"Ar to zaķi es nomocījos ilgāk nekā ar Āgenskalna tirgus "A" burtu. Es viņu gribēju tādu smagu, tā kā "Alise Brīnumzemē", ka viņš ir tas zaķis, un viņš mīksts lai būtu, viņš tik un tā ir sanācis kaulains nedaudz, bet nu viņš ir noskrējies, viņš ir piekusis, viņam arī ir tās ausis – viņš netur gaisā, līdz ar to tā uzmanība – viņš ir ļāvies tam tvērienam, viņš ir noķerts…" stāsta grafiķis Roberts Koļcovs, kura izstāde "Zaķa cilpas" no pirmdienas būs apskatāma mākslas galerijā "Istaba". Tajā izstādīti šogad veidotie grafikas darbi, lielformāta gleznojumi un skulptūru izlase. Izstāde ir piesaistīta nākamajam – zaķa gadam, un tā ir veltīta kalendāram, ko mākslinieks radījis, izmantojot savus grafikas mākslas darbus.
"Kalendārs ir ar zaķi uz vāka tāpēc, ka zaķa gads, un iepriekšējais bija mums tīģera gads, visi jau teica, ka tīģeris ir negants, tā arī iznāca, bet nu zaķis met baigās cilpas, un tekstuālais būtu domāts tā, ka tas zaķis ir pietiekoši izmanīgs un manīgs, un viņš mācēs viltīgo lapsu piekrāpt. Šāds zaķis, kas it kā skaitās tituldarbs, kalendārā neparādās, tas ir zīmīgi, tādēļ viņš ir šeit – ar to izstāde būs citādāka nekā, pieņemsim, kalendārā eksponētie darbi, kalendārā tiek eksponēti pagājušā gada darbi, un šis būs šī gada darbs. Tas ir tas, ko mēs gribam nosvinēt vai prezentēt, tas būtu iemesls izstādei," skaidro mākslinieks.
Kalendārs ir veidots cikliski, kur grafikas darbi veido četrus ritmus, un tā mērķis ir nest savus mākslas darbus tuvāk cilvēkiem. Kā stāsta mākslinieks, darbi, kas būs gan kalendārā, gan izstādē, ir izvēlēti tā, lai iedvesmotu un uzrunātu savus skatītājus.
Taču Koļcovs pats iedvesmu saviem darbiem gūst, pētot un novērojot dabu, jau ilgu laiku sevi dēvē par botāniķi, jo tas ļauj papildināt ne tikai mākslas darbus, bet arī iztēli un dzīvi: "Viņš parādās katrā manā solī, es vairs nespēju no tā atvienot sevi, tā ir labprātīga piekrišana man – būt par botāniķi, tur es neesmu piespiedu kārtā nonācis. Tas man liekas ļoti svarīgi, ka tu kaut kādā ziņā pēti dabu, jo tā daba ir savukārt tāda, kurā ir tik dziļi kodi, par kuriem, es teiktu, pat zinātne ir aprobežota savās iespējās, lai varētu visu noskaidrot – ja tev nav ko darīt, esi botāniķis, nu tāds būtu tas sauklis."
Savukārt ar izstādes darbiem Koļcovs vēlas apmeklētājiem atņemt satraukumu un nemieru, kas radies šajā saspringtajā laikā, liekot domāt par redzētajiem darbiem no savas dzīves pieredzes un notikumiem, kas, viņaprāt, ir viens no svarīgākajiem mākslas uzdevumiem.
"Man drīzāk liekas svarīgi, ko viņi teiks, nevis tas, ko es gribu, lai viņi saka. Viens teiks, ka viņam beidzot ir skaidrs, un viens teiks: "Kāpēc tu man putro galvu?", kopumā es salikšu visu to, man būs kaut kāda jauna kopaina, kas ir noticis. Es domāju, ka tas ir mākslas uzdevums vispār, ka tu ar savu darbu noved skatītāju tādā vidē, kas ir viņa individuālā vide, iekšējā pasaule tāda, tu nevis izstāsti, kāds ir tas notikums, bet tu viņu noliec tādā vietā, kur viņam parādās ļoti daudz iespēju dažādos virzienos izskatīt to situāciju," uzsver Koļcovs.
"Zaķa cilpas" ir mākslinieka 23. personālizstāde, un to galerijā būs iespējams aplūkot līdz novembra sākumam.
