Gunta Krastiņa, iepazīstinot ar saviem darbiem, pieļauj, ka skatītāju interesē, kāpēc gan viņa glezno Zemi olas formā. Un jau iepriekš atbild – zinātnieki nesen precizējuši mūsu planētas formu un uzskata, ka tā nav gluži apaļa, bet līdzīga olai. Vārdu sakot, mūžīgais jautājums – kas bija agrāk: vista, tas ir, Zeme vai ola? Visai iespējams, ka kāda kosmiskā vistiņa izdējusi oliņu, garām skrējusi pelīte, pavicinājusi ar astīti, oliņa nokritusi un… nograndis Lielais sprādziens!
Izstādi bija paredzēts atklāt 1. aprīlī, bet paši zināt… Joks neizdevās. Gunta savās gleznās apspēlējusi Zemi un tās asociatīvo formu, turklāt iepriekš paredzētajā izstādes laikā bija arī Lieldienas, tātad – tradicionālā olu krāsošana… Viņa pieļauj, ka dīvainais karantīnas periods daudziem licis aizdomāties par mūsu planētu un savas dzīves eksistenciālo misiju, cik mēs esam vienoti šajā vienīgajā mūsu dzīves telpā, kuru sauc par Zemi.
Māksliniece izstādē iepazīstina ar vairāk nekā diviem desmitiem darbu, kas radīti pēdējos trīs gados. Pašas jaunākās gleznas publika vēl nebija redzējusi. Tās visas gleznotas abstraktā stilā un ar savu spilgtumu un savdabīgajām krāsu triepieniem dod neticamu grūdienu fantāzijai… Tās ir līdzīgas mūsu planētas fotogrāfijām no kosmosa, krāšņiem ziediem, pulētiem pusdārgakmeņiem, tam pašam Lielajam sprādzienam un… Izstāde sniedz milzu plašumu asociācijām un filozofiskām pārdomām, bet vēl – vienkārši iespēju baudīt Guntas Krastiņas darbu skaistumu.
