji, tiem radniecīgas mākslas darbu eksponēšanas vietas un bibliotēkas darbu var turpināt kā līdz šim, strikti ievērojot visas epidemioloģiskās prasības. Pārējās kultūrvietas ir slēgtas.
Laikā no 21. decembra līdz 11. janvārim būs slēgtas visas kultūrvietas, bet turpinās darboties muzeju brīvdabas teritorijas, kurās būs jānodrošina cilvēku vienvirziena kustību, jānovērš cilvēku plūsmu sastapšanās un jānodrošina vismaz 2 metru distancēšanās.
