Runājot par apgleznošanu, gan jāpiemin, ka māksliniece izmantojusi dekola metodi, tas ir, iekļāvusi savos darbos tādas kā “novelkamās bildītes”, kuras uzlīmē uz trauka pirms apdedzināšanas. Tā tika izgreznotas servīzes Rīgas porcelāna un fajansa fabrikā (un ne tikai), kad profesionāls zīmējums, kura misija bija izgreznot gan traukus, gan sadzīvi, tika pavairots ražošanā uz konveijera un varēja nokļūt jebkurās mājās. Inese Brante savienojusi pašreizējo un pagājušo gadsimtu, pret seno “novelkamo bildīšu” autoriem izturoties kā pret kolēģiem, kurus aizmirst ir grēks. Savu vāžu un šķīvju izgreznošanai viņa izmantojusi Rīgas porcelāna fabrikas dekolu sagataves, kuras glabājušās kastēs un joprojām bija lietojamas (visvecākās no tām izrādījās 40-50 gadu senas).
Inese atdzīvinājusi bijušo, no citu zīmējumiem modelējot savas kompozīcijas, ar to palīdzību radot jaunu krāsu gammu un sakopojot atradumus personīgajā buķetē, turklāt nereti tiešā nozīmē – viņa labprāt izmanto ziedu motīvus. Rezultātā mēs redzam pilnīgus autordarinājumus, kuru pamatā likts kolektīvais darbs. Priecājamies par greznajiem darbiem, kuriem ir mūsdienīgs skanējums, bet kas ideāli saglabājuši vēsturisko “oderi”, un atceramies Ineses Brants personālizstādi kā akciju, kas pilnībā pelnījusi atrasties aktuālās mākslas laukā, – doma te nav mazāk skaista par pasniegšanas formu.
Ineses Brants autortehnika ietver dekolu, gleznojumu, zīmējumu ar spalvu, lustrējuma, zeltījuma un platinējuma izmantojumu. Izstādē apskatāmos darbus māksliniece radījusi pēdējos piecos gados, un tie sadalīti divos ciklos – “Vintāžas virsmas” un “Laika soļi”. Turklāt ciklā “Laika soļi” no jauna apgleznoti priekšmeti, kas savulaik izgatavoti Kuzņecova un Jessena fabrikās, kā arī to pēctecē – Rīgas porcelāna un fajansa fabrikā.
Izstāde “Reciklējot RPR” atvērta Rīgas Porcelāna muzejā līdz 2.augustam.
